Padoms lopkopim. Bioperspektīva mastīta profilaksei govju ganāmpulkā 2
Anda Valdovska,Dr.Med.vet.profesore; Signe Vasermane, veterinārārste
Mastīts ir viena no biežākajām saslimšanām piena lopkopībā, kas piensaimniekiem rada būtiskus ekonomiskos zaudējumus. Lielākos finansiālos zaudējumus veido veterinārās un medikamentu izmaksas, kā arī piena neiegūšana dzīvnieku ārstēšanas laikā. Zaudējumus var radīt arī izslaukuma varbūtēja samazināšanās pēc atveseļošanās, reproduktīvās problēmas, kas dzīvniekiem var attīstīties kā komplikācija, kā arī radītie zaudējumi govs brāķēšanas dēļ.
Ļoti aktuāla problēma govju ganāmpulkos ir subklīniskais mastīts – tesmeņa iekaisums, kam raksturīgs palielināts somatisko šūnu skaits (SŠS) pienā, bet piena organoleptiskās īpašības nav izmainītas. Svarīgi, ka subklīniskā mastīta dēļ govīm var samazināties arī izslaukums.
Alternatīva antibiotikām
Viena no biežākajām mastīta ārstēšanas metodēm šobrīd ir antibiotiku terapija, taču tās ne vienmēr izārstē mastītu un iespējams antibiotiku atliekvielu nokļūšanas risks pienā. Tā kā pēdējos gados ļoti aktuāla ir antibiotiku rezistento mikroorganismu celmu attīstība, šā iemesla dēļ aizvien tiek meklētas alternatīvas metodes (bioperspektīva) antibiotiku lietošanai.
Bioperspektīva ir tādu dabisku produktu atklāšana, kuriem ir noderīgs farmakoloģisks vai bioloģisks izmantojums. Vairākumā gadījumu bioperspektīva ietver noderīgo organisko savienojumu meklēšanu dabiskajos produktos, piemēram, mikroorganismos, augos un sēnēs.
Dabas produkti ir bijuši un arī šodien ieņem nozīmīgu vietu jaunu zāļu atklāšanas procesā. Literatūras analīzē autori (Kingston, 2011) ir secinājuši, ka vairāk nekā 50% FDA (Pārtikas un zāļu administrācija, ASV) apstiprinātās zāles ir dabiski produkti vai dabisko produktu atvasinājumi. Arī primārais avots antibakteriālo zāļu atklāšanai ir dabiskie produkti. Nepieciešamība atrast jaunus antibakteriālus produktus ar darbību, kas būtiski neietekmē organisma audos notiekošos procesus, ir veicinājusi augu izmantošanu kā efektīvus antibakteriālos produktus. Fitoķīmisko vielu darbības mehānismi atšķiras no antibiotiku darbības mehānismiem, tādēļ šiem līdzekļiem varētu būt nozīme pret antibiotikām rezistento baktēriju ierobežošanā.
Bioperspektīvas pieeju mastīta ārstēšanā izmanto dažādās pasaules valstīs. Piemēram, ASV bioloģiskajā lauksaimniecībā mastītu ārstē, izmantojot no sūkalām gatavotus produktus, kā arī augus, vitamīnus, homeopātiju, Indijā – augus (Spathodea campanulata un Tridax procumbens), bet Anglijā un Kanādā mastītu ārstē ar augiem Achillea millefolium, Arctium lappa, Salix alba, Teucrium scorodonia un Galium aparine. Tādējādi bioloģiskās saimniecības mastīta profilaksei un terapijai izmanto plaša spektra neantibiotisku terapiju – no Aloe vera līdz vitamīniem.
Publikācijās ir ziņojumi ne tikai par augu un to ēterisko eļļu (Karreman, 2007), bet arī par probiotiku efektivitāti piena kvalitātes uzlabošanai govīm. Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas pieder pie cilvēka un siltasiņu dzīvnieku dabiskās mikrofloras, un, tos uzņemot pietiekamā daudzumā, tie pozitīvi ietekmē veselību. Probiotikas īpaši pozitīvi ietekmē zarnu mikrofloru, jo stimulē imunoglobulīna A (IgA) sekrēciju. IgA ir būtiska nozīme gļotādu imūnaizsardzībā. Tāpat probiotikas spēj stimulēt organisma nespecifiskās un specifiskās imunitātes šūnas. Visu šo labo īpašību dēļ probiotiskie produkti tiek ieteikti kā alternatīva metode, lai aizstātu antibiotiku terapiju, kā arī tie ir lietderīgi, lai novērstu dažādas infekciju slimības.
