Kur “audzē” citronskābi, antibiotikas, vitamīnus un vakcīnas? “Biotehniskā centra” noslēpumainie bioreaktori 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad piemin vārdu bioreaktors, neviļus prātā skrien domas par atomelektrostacijām (AES) un kaut ko radioaktīvu.
Bet bioreaktori un atomreaktori, kuri ražo elektroenerģiju, ir krasi atšķirīgas iekārtas. Faktiski tiem nav vispār nekā kopīga, jo bioreaktors ir iekārta, kurā nodrošināts viss nepieciešamais mikroorganismu pavairošanai.
Bioreaktoros sintezē dažādus videi draudzīgus produktus, kuriem bieži vien nav alternatīvu. Bez daudziem bioreaktoros sintezētiem produktiem pat grūti iedomāties mūsdienu dzīvi – tiek sintezēta citronskābe, antibiotikas, vitamīni, vakcīnas, aminoskābes u. c. vielas pārtikas un ķīmijas rūpniecībā, medicīnā, vides aizsardzībā, enerģētikā u. c.
Ik gadu rodas kāda jauna nozare, kurai bioreaktori ļauj strauji attīstīties. Un kurš gan nav dzirdējis par laboratorijā, proti, bioreaktoros, audzētu gaļu.
“Biotehniskais centrs” dibināts 1996. gadā, taču tolaik ar bioreaktoru ražošanu BTC bija saistāms vien nosacīti. Sākotnēji uzņēmumam vislabāk veicies bioprocesu automatizācijas nodrošināšanā ķīmijas rūpniecībā, vides attīrīšanā u. c. nozarēs, jo tobrīd Austrumeiropā uzņēmumi pārgāja no padomju tehnikas uz Rietumu ražojumiem.
Bioreaktoru bums sācies vien pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Kā stāsta BTC valdes priekšsēdētājs Juris Vanags, sākotnēji uzņēmums ražojis tikai mazos laboratorijām domātos bioreaktorus, bet 2006. gadā viss mainījies.
Kāds klients pieprasījis 70 un 500 litru bioreaktorus, kas bija pirmais rūpniecisko bioreaktoru pasūtījums. Līdz pat 2014. gadam pārdošanas apjomi auguši tiktāl, ka nu jau automatizācija palikusi otrajā vietā.
Katru gadu uzņēmums sāk eksportu uz vairākiem jauniem tirgiem. Piemēram, pērn esošajiem pievienojās Ēģipte un Kanāda.
Aizvadītajā gadā lielākie projekti bijuši Lietuvā un Ukrainā, kur ražo insulīnu Dienvidamerikas tirgum. Latvijā esot nelieli projekti, taču ar tendenci pieaugt to apjomiem. Eksports joprojām veido gandrīz 90% visas uzņēmuma darbības.
“Mūsu pozīcijas Baltijā un Austrumeiropā ir relatīvi stipras, tāpēc meklējam iespējas iekļūt Rietumeiropas tirgū, kā arī meklējam iespējas Ķīnā. Tādā veidā ceram palielināt apgrozījumu ik gadu par 30%. Redzēsim, kā šos plānus ietekmēs Covid-19,” sacīja Vanags.
“Covid-19 radījis situāciju, kurā mums jātur acis un ausis vaļā – vairāki klienti ar pasūtījumiem iepauzējuši. Tāpat problēmas ir ar bioreaktoru uzstādīšanu – laboratorijas bioreaktorus var uzstādīt paši klienti, bet lielos bioreaktorus braucam uzstādīt mēs paši.
Tagad to izdarīt nevaram. Ļoti iespējams, ka krīzes dēļ var notikt tirgus pārdale, un mums to jāspēj izmantot – tāpēc šobrīd aktīvi investējam mārketingā, īpaši sociālajos tīklos.
Esam arī paņēmuši “Altum” apgrozāmo līdzekļu kredītu, lai pielāgotos šai jaunajai situācijai,” stāsta Juris.
Var just, ka eksportu uzņēmumā vērtē ļoti augstu. Juris uzstāj, ka tikai ar eksportu Latvija nākotnē spēs sasniegt augstu dzīves līmeni, tāpēc neviens uzņēmējs nedrīkstot aprobežoties ar veiksmi vietējā tirgū.
“Tā zemnieku sēta, kura ražo sev un vēl citām sētām, vienmēr būs pārtikušāka par to sētu, kura ražo tikai sev. Pelnīsim ar eksportu, lai būtu ko valsts iekšienē pārdalīt! No iekšējās pārdales, kad atņem vieniem, lai iedotu otriem, sabiedrība bagātāka nekļūs.”
