“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 88
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru biroji tradicionāli bijuši sešu septiņu cilvēku komanda, kuru izvēlas ministrs pēc saviem ieskatiem. Tajos bija un arī tagad ir ministru partijas biedri, jo valdības pārstāvim esot svarīgi strādāt kopā ar tiem, uz kuriem var paļauties. Taču šo iespēju ik pa laikam kāds ir izmantojis, lai iekārtotu darbā arī sev pietuvinātas personas.
Tāpēc ar aizdomām tiek uzlūkots ikviena ministra birojs, jo ne visi padomnieki šajā amatā nonākuši savu profesionālo dotumu dēļ, bet gan iekārtoti darbā kā organizācijas vadībai lojāli biedri.
Un tad vēl ir politisko spēku “atslēgas” cilvēki, kuriem vienmēr atrodas vieta pie kāda partijas pārstāvja varā. Vienā gadījumā darbs ministrijā var būt atlīdzība par paveikto partijas labā, bet citā izdarīgam organizācijas biedram uztic lietu kārtošanu ministrijā.
Tik daudzveidīgas iespējas paver ministru tiesības brīvi izvēlēties savu komandu bez konkursa un citiem ierobežojumiem. Alga gan visos birojos ir līdzīga robežās no 1550 līdz 2264 eiro mēnesī, bet arī te ir iespēja atlīdzināt padomniekiem, par papildus veiktajiem darbiem maksājot piemaksas.
Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” nesen apkopotā informācija liecina, ka visvairāk nodokļu maksātājiem izmaksājuši trīs ministru biroji. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija desmit biroja darbinieku algošanai iepriekš gadā iztērējusi 347 479 eiro, Tieslietu ministrija astoņiem darbiniekiem – 291 649 eiro, bet Zemkopības ministrija tikpat darbiniekiem izmaksājusi 215 757 eiro. Šiem ministriem arī ir lielākie biroji, jo vairākums izveidojuši komandu ar sešiem septiņiem cilvēkiem.
Ministri vēlas uzticamus padomniekus
Diskusiju par ministru birojiem gada sākumā aizsāka žurnāliste Inga Spriņģe, kura bija pārsteigta, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra birojā ir vairāk nekā desmit cilvēki – arī divi sabiedrisko attiecību speciālisti, no kuriem viena ir Saeimas deputātes Daces Rukšānes-Ščipčinskas (“Attīstībai/Par”) meita Annemarija Rukšāne. Viņa darbu ministrijā sākusi pagājušā gada decembrī.
“Latvijas Avīze” iepazinās ar visu ministru birojiem, secinot, ka visi valdības pārstāvji darbā ir iesaistījuši partijas biedrus – ne tikai parlamentāros sekretārus, kuru daļa ir arī Saeimas deputāti.
Parlamentārais sekretārs ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā, kas var uzstāties arī Saeimā. Vismazāk – divi – partijas biedru ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) birojā, bet zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) birojā gandrīz visi strādājošie ir viņa partijas biedri.
Nacionālajā apvienībā (NA) iestājies arī parlamentārais sekretārs Edgars Kronbergs, kurš neilgu laiku bija Saeimas deputāts no “KPV LV”, bet parlamentārā sekretāra amatu ieguva pēc sava priekšteča Jāņa Grasberga (NA) ievēlēšanas Valmieras novada domē.
“Ministram ir jāveido politiskā komanda no uzticamiem un līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuru mērķi saskan,” “Latvijas Avīzei” teica zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA).
Viņš pie K. Gerharda strādāja arī tad, ka ministrs vadīja citu nozari. No šā biroja ar politisko spēku nav saistīts tikai viens ārštata padomnieks un sabiedrisko attiecību padomniece Kristīne Kļaveniece. J. Eglīts ironiski piebilda, ka ieteikšot kolēģei nekad nestāties partijā, jo tas var negatīvi atsaukties uz viņas karjeras iespējām.