Pētījums par ProbioHelp efektivitāt
i
Tā kā antibiotiku alternatīvas var būt dažādas, tostarp augi ar dažādām bioloģiskajām īpašībām un mastītu ārstniecības efektivitāti, tad mūsu pētījuma mērķis bija pārbaudīt Latvijā piedāvātā līdzekļa ProbioHelp (100% dabiska pienskābes baktēriju, rauga kultūras (Saccharomyces cerevisiae) un vairāk nekā 10 augu ekstraktu saturoša produkta) ietekmi, t. i.:
– noskaidrot, vai probiotikas, lietojot tās perorāli, samazina somatisko šūnu skaitu pienā govīm ar subklīnisku mastītu un kā tās ietekmē izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus;
– izvērtēt mastīta ierosinātāju klātbūtnes izmaiņas pienā.
Pētījums tika veikts nelielā Holšteinas melnraibo un Holšteinas sarkanraibo govju ganāmpulkā. Pētījumam tika izvēlētas ar subklīnisku mastītu slimas 2. un 3. laktācijas govis, kurām SŠS variēja no 470 līdz 2199 tūkstošiem piena ml.
Pētījumā izmantotā papildbarība ir šķidras konsistences līdzeklis, ko paredzēts pievienot dzeramajam ūdenim nobarojamiem liellopiem, slaucamajām govīm, teļiem, zirgiem, kazām, aitām. ProbioHelp sastāvā ir cukurniedru melase, jūras sāls, augu (anīsa, fenheļa sēklas, lakrica, piparmētra u. c.) ekstrakts, kā arī mikroorganismi. Preparāts ir 100% dabisks un nesatur ģenētiski modificētus organismus.
Pētījumā iekļautajām govīm vienu mēnesi perorāli tika izbarota papildbarība (deva vienā reizē bija 100 ml) saskaņā ar tālāk redzamo shēmu:
• 1. nedēļā – katru dienu;
• 2. nedēļā – katru otro dienu;
• 3. nedēļā – divas reizes nedēļā;
• 4. nedēļā – vienu reizi nedēļā.
Kopumā mēneša laikā katra govs saņēma 1,4 litrus probiotiku–augu ekstraktu papildbarības.
Pētījuma rezultāti
Analizējot pētījuma datus, tika salīdzināts vidējais somatisko šūnu skaits pētījumā iekļauto govju pienā pirms un pēc papildbarības izbarošanas.
Pētījuma rezultāti rāda, ka SŠS pienā ir būtiski samazinājies, t. i., vidēji no 1060 līdz 339 tūkst./ml, un kopumā pētījumā iekļautajām govīm vidēji tas ir par 68%.
Subklīniska mastīta gadījumā pastāv sakarība starp somatisko šūnu skaitu pienā un izslaukumu, t. i., palielinoties SŠS, samazinās izslaukums. Mūsu pētījumā iegūtās izslaukuma izmaiņas govju grupās papildbarības ietekmē redzamas 2. attēlā.
Kā redzams, izēdinot papildbarību, vidējais izslaukums pētījumā iekļautajiem dzīvniekiem ir palielinājies, kaut arī nebūtiski (par 1,6 kg). Lielākais piena izslaukuma pieaugums ir vērojams 2. laktācijas govīm. Piena izslaukuma pieaugumu varētu skaidrot ar to, ka probiotikas kopumā palielina sausnas uzņemšanu no barības.
Mastīts ietekmē piena sastāvu un kvalitāti. Literatūrā atrodama informācija, ka mastīta gadījumā nebūtiski samazinās piena tauku daudzums. Izmaiņas vairāk redzamas slimajā ceturksnī, bet, analizējot visu ceturkšņu koppienu, tauku daudzums var izlīdzināties un izmaiņas var nenovērot.
