Regula, kas nodrošinās vienādus spēles noteikumus. Kāpēc zemnieki to vēlas pārcelt? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Regulas ieviešanas sarežģītības un koronavīrusa dēļ Eiropas Parlaments (EP) ar nozares asociāciju atbalstu lūdz Eiropas Komisijai (EK) uz gadu atlikt regulas stāšanos spēkā.
2018. gadā EP nobalsoja par jaunu bioloģisko lauksaimniecības regulu, nosakot trīs gadu piemērošanās periodu, kas nozīmēja, ka jaunajiem noteikumiem būtu jāstājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra.
Jaunie noteikumi vienkāršos produktu marķēšanu un bioloģisko produktu mārketingu, kā arī nodrošinās vienādus spēles noteikumus gan Eiropas Savienībā ražotiem, gan importētiem bioloģiskajiem produktiem. Tas ļaus garantēt vienādu produktu kvalitāti, kas īpaši svarīgi patērētājiem.
“Pēc mūsu domām, ir ļoti svarīgi, lai noteikumi, kas veidos šīs svarīgās nozares nākotni, tiktu pieņemti, pienācīgi apspriežoties visām ieinteresētajām pusēm, kā arī, lai to ieviešanu stingri uzraudzītu abi likumdevēji,” norādījis EP Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs Norberts Lins. Minētā komisija ar vēstuli par nepieciešamību uz gadu atlikt regulas ieviešanu vērsusies pie EK lauksaimniecības komisāra Januša Vojcehovska.
Starptautiskās Bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācijas direktors Eduardo Kuoko piebildis, ka
regulas ieviešanas pārcelšana ļaus bioloģiskajiem ražotājiem un nozares kontroles sistēmai koncentrēties uz Covid-19 pandēmijas seku novēršanu, turpinot patērētājiem nodrošināt kvalitatīvus produktus.
Turklāt, viņaprāt, jau esošā regula ir labi izstrādāta, tāpēc uzlaboto noteikumu ieviešanu nav jēgas sasteigt.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka regulas ieviešanas process ievilcies, jo nepieciešams izstrādāt dažādus aktus un noteikumus, kas prasa ilgstošu saskaņošanu un dažādu pietuvināto nozaru iesaisti.
“Šis ir sarežģīts ražošanas veids, kuru katru gadu nepārskata – regulā aptver vairākas nozares, ar kurām izmaiņas ir jāsaskaņo. Sistēma faktiski jāuztaisa no jauna.” Iepriekšējā regula ir spēkā vēl no 2007. gada. Ja jaunā regula stāsies spēkā no 2022. gada, būs pagājuši jau 15 gadi.
Lai viss būtu saskaņots, izveidotas dažādas darba grupas, kurām jāizdiskutē regulas ieviešana. Lielākās diskusijas notiekot, piemēram, saistībā ar putnkopību, cūkkopību, kārtību, kādā izmantojami būri un lauksaimniecības platības, arī pastaigu laukumi. Turklāt jauni noteikumi jāizstrādā arī nacionālā līmenī, kas gulstas uz Ministru kabineta pleciem. Regulas ieviešanas tempa uzņemšanai nav palīdzējis arī koronavīruss.
“Tuvojas jaunā sezona, ne aiz kalniem ir jau nākamais gads, kurā regulai jāstājas spēkā, bet ļoti daudz darba vēl nav izdarīts, tāpēc aicinājums uz gadu atlikt regulas piemērošanu šķiet samērīgs. Tas visiem ļaus pienācīgi sagatavoties. Nedrīkst aizmirst, ka lauksaimniekiem vajag vismaz pusgadu, lai piemērotos jaunajiem noteikumiem,” sacīja Norkārklis.
Runājot par kopējām izmaiņām, kas gaidāmas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, Norkārklis uzsvēra, ka būtiskas izmaiņas Latvijas lauksaimniekiem nav gaidāmas. Vienmēr varot atrast kādu diskutējamu lietu vai nesaprašanos, taču atjauninātā regula būs solis uz priekšu. Lielākās domstarpības šajā nozarē parasti ir par ražošanas metodēm – šajā ziņā ziemeļvalstu nostāja atšķīrusies no ES dienvidos esošajām valstīm.
Interesanti, ka, neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju, kas radījis piena un liellopa gaļas patēriņa samazināšanos, kopumā lielveikalu ķēdes u. c. pārtikas veikali ziņo par bioloģisko produktu pārdošanas apjomu krietnu pieaugumu. Īpaši būtiski tas izpaužoties Itālijā, Vācijā un Somijā, ziņo IFOAM. Pieprasījums īpaši pieaudzis pēc bioloģiski gatavotiem makaroniem, rīsiem, graudu produktiem, konserviem un pupiņām.
