Biometāns – perspektīvs zaļās enerģijas veids, par kuru jautājumu daudz, bet atbilžu maz 15
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Biometāns Latvijā tiek vērtēts kā perspektīvs zaļās enerģijas veids, ir arī iestrādes tā ražošanā, tomēr procesu bremzē politiska izšķiršanās, no kura maka tiks finansēta alternatīvās enerģijas iegūšana.
Biometāns ir atjaunojamā resursu gāze, kuru iegūst, attīrot biogāzi. Ar biometānu iespējams darbināt CNG jeb saspiestās dabasgāzes transporta līdzekļus, tomēr biometāna izmaksas ir augstākas nekā dabasgāzes cena. Biogāzes ražotāji uzskata, ka biometāns varētu kļūt par otru Latvijas zaļo zeltu pēc koksnes, un biogāzes stacijas labprāt pārietu uz biometāna ražošanu, taču nesakārtotās likumdošanas dēļ nozares attīstība pamatīgi bremzējas.
“Ar biogāzes un biometāna ražošanu iespējams nodrošināt vairāku problēmu risināšanu – atkritumu pārstrādi, biodegvielas ražošanu un emisiju samazināšanu. Turklāt, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi reģionā, būtiska ir enerģijas atkarības mazināšana no kaimiņvalstīm, īpaši Krievijas. Eiropas Zaļais kurss neapšaubāmi ir viens no risinājumiem, lai saimniekošana ilgtermiņā kļūtu noturīgāka. Taču Latvijā mums par šo nākotni joprojām ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu,” tā saka Latvijas Biogāzes apvienības vadītājs, piensaimniecības “Vecsiljāņi” īpašnieks Juris Sprukulis.
Viņš norāda, ka biometāna ražošana dotu iespēju saglabāt biogāzes staciju darbību arī pēc obligātā iepirkuma līguma beigām un “atpestītu” iedzīvotājus no OIK nodokļa. Turklāt daudzas stacijas būtu gatavas pašas atteikties no šiem līgumiem, ja tiktu atbalstīta biometāna ražošana. “Biometānu veiksmīgi varētu izmantot lauksaimniecības tehnikas darbināšanai. Taču jāsaprot, ka biogāzes attīrīšanas iekārtas ir ļoti dārgas, tādēļ biogāzes staciju īpašniekiem nepieciešams atbalsts sākotnējām investīcijām.”
Mazina kūtsmēslu problēmu
Zemkopības ministrijā uzskata, ka biometāna ražošana ir labākā izeja milzīgo kūtsmēslu apjomu pārstrādei, kas kā amonjaka avots zaļās saimniekošanas kontekstā turpmāk būs arvien lielāka problēma Latvijas lauksaimniekiem. “Biometāna ražošana ir labākais veids, kā pārstrādāt bioloģiskas izcelsmes atkritumus, ražojot vērtīgu gāzi un bioloģisko mēslojumu.
Tāpēc, lai veicinātu klimata politikas mērķu sasniegšanu, jāveicina biometāna kā alternatīvās degvielas ražošana un izmantošana,” uzskata zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Viņš atzīst, ka lielākais izaicinājums šajā virzienā ir dabasgāzes infrastruktūra transportam un attiecīgi pielāgotu transportlīdzekļu trūkums. “Biogāzes ražošanas zemā rentabilitāte rada problēmas nozarē, jo galaproduktu tirgi joprojām attīstās. Jaunie politikas instrumenti būtu jāizstrādā aktīvāk, lai sasniegtu klimata mērķus un attīstītu biometāna ražošanas nozari.”
Par maz un par dārgu
Tiek prognozēts, ka biometāna patēriņš ES līdz 2030. gadam pieaugs desmitkārt, nodrošinot lielākoties kravas transporta un pasažieru pārvadājumus. Jau ar 2024. gadu būtiski jāpalielina modernās jeb otrās paaudzes biodegvielu īpatsvars, kur biometānam, vērtējot pēc izmaksām un SEG emisiju samazināšanas iespējām, ir būtiskas priekšrocības. Igaunijā, Pērnavā un Tartu, jau ir pilsētu autobusu parki, kuros kā degvielu izmanto biometānu, to pievienojot pie esošās sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas. Izmaksas esot trīs līdz četri eiro uz 100 km, ar vienu degvielas tvertni var nobraukt 400–500 km.
Arī Latvijā vējo līdzīgas ieceres, piemēram, jau pērn bija plānota skolēnu pārvadāšanai paredzētu 30 autobusu pāreja uz biometānu. Taču tas tā arī palicis ieceres līmenī. Kāpēc? Liepājā un Jēkabpilī gan izsludināti iepirkumi, taču neviens pretendents nekvalificējies prasībām.
Kā uzskata Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), iemesls ir augstā biometāna pašizmaksa, kas arī pārskatāmā nākotnē būšot ievērojami lielāka nekā dabasgāzei. Ņemot vērā, ka 2019. gadā vien valsts atbalstā virs tirgus cenas biogāzes stacijām samaksāts vairāk nekā 40 miljoni eiro, ieviest publiskajā transportā biometānu nav ekonomiski pamatots lēmums, norāda LPS.