Mūsu pētījumā salīdzinātā tauku daudzuma rezultāti pienā pirms un pēc papildbarības izbarošanas atspoguļoti 3. attēlā.
Tauku daudzums pēc papildbarības izbarošanas pētījuma dzīvnieku grupā ir samazinājies vidēji par 0,3%. Vērtējot katras laktācijas grupu atsevišķi, būtiskāks samazinājums ir vērojams 2. laktācijas grupā (vidēji no 4,69 līdz 4,39).
Par olbaltumvielu izmaiņām pienā informācija literatūrā ir atšķirīga – mastīta gadījumā olbaltumvielu daudzums var samazināties, bet tas var palikt arī neizmainītā daudzumā. Mūsu pētījumā iegūtie rezultāti redzami 4. attēlā.
Vidējais olbaltumvielu daudzums pēc probiotiskā līdzekļa izbarošanas un tam sekojoša somatisko šūnu skaita samazinājuma kopumā visās pētījuma grupās ir samazinājies nebūtiski (vidēji par 0,19%), kaut arī lielāks samazinājums bija 2. laktācijas govju grupā.
Ietekme uz mastītu ierosinātājiem
Mastīta ierosinātājus iedala patogēnajos un vides mastītu ierosinātājos. Biežāk sastopamie patogēnie mastīta ierosinātāji ir Streptococcus agalactiae, Streptococcus dysgalactiae, Staphylococcus aureus un Mycoplasma spp. Šie patogēni tiek izplatīti no govs uz govi slaukšanas laikā galvenokārt ar piesārņotām slaukšanas iekārtām un slaucēju rokām. Pie vides mastītu ierosinātājiem tiek minēti Escherichia coli, Klebsiella pneumoniae, Enterobacter aerogenes, Serratia spp., Proteus spp., Pseudomonas spp., kā arī citas gramnegatīvās baktērijas, tāpat koagulāzes negatīvie stafilokoki, vides streptokoki un enterokoki.
Pirms probiotiku–augu ekstraktu papildbarības izēdināšanas mikrobioloģiski izmeklējām piecu pētījumā iekļauto ar subklīnisku mastītu slimo govju ceturkšņu piena paraugus. Rezultāti parādīja, ka 14 ceturkšņos (74%) patogēnos mikroorganismus nekonstatējām, bet piecos (26%) ceturkšņos tie tika konstatēti. Savukārt pēc papildbarības izbarošanas sākotnēji pārbaudītajām govīm pienā patogēno mikroorganismu klātbūtni novērojām vairs tikai viena ceturkšņa paraugā – tātad mastīta ierosinātāju sastopamība samazinājās vidēji par 80%.
Kopumā no visiem izmeklētajiem sākuma piena paraugiem tika izolētas tikai divas mikroorganismu grupas – enterokoki (60%) un koagulāzes negatīvie stafilokoki (KNS) (40%). Savukārt pēc probiotiku izbarošanas piena paraugos patogēna (Enterococcus sp.) klātbūtne tika konstatēta tikai vairs vienā ceturkšņa paraugā.
Secinājumi
Probiotiku–augu ekstraktu saturošās papildbarības izēdināšana nodrošināja somatisko šūnu skaita būtisku samazinājumu pienā (vidēji par 68%).
Papildbarības izēdināšana sekmēja nelielu piena izslaukuma pieaugumu, vienlaikus arī nebūtiski samazinot olbaltumvielu un tauku daudzumu pienā.
Pēc ProbioHelp viena mēneša ilgas izēdināšanas mastīta ierosinātāju skaits ceturkšņu piena paraugos kopumā samazinājās par 80%, bet enterokoku klātbūtne samazinājās par 66,7%.
Ieteikums – piena pārraudzības datos pievērst uzmanību somatisko šūnu skaitam pienā. Govīm, kurām ir mēreni palielināts somatisko šūnu skaits (līdz 1000 tūkst. SŠS/ml), ieteicams izēdināt probiotiku–augu ekstraktu saturošo papildbarību, tādējādi stiprinot dzīvnieka imūnsistēmas darbību un veicinot izveseļošanos.
Raksta veidošanā izmantota speciālā literatūra
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
