Biosaimniecībām šosezon nākas krietni piedomāt par attīstības plāniem 0
Bioloģiskajām saimniecībās šajā sezonā nākas krietni piedomāt pie attīstības plāniem, kam par iemeslu ir dabas apstākļu dēļ radušies ražas zudumi un grūtības sagatavot kvalitatīvu lopbarību, atzina Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
Bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincips ir strādāt saskaņā ar dabas ciklu, līdz ar to saimniecības ierasti rēķinās ar dabas apstākļu radītajām problēmām. Tomēr šis gads var šo to likt pārdomāt. “Šis gads, iespējams, liks pamainīt saimniekošanas plānus – kā ievērot augu seku, augu maiņu – ko sēt pavasarī, kādas kultūras un kuros laukos. Tas ir katram saimniekam individuāli, katra saimniecība individuāli plāno savu attīstību,” sacīja Norkārklis.
Viņš teica, ka bioloģiskās saimniecības pārstāv atšķirīgas nozares, tāpēc nav vienotas formulas, kā pārvarēt dabas apstākļu radītās problēmas. Tomēr būtiski ir diversificēt riskus. “Ir saimniecības, kam ir vairākas darbības nozares, tām varbūt ir nedaudz vieglāk – viena nozare pabalsta otru. Bioloģiskā lauksaimniecība ir jāplāno tā, lai saimniecība nenodarbotos tikai, piemēram, ar graudu audzēšanu. Nepieciešams diversificēt riskus un attīstīt vairākas nozares. Tad šādās situācijās ir vieglāk,” sacīja Norkārklis.
Asociācijas vadītājs piebilda, ka bioloģisko saimniecību skaits Latvijā ir stabils un šogad būtiski nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, taču pēc dažiem gadiem to skaits varētu palielināties. “Interese par bioloģisko lauksaimniecību ir liela. Domāju, ka pēc dažiem gadiem saimniecību skaits vēl būtiski pieaugs,” viņš prognozēja.
Kā ziņots, Latvijā šajā sezonā biosaimniecību skaits sasniedzis 4088, kas ir vairāk nekā pusotru reizi lielāks pieaugums nekā 2005.gadā, kad šī nozare sāka saņemt mērķtiecīgu Eiropas Savienības atbalstu. Pēdējos gados saimniecības kļūst aizvien lielākas – septiņām ir 1000 hektāru zemes, tomēr tipiska ir 10-50 hektāru saimniecība, šādu īpatsvars no kopējā skaita ir 56%. Eiropā biosaimniecības vidējais lielums ir 47 hektāri, Latvijā – 63 hektāri.
