Bioloģiskos atkritumus spiedīs ēst sliekām 2
Aizvadītajā nedēļā EK iepazīstināja ar jaunu noteikumu projektu par organiskiem un no atkritumiem iegūtiem mēslošanas līdzekļiem, kas uzskatāms par pirmo soli Aprites tautsaimniecības veidošanā.
Noteikumi ļaus tirgū ienākt organiskiem un no atkritumiem iegūtiem mēslošanas līdzekļiem, attiecībā uz tiem panākot ar tradicionālajiem neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem vienlīdzīgus konkurences noteikumus, uzskata EK. Šādai pieejai jārada jaunas tirgus iespējas inovatīviem uzņēmumiem, līdztekus mazinot atkritumu daudzumu, energopatēriņu un kaitējumu videi. EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens paziņojumā vērš uzmanību, ka patlaban vien ļoti maza daļa no bagātīgajiem bioatkritumu resursiem pārtop par vērtīgiem mēslošanas līdzekļiem. “Mūsu lauksaimnieki lieto no importētiem resursiem vai energointensīvā procesā ražotus mēslošanas līdzekļus, lai gan mūsu rūpniecība no bioatkritumiem varētu radīt jaunu vērtību – pārstrādātus barības elementus. Šī regula mums palīdzēs problēmas pārvērst lauksaimniekiem un uzņēmumiem pieejamās iespējās,” tā J. Katainens.
Vienotie noteikumi reglamentēs, kā bioloģiskos atkritumus pārveidot mēslošanas līdzekļu ražošanas izejvielās. Regulas projektā noteiktas drošuma, kvalitātes un marķēšanas prasības, kurām jāatbilst visiem mēslošanas līdzekļiem, ko brīvi pārdod ES teritorijā. Pirms ražotāji saviem ražojumiem varēs uzlikt CE zīmi, tiem būs jāpierāda, ka šie ražojumi atbilst iepriekš minētajām prasībām un ka ir ievērotas robežvērtības attiecībā uz organiskajiem un mikrobiālajiem piesārņotājiem un fiziskiem piemaisījumiem.
Patlaban spēkā esošā 2003. gada Mēslošanas līdzekļu regula brīvu apriti vienotajā tirgū nodrošina galvenokārt parastiem neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem, ko visbiežāk iegūst no izrakteņiem vai ķīmiskajā rūpniecībā. Abi šie procesi patērē enerģiju un rada slāpekļa dioksīdu. Spēkā esošā regula neaptver no organiskiem materiāliem iegūtus inovatīvus mēslošanas līdzekļus. Tāpēc to piekļuve vienotajam tirgum ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis tos atzīst savstarpēji, un bieži vien tas ir sarežģīti, jo nacionālie noteikumi ir ļoti atšķirīgi. Piekļuvei ES un citu valstu tirgiem izdevīgākai vajadzētu kļūt arī Latvijas vermikomposta ražotājiem, kas ražošanā izmanto sliekas un bioloģiskos atlikumus.
Uzņēmumiem, kas ražo organiskus mēslošanas līdzekļus, tirgū ir lielas iespējas. Mūsdienās pārstrādā vien 5% bioatkritumu. Pēc dažām aplēsēm, palielinot pārstrādāto bioatkritumu daudzumu, būtu iespējams aizstāt līdz pat 30% neorganisko bioatkritumu. Patlaban ES katru gadu importē aptuveni 6 miljonus tonnu fosfātu, taču līdz pat 30% šā daudzuma varētu aizstāt, fosfātus ekstrahējot no notekūdeņu dūņām, bionoārdāmiem atkritumiem, gaļas un kaulu miltiem vai kūtsmēsliem.
Pārejai uz Aprites tautsaimniecību piešķirs atbalstu no ES fondiem, kā arī atvēlēs vairāk nekā 650 miljonu eiro no programmas “Apvārsnis 2020” (ES pētniecības un inovācijas finansējuma programma) un 5,5 miljardus eiro no struktūrfondiem atkritumu apsaimniekošanai, turklāt finansējumu nodrošinās arī investīcijas aprites ekonomikā valstu līmenī, kurā rosinātajiem pasākumiem jāpalīdz noslēgt ražojuma aprites loku, pateicoties plašākai atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, un jānes labums gan videi, gan arī tautsaimniecībai.
Regulas projektu tagad nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei apspriešanai. Kad regula būs pieņemta, tā pēc pārejas perioda, kurā uzņēmumi un valsts iestādes varēs sagatavoties jaunajiem noteikumiem, būs piemērojama tieši bez ieviešanas nacionālajos tiesību aktos.
Viedoklis
Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja: “Jau ilgu laiku ES dalībvalstis un citas valstis, kam piegādā organisko mēslojumu kā augsnes uzlabotāju, izjuta šādas regulas trūkumu, tāpēc ka biomasas pārstrādes procesi strauji attīstās, bioatkritumu noglabāšana poligonos tiek ierobežota un praktiski ES līmenī šos jautājumus virzīja ļoti lēni, jo iepriekšējā direktīva par mēslojumu apskatīja tikai jautājumus, kas saistīti ar minerālmēslu izmantošanu. Katra ES dalībvalsts centās izveidot savas prasības, kas savukārt bremzēja kopēja tirgus izaugsmi. To Latvijā sevišķi izjuta vermikomposta ražotāji, kuru produkcijai bija liels pieprasījums, bet sagatavot nepieciešamos daudzumus traucēja kvalitātes prasību izstrāde. Latvija ir apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus, kas ietver arī organisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu un realizācijas prasības, bet ne visiem tā veidiem. Te vēl joprojām ir aktuāls jautājums par fermentācijas atlieku jeb digestāta izmantošanu, nav stingru nosacījumu bioatkritumu komposta statusam, kas noteiktu, ka tas ir mēslošanas līdzeklis un nevis atkritumu komposts.