Līdzīgi komandas veidošanas principus komentēja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Miks Strazdiņš, kurš skaidroja: “Ministrs izvēlas darbiniekus, ar kuriem var sastrādāties un kuriem ir vienots redzējums par nozarē sasniedzamajiem mērķiem.”
Tas, ka komandai nesen pievienojusies arī Saeimas deputātes D. Rukšānes-Ščipčinskas meita Annemarija, esot saistīts ar pieaugošo darba apjomu – viņas pārziņā būs digitālo resursu izmantošana sabiedrības informēšanai.
Birojā ir vairāki cilvēki ar vienādiem uzvārdiem, bet viņi nav radinieki. VARAM atbildībā esot vairākas svarīgas nozares, ar ko padomnieks pamatoja plašo biroju, kurā ir 13 cilvēki – no tiem trīs ir pašvaldību deputāti, bet viņi ir ārštata padomnieki, kas algu nesaņem.
Trīs pašvaldību deputāti strādā arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) birojā, kurā ir 10 cilvēki. Biroja vadītājs Aldis Bukšs, kurš ir arī Balvu novada deputāts, “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka ministrijas atbildībā ir 21 tiesību politikas nozare, tāpēc ministram ir vajadzīgi padomnieki, kuri atsevišķas jomas pārzina padziļināti.
Piemēram, Andris Vītols esot padomdevējs starptautisko tiesību politikas jautājumos, Uldis Kiršteins – būvniecības jautājumos. Birojā strādā arī sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs, bet viņš šajā amatā ir jau ilgi un sniedzis padomus vairākiem J. Bordāna priekšgājējiem no citām partijām.
Vairākums ievēro tradīcijas
Citi ministri ir izveidojuši mazākus birojus, ko pamato ar tradīciju ievērošanu un ierobežoto finansējumu, ko ministrijas var atļauties tērēt atlīdzībām. “Saturiski birojs visu nosedz. Ministrs cenšas izprast visus jautājumus pats bez padomnieku starpniecības,” “Latvijas Avīzei” teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Kultūras ministra birojā no septiņiem darbiniekiem trīs ir ārštata padomnieki. Biroja vadītāja Marika Zeimule (NA) paskaidroja, ka padomniekus ministrs Nauris Puntulis (NA) izvēlas, ņemot vērā darba apjomu un prioritātes.
Piemēram, pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas par ārštata padomnieku kultūrpolitikas īstenošanai ir uzaicināts lībiešu izcelsmes sabiedriskais darbinieks Valts Ernštreits.
Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA) un iekšlietu ministres Marijas Golubevas (“AP”) biroja vadītāja Daiga Holma iespējas strādāt ar nelielu biroju skaidroja, norādot, ka ministrijās ir profesionāli ierēdņi, ar kuriem ir laba sadarbība.
A. Butāns atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā nākas strādāt arī vakaros, jo ar ierēdņiem ir vienošanās iespēju robežās atbildēt uz visiem iesniegumiem nevis likumā noteiktā termiņā, bet īsākā laikā. D. Holma iekšlietu ministra birojā septiņus gadus nostrādāja arī laikā, kad nozari vadīja Rihards Kozlovskis (tagad “Jaunā Vienotība”).
“Biju priecīga, ka varu atgriezties, jo ministrijā ir spēcīga komanda,” piebilda D. Holma. Iekšlietu ministrija nav no naudīgākajām, ko var teikt arī par Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
Izglītības ministres padomnieks Jānis Ozols (JKP) atzina, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc ministre Anita Muižniece (JKP) nevar atļauties veidot plašāku biroju, lai gan funkciju apjoms IZM esot viens no lielākajiem.
Pašvaldību deputāti ministrijās
Vairāku ministru birojos strādā arī partiju “atslēgas” cilvēki – piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītāja ir Laila Spaliņa (“Latvijas attīstībai”), kuras māsa Dace Spaliņa savukārt ir veselības ministra padomniece.
