Birkerts: Okupācijas muzeja piebūve ir minimālas apbūves paraugs 5
Arhitekts Gunārs Birkerts ir pārsteigts, ka diskusija par Okupācijas muzeja piebūvi nav notikusi 12 gadus, bet sākusies tikai tagad. Tāpat Birkerts norāda, ka Okupācijas muzeja piebūve ir minimālisma paraugs, kas nevienu neiespaido un ir neuzbāzīga izteiksmes forma.
“Esmu pārsteigts, ka sāpe par Okupācijas muzeja nākotni un veidolu atsevišķos cilvēkos ir tik ilgi rūgusi. Ir pagājuši 12 gadi, kopš pieņemts lēmums par muzeja piebūvi, un šo gadu laikā bija iespēja runāt, diskutēt, mainīt. Taču kāpēc tieši tagad? Man šķiet profesionāli bezatbildīgi izteikt jebkādus kategoriskus spriedumus un vērtējumus šobrīd, jo gluži vienkārši pasaules profesionālajā arhitektu cunftē tā nedara,” norāda Birkerts.
Arhitekts uzsver, ka pirms 12 gadiem, kad tika nolemts Okupācijas muzejam izbūvēt piebūvi, viņš nāca ar savu absolūta minimālisma arhitektonisko priekšlikumu.
“Redzējumu, kas atstāj visus mierā un nevienam nedara pāri. Nevienu neaiztiek, jo piebūvei nav savas izteiksmes, tā ir minimālas apbūves priekšmets. Tā negrib nevienu aizvainot, nevienu iespaidot, tā mēģina būt tik neuzbāzīga, cik var būt. Tā bija mana galvenā pieeja, radot projektu. Faktiski ēkai nevar uzbrukt, jo tā pati nevienam neuzbrūk. Tā tikai reprezentē savu esamību. Un ar savu būtību, esot kā pretējā izteiksme vecajai ēkai, mēs panākam metaforu – tā pārstāv pretēju virzienu salīdzinājumā ar pašreizējo ēku. Tas ir Nākotnes nams,” skaidro Birkerts.
Viņš ir dzirdējis argumentu, ka Okupācijas muzeju nevar papildināt ar piebūvi, jo neesot izstrādāts plāns visai apkārtnei.
“Okupācijas muzeja piebūve ir tikpat laikmetīga kā oriģinālais muzejs. Ja esam paturējuši Okupācijas muzeju kā padomju arhitektūras izteiksmes veidu, tad viennozīmīgi jāpatur Nākotnes nams kā izteiksmes forma, kas atspoguļo to, ko pasaule domā par padomju laiku vēsturi Latvijas kontekstā,” uzsver Birkerts.
Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektu savienības lielajā zālē, Torņa ielā 11, šovakar plkst.17 notiks publiska arhitektu diskusija par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta un Strēlnieku laukuma attīstības norisēm, aģentūru LETA informēja Latvijas Arhitektu savienībā.
Diskusijā piedalīsies “Zaigas Gailes biroja” vadītāja arhitekte Zaiga Gaile, akadēmiķis un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, žurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks un “Taktila Arhitektūras” biroja vadītāja, Padomju Okupācijas upuru piemiņas Memoriāla ieceres autore arhitekte Ilze Miķelsone. Diskusiju vadīs Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas autora arhitekta Gunāra Birkerta Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekts jeb “Nākotnes nams” pēdējos mēnešos ir kļuvis par diskusiju objektu arhitektūras nozares pārstāvju vidū. Ņemot vērā, ka ikvienam ir būtiska sakārtota Rīgas pilsētvide ar mākslinieciski un sociāli kvalitatīvu apbūvi, vienlaikus nenoliedzot tautas vēsturisko atmiņu, kuras glabātājs ir arī Okupācijas muzejs, Latvijas Arhitektu savienība aicina nozares pārstāvjus uz atklātu un profesionālu diskusiju par Strēlnieku laukuma un Okupācijas muzeja paplašināšanas iespējām un risinājumiem, skatot pārbūves projektu kontekstā gan ar kopējo Strēlnieku laukuma attīstību, gan ar Okupācijas upuru piemiņas memoriālu.
Kā ziņots, 20 arhitekti iebilst pret Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu. Vēstuli, kurā tiek rosināts neveikt muzeja rekonstrukciju, parakstījuši tādi profesionāļi kā Gaile, Aldis Sīlis, Uldis Lukševics un citi. Arhitekti uzsver, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai. Arhitekti savus viedokļus pauduši ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatījuši ārzemēs – starptautiskajā modernās arhitektūras tīmekļa vietnē “www.docomomo.com”.
Vēl cita arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ēku atzīt par aizsargājamu kultūras pieminekli. Melbārde uzsvērusi, ka Okupācijas muzeja nozīmi ietekmē tā saturs un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi, nevis tā arhitektūra. Viņa arī norādījusi, ka ēkas piebūve neapdraud Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO Pasaules mantojumu. Tāpat Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) apliecinājusi, ka valdība lēmumu par Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu nemainīs. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina. Pašlaik Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlikusi Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt. Plānots, ka vajadzīgie dokumenti būvvaldē tiks iesniegti jau jūlijā.