Dabai un cilvēkam draudzīgi produkti
Bet kā tad notiek mikroorganismu kultivācija bioreaktorā? Būtībā bioreaktorā tiek ievadīta barotne ar nepieciešamajām uzturvielām, kas ļauj mikroorganismam vairoties un augt. Papildus vēl procesa laikā tiek pievadīts skābeklis.
To pat varētu salīdzināt ar augli mātes ķermenī, kam arī nepieciešama noteikta vide veiksmīgai augšanai.
Juris no jaunākajiem biotehnoloģiju pielietojumiem min, piemēram, dabiskos augu aizsardzības līdzekļus – bio pesticīdus. Šie līdzekļi bijuši pazīstami jau pagājušā gadsimta 80. gados, taču tad cilvēki vēl nav apzinājušies ķīmijas kaitīgumu.
Savukārt tagad zemnieki arvien aktīvāk runā par biotehnoloģiju izmantošanu, lai varētu sintezēt produktus, kurus varētu sēt uz lauka bez bailēm par to ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Vēl citi interesanti bioreaktoru izmantošanas piemēri – metāla rūdas ieguvē ar mikroorganismiem iespējams piesaistīt tās metāla rūdas daļiņas, kuras palaistas garām un nonākušas notekūdeņos.
Izejot cauri kādiem trim četriem bioreaktoriem, metāla rūda nogulsnējas. Šādā projektā uzņēmums iesaistījies Serbijā. Tāpat bioreaktoriem parādās pielietojums biocementa ražošanā, bet no rauga šūnām tiek sintezēts kakao. Nevar neminēt arī biodegradējamo plastmasu, no kā var ražot iepirkumu maisiņus.
“Protams, šobrīd šāda plastmasa ir dārgāka nekā parastā, bet tā ir ļoti perspektīva nozare. Ja beidzot aizliegs parasto maisiņu ražošanu, kaut kā jau pieprasījums būs jāapmierina un masveidā varēs pievērsties biodegradējamajiem maisiņiem. Jo lielākos apjomos ražos, jo lētāks būs gala rezultāts,” visiem zināmo patiesību arī šajā nozarē uzsver Juris Vanags.
Tāpat atkal jāatgādina jau pieminētā gaļas ražošana, kas nākotnē varētu būt ļoti ienesīgs tirgus. Pētījumi rāda, ka esošajā tempā līdz 2050. gadam visiem cilvēkiem gaļas nepietiks, turklāt lopu audzēšanas dēļ izdalās daudz CO2.
“ASV jau parādījušies pirmie šādas gaļas burgeru ražotāji. Cik nu komerciāli tas ir, es nezinu, bet potenciāls ir milzīgs, ņemot vērā, ka dabiskie resursi izsīkst.”
Unikalitāte un kvalitāte
Jauna tendence nozarē ir arī uztura bagātinātāju kultivācija, ko sākuši piekopt pavisam ne ar ķīmiju vai bioloģiju saistīti cilvēki. Viņi cenšas rast zāles smagām slimībām, kuru radīšanai lielajām kompānijām jāiegulda milzu līdzekļi. Varbūt izdodas!
Vēl viena nozīmīga nozare ir vakcīnu ražošana. BTC bioreaktorus izmanto dzīvnieku vakcīnu ražošanai. Cilvēku vakcīnu pasaulē ir savi spēlētāji. “Pie tām durvīm paklauvēt mums ir ļoti grūti,” viņš nopūšas. Tikpat grūti ir pieklauvēt arī pie lielo farmācijas uzņēmumu durvīm. Piemēram, nedz “Grindex”, nedz “Olainfarm” neizmanto BTC pakalpojumus.
Tomēr Juris nesēž rokas klēpī salicis un aktīvi meklē sadarbības partnerus, kas varētu palīdzēt iekarot lielos spēlētājus un Rietumeiropas tirgu, kurā šobrīd dominē citi. Viena no atbildēm ir oriģinalitāte un unikalitāte.
BTC specializējas uz dažādu specifisku risinājumu radīšanu. Tik elastīgs uzņēmums kā BTC varbūt vēl ir tikai viens. “Mums, piemēram, bioreaktorā ir oriģināls magnētiskais maisītājs. Parasti motora apgriezienus nodrošina caur blīvslēgu, kas laika gaitā var padilt. Tur iekšā var tikt nevēlami mikroorganismi.
Mūsu risinājums ir tāds, ka ārpus bioreaktora rotē magnēti, kas griež iekšpusē esošo ierīci, kura savukārt iegriež maisītāju. Nodrošinām to, ka šajā procesā nav nekādas saskares ar ārējo vidi.”
Otra panākumu atslēga ir spēja piedāvāt iespējami labāko kvalitāti par pievilcīgu cenu. Juris norāda, ka bieži vien lielās Rietumeiropas kompānijas uz cenu neskatās – viņām svarīgs zīmols un pati izcilākā sistēma.