Iekšlietu ministres ārštata padomnieks ir Pēteris Viņķelis, kuram ir liela loma “Kustības Par” stratēģijas izstrādē. Aizsardzības ministra Arta Pabrika (“AP”) padomnieks Aivars Tiesnesis (“Latvijas attīstībai”) ir piedalījies vairāku vēlēšanu kampaņu organizēšanā reģionos.
Zemkopības ministra padomnieks ir Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis, kuram ir liela ietekme NA. Neviens no viņiem nesaņem pārāk lielu atalgojumu. Tiesa, L. Spaliņa ir arī VARAM deleģētā pārstāve Ventspils ostas valdē, kur 2020. gadā bija nopelnījusi vairāk nekā ministrijā.
Valsts amatpersonu deklarācijas par 2020. gadu atklāj, ka daži padomnieki ir saņēmuši lielākas summas, nekā vidēji nopelnījuši padomnieki, kuriem izmaksāts ap 30 000 eiro gadā vai nedaudz vairāk pirms nodokļu nomaksas.
Piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”), kurš pēc ievēlēšanas Jelgavas novada domes priekšsēdētāja amatā darbu ministrijā drīzumā atstās, 2020. gadā ir nopelnījis 57 829 eiro.
Viņš saņēmis piemaksas par papildus veiktajiem pienākumiem administratīvi teritoriālās reformas laikā. Ap 40 000 eiro vai nedaudz mazāk ir saņēmuši vairāku ministru biroju darbinieki, kuru vidū ir arī ārlietu ministra padomniece Gunda Reire, kas ir finanšu ministra Jāņa Reira (“JV”) dzīvesbiedre. Viņas pieredze un izglītība gan atbilst tām prasībām, kas nepieciešamas ārlietu ministra padomniekam.
Ministru tuvu radinieku nodarbināšana valsts pārvaldē ir viens no jūtīgajiem jautājumiem.
Zemkopības ministra biroja vadītājs J. Eglīts, kura vadītajā birojā strādā Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka (NA) dzīvesbiedre, uzskata, ka šie jautājumi nebūtu jāsaista, jo visu nosaka darbinieka profesionālā kapacitāte un zināšanas.
Parlamentārie sekretāri, kas ir arī deputāti, pēc izvēles algu var saņemt vai nu Saeimā, vai ministrijā. Piemēram, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) atlīdzību saņem Saeimā. Ārštata padomnieki atalgojumu nesaņem, bet Kultūras ministrija atrod iespēju viņiem samaksāt par konkrētu uzdevumu veikšanu.
Tieslietu ministra birojā ir darbiniece, kas pārcelšanas kārtībā uz biroju pārnākusi no Tiesu administrācijas, un arī viņa netiek algota no ministrijas budžeta. Vēl ministru birojos ir daudzi pašvaldību deputāti.
Bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) atceras, ka savulaik uzaicinājis savā birojā Krāslavas novada mēru Gunāru Upenieku (ZZS), jo tas ir abpusēji noderīgi – premjers vai ministrs nepastarpināti iegūst informāciju par reģionā notiekošo, bet pašvaldības vadītājam, kas līdz ar to nopietnāk tiek uztverts arī vietējā sabiedrībā, ir lielākas iespējas iesaistīties valdības lēmumu sagatavošanā vai iegūt informāciju par tiem.
Lūgts vērtēt tagad izveidotos ministru birojus, M. Kučinskis atbildēja – dažos gadījumos esot iespaids, ka “šoferu dēlu” laiki atgriežas. Pirms daudziem gadiem kāds ministrs amatā bija iekārtojis sava šofera dēlu.