“Piemēram, Getliņu poligons var saražot biometānu 200 autobusiem, bet Rīgā ir 430 autobusu, 270 trolejbusu un 200 mikroautobusu. Reģionos viens poligons var saražot šo gāzi ne vairāk kā trim līdz pieciem autobusiem, bet tur publiskajā sektorā ir 2179 autobusi. Turklāt, ņemot vērā, ka uzlādes infrastruktūra atmaksājas tikai Rīgā un Pierīgā, rodas jautājums par tīras degvielas cenu un pieejamību visā Latvijā. Paredzot, ka no 2026. gada akcīzes nodokļa likme dabasgāzei (tās izmantošanai par degvielu) tiks palielināta līdz 10 eiro par 1 MWh jeb 105 eiro par 1000 m3, tad pat pie nosacījuma, ka biometāna akcīze būs nulle, rodas jautājums – kā pašvaldības un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji par saprātīgu cenu nodrošinās bērnu pārvadājumus?” uzdod jautājumu LPS.
Kurš maksās?
Pat ja nozare spētu panākt biometāna ražošanas interesēm labvēlīgu risinājumu, skaidras atbildes uz šo jautājumu nav. ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā vēl martā tika iekļauts atbalsts biometāna staciju modernizēšanai 40 miljonu eiro apmērā, taču vēlāk tas pazuda.
“Atbalsts biometāna izmantošanai transportā ANM ietvaros nav paredzēts. Sākotnējā piedāvājumā tas bija, taču neguva atbalstu ne publiskajās diskusijās, ne no Eiropas Komisijas puses, ne koalīcijas vairākuma,” informē Finanšu ministrijā. Tikmēr Ekonomikas ministrijā norāda, ka virzība uz biometānu tomēr pamazām notiek, par ko liecina fakts, ka valsts rezervējusi vairāk nekā 21 miljonu eiro ES atbalsta naudas biometāna iekārtu uzstādīšanai atkritumu poligonu biogāzes stacijās ES 2021.–2027. gada periodā.
Savukārt Zemkopības ministrija mierina, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam ir iekļauti pasākumi, kas veicinās biometāna ražošanu. Proti, atbalsts attiecīgu iekārtu uzstādīšanai saimniecībās, kā arī atbalsts pasākumiem, kas veicinās biometāna patēriņu (t. sk. publiskajā un mājsaimniecību sektorā).
Ministra biroja vadītājs J. Eglīts norāda – plānots sniegt atbalstu lauku saimniecībām atjaunojamās enerģijas ražošanai (AER) pašpatēriņam. Subsidēs arī esošās tehnikas pārbūvi, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu – aprīkojot to ar hibrīda, elektrības, biogāzes, CNG, ūdeņraža šūnu un citiem alternatīvo enerģijas avotu dzinējiem, tostarp arī biometānu.
Sankcijas un eksports
Tikmēr biogāzes nozare gaida izšķiršanos, no kura maka tiks finansēta alternatīvās enerģijas iegūšana. “Ekonomikas ministrija sola jautājumus risināt tuvākā gada laikā, bet mēs uzskatām, ka ir nepieciešami ātrāki soļi. Daudzām stacijām obligātie iepirkuma (OI) līgumi beigsies tuvākajā laikā.
Neskatoties uz augsto elektroenerģijas cenu biržā, ražojot elektrību koģenerācijā un pārdodot to par tirgus cenu, mums vienalga būtu jāpiemaksā no citas ražošanas par biogāzes stacijas uzturēšanu. Savukārt stacijas darbības apturēšana nozīmē, ka tehnoloģijas īsā laikā iziet no ierindas un darbības atsākšanai atkal nepieciešamas ievērojamas investīcijas,” tā teic J. Sprukulis. Skarbs savā vērtējumā ir arī biometāna ražotājs, Limbažu SIA “Grow Energy” valdes loceklis Raivis Bunduls. Viņaprāt, lēnā virzība var beigties ar sankcijām valstij un Latvijā saražotā biometāna eksportu turp, kur tas vairāk vajadzīgs.
“Latvija vēl joprojām nav izpildījusi saistības pēc Atjaunojamās energoresursu direktīvas stāšanās spēkā šā gada 1. jūlijā. Bija laiks trīs gadus gatavoties, bet visi darbi atstāti uz pēdējo brīdi, lai izstrādātu izcelsmes apliecinājumu sistēmu, kas nodrošinātu brīvu biometāna tirgošanu uz citām ES valstīm, kurās strauji attīstās biometāna tirgus. Interese par Latvijā ražotu biometānu no kūtsmēsliem un citiem atkritumiem ir milzīga, tādēļ eksports būs izdevīgāks nekā patēriņš Latvijā,” saka R. Bunduls.
Viņš arī norāda, ka būtisks atbalsts biometāna izmantošanai netiek paredzēts atšķirībā no lielākās daļas citu ES dalībvalstu. “Šobrīd, kad dabasgāzes cena būtiski augusi un biometāna cena ir tuva dabasgāzes cenai, vides un ekonomikas ieguvums no biometāna izmantošanas ir nesalīdzināms. Izskatās, ka Latvija gatava maksāt daudzus miljonus saistību neizpildes gadījumā, nevis tērēt tos pašus miljonus, veicinot šeit ražotas biodegvielas ražošanu, kas nodrošinātu darba vietas, zaļāku vidi, atkritumu pārstrādi un aprites ekonomiku.”
Aptauja
Vai uzskatāt biometāna ražošanu Latvijā par perspektīvu?
– jā
– nē
– tikai, ja to subsidē valsts vai ES fondi
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