Daudzos gadījumos viņi uzskata, ka kvalitatīvs produkts var nākt tikai no valsts, kurā ir augsts dzīves līmenis. Austrumeiropā attieksme jau ir cita – tur svarīga ir kvalitātes un cenas attiecība. Taču lētāko arī neviens negrib pirkt, kas parasti ir Ķīnas ražojumi. Kaut arī Āzijas ražotāju kvalitāte uzlabojas, viņi nemākot izveidot labu lietotāju saskarni un pareizu automātiku, atzīst BTC dibinātājs.
Katrai detaļai jāpieiet ar īpašu rūpību
Atšķirībā no ķīmiskās rūpniecības bioreaktoros notiekošais process ir ļoti jutīgs pret ikvienu nepiederošu mikroorganismu.
“Dabiskais, mežonīgais organisms vienmēr pieveiks mākslīgi radīto.” Tā kā bioreaktoriem ir ļoti daudz dažādu savienojumu, ārkārtīgi nozīmīga darba daļa ir visu posmu sterilizācija, kā arī paša bioreaktora izcila kvalitāte – ikvienā gana labi neizpulētā porā varot aizķerties kāds nelūgtais viesis.
Atšķirībā no ķīmiskās rūpniecības, kur kļūdas var labot, biotehnoloģiju jomā tādā gadījumā ir beigta balle un visi pūliņi ir vējā.
Bez nevēlamu mikroorganismu klātesamības visu mikroorganisma kultivācijas perioda laiku jānodrošina arī nemainīgi apstākļi, tas nozīmē, ka jābūt perfekti nostrādātai procesu automatizācijai.
“Ja kaut nelielu brīdi skābekļa vai cukura koncentrācija būs par lielu vai par mazu, var rasties nevēlami blakusprodukti. Varam darīt, ko gribam, bet situāciju labot vairs nav iespējams.”
Uzziņa:
AS “Biotehniskais centrs” dibināts 1996. gadā. Tā dibinātājs un valdes priekšsēdētājs ir Juris Vanags, bet padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis.
Sākotnēji uzņēmums lielākoties nodarbojies ar automatizācijas nodrošināšanu. Šobrīd lielākos ieņēmumus rada bioreaktoru ražošana.
2016. gadā uzņēmums no riska kapitāla fonda “ZGI Capital” saņēma 200 000 eiro lielas investīcijas.
2016. gadā LIAA rīkotajā Eksporta un inovācijas balvu pasniegšanas ceremonijā ieguva 3. vietu kategorijā “Inovatīvākais produkts”.
2019. gadā uzņēmums apgrozīja 1,58 miljonus eiro un nopelnīja 2,6 tūkstošus eiro. Ik gadu apgrozījumu plānots audzēt par 30%.
Uzņēmumā nodarbina apmēram 20 darbiniekus, vajadzības gadījumā tiek piesaistīti vēl apmēram pieci.
Ražotā produkcija tiek eksportēta teju 90% apmērā.
Uzņēmuma produkciju eksportē uz 15 pasaules valstīm, klientu skaits sasniedz ap 30.
Cena par vienu bioreaktoru – no pārdesmit tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro.
Vērtējums: Nozīmīgi, ka ražo un eksportē tik modernas tehnoloģijas
Armands Vīgants, bioloģijas doktors, LU Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks:
“Uzskatu, ka BTC ražotie gan laboratorijas mēroga, gan pilotiekārtu bioreaktori ir atbilstošā līmenī, lai kvalitatīvi varētu veikt pētniecības darbus biotehnoloģijas nozarē.
Sevišķi jāuzsver uzņēmuma iestrādātais bioreaktoru maisītājs ar magnētisko piedziņu, kuru tehniskais risinājums ļauj samazināt potenciālos infekciju riskus biotehnoloģiskos procesos.
Arī to vadības sistēma ir loģiska un ērti lietojama. Patīkams ir arī šo bioreaktoru cenu līmenis, kas ir zemāks, salīdzinot ar pasaules atzītāko bioreaktoru ražotāju produktiem. Kā zināms, liela daļa no viņu produkcijas tiek eksportēta. Latvijas ekonomikas attīstībai ir ļoti nozīmīgi, ka Latvijā ir tāds uzņēmums, kas ražo un eksportē modernus tehnoloģiskus produktus.
Nākotnē velētos, lai bioreaktoru daudzveidība tiktu vēl paplašināta, it sevišķi maza tilpuma laboratorijas fermentācijas sistēmu segmentā. Katrā ziņā bioreaktoru ražošana neapšaubāmi ir perspektīvs virziens, ņemot vērā arvien pieaugošo biotehnoloģijas attīstību pasaulē.”