Uzziņa
Politisko partiju biedri ministru birojos (ar skaitli norādīts kopējais biroja darbinieku skaits)
13* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
* Gatis Zamurs – parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (“LA”)
* Laila Spaliņa – biroja vadītāja, VARAM pārstāve Ventspils ostas valdē (“LA”)
* Baiba Grinberga – palīdze (“LA”)
* Madars Lasmanis – padomnieks, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs, amatu VARAM atstās (“LA”)
* Miks Strazdiņš – padomnieks (“LA”)
* Pēteris Krastiņš – padomnieks (“Par”)
* Igors Aleksejevs – ārštata padomnieks, Daugavpils domes deputāts (“LA”)
* Jānis Lāčplēsis – ārštata padomnieks, Daugavpils domes deputāts (Latgales partija)
* Viesturs Zeps – ārštata padomnieks, Rīgas domes deputāts (“LA”)
* trīs ārštatā
10* Tieslietu ministrija
* Aldis Bukšs – biroja vadītājs, Balvu novada deputāts (JKP)
* Mārtiņš Lode – padomnieks (JKP)
* Imants Krastiņš – padomnieks, Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks (JKP)
* Andris Vītols – padomnieks, Ķekavas novada domes deputāts (JKP)
* Hildegarde Graumane – ārštata padomniece (JKP)
* viens ārštatā
9* Zemkopības ministrija
* Edgars Kronbergs – parlamentārais sekretārs (NA, bijis Saeimas deputāts no “KPV LV”)
* Jānis Eglīts – biroja vadītājs (NA)
* Aija Iesalniece – biroja vadītāja vietniece (NA)
* Edvards Ratnieks – padomnieks (NA)
* Jānis Grasbergs – padomnieks, Valmieras novada domes deputāts (NA)
* Ervīns Grāvītis – ārštata padomnieks, Saulkrastu novada domes deputāts, VARAM pārstāvis Salacgrīvas ostas valdē (NA)
* Egils Helmanis – padomnieks uz pusslodzi, Ogres novada priekšsēdētājs (NA)
* divi ārštatā
8 Finanšu ministrija
* Atis Zakatistovs – parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (ievēlēts no “KPV LV”)
* Karīna Ploka – padomniece (“JV”)
* Ints Dālderis – padomnieks, Jūrmalas domes deputāts (“JV”)
* Leonīds Salcēvičs – padomnieks, Jēkabpils domes deputāts (Jēkabpils reģionālā partija)
7 Aizsardzības ministrija
* Baiba Bļodniece – parlamentārā sekretāre (“LA”)
* Valdis Verners – padomnieks, Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis (izvirzīja “Attīstībai/Par”)
* Aivars Tiesnesis – padomnieks (“LA”)
7* Ekonomikas ministrija
* Ilze Indriksone – parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte (NA)
* Artūrs Butāns – biroja vadītājs (NA)
* Andis Zariņš – ārštata padomnieks, Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks (NA)
* viens ārštatā
7* Kultūras ministrija
* Ritvars Jansons – parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (NA)
* Marika Zeimule – biroja vadītāja (NA)
* Gaidis Bērziņš – ārštata padomnieks, Talsu novada deputāts (NA)
* trīs ārštatā
7* Iekšlietu ministrija
* Mārtiņš Šteins – parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (“Par”)
* Pēteris Viņķelis – ārštata padomnieks (“Par”)
* Ilze Bērziņa – ārštata padomniece (“Par”)
* trīs ārštatā
6 Satiksmes ministrija
*Jānis Butāns – parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (JKP)
* Anita Ūdre – biroja vadītāja (JKP)
6 Veselības ministrija
* Ilmārs Dūrītis – parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (“Par”)
* Vladislava Šķēle – biroja vadītāja (“Par”)
* Marta Krivade – padomniece (“Par”)
* Dace Spaliņa – padomniece (“LA”)
* Kaspars Bērziņš – padomnieks (“Par”)
* Izglītības un zinātnes ministrija
* Sandis Riekstiņš – parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (JKP)
* Jānis Ozols – padomnieks, Rīgas domes deputāts (JKP)
* Jānis Klauze – padomnieks (JKP)
6 Ārlietu ministrija
* Zanda Kalniņa-Lukaševica – parlamentārā sekretāre (“JV”)
* Gunda Reire – padomniece (“JV”)
* Edgars Engīzers – padomnieks
6 Labklājības ministrija
* Evita Zālīte-Grosa – parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte (JKP)
* Anita Svece – padomniece (JKP)
* Artis Artūrs Brodiņš – padomnieks (JKP)
