Bioloģiski vērtīgos zālājus konstatē piektajā daļā no dabas skaitīšanā apsekotajām teritorijām 0
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) apkopojusi informāciju par pagājušajā gadā tā dēvētās “dabas skaitīšanas” ietvaros veikto zālāju apsekošanu, un tā liecina, ka piektajā daļā no ekspertu apmeklētajām teritorijām konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, informē DAP pārstāvji.
Kopumā “dabas skaitīšanā” 2017. gadā apsekota teritorija gandrīz 57 000 hektāru platībā, kurā potenciāli bija iespējami bioloģiski vērtīgi zālāji. No apsekotās platības tikai 22% atzīti par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.
Pagājušajā nedēļā DAP izsūtījusi apmēram 5000 vēstuļu tiem zemju īpašniekiem, kuru īpašumos 2017.gadā ir konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, informējot arī par iespēju pieteikties Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu atbalsta maksājumus par pareizu zālāju apsaimniekošanu, ja bioloģiski vērtīgā zālāja platība pārsniedz 0,3 hektārus.
“Eiropā un Latvijā tradicionāli apsaimniekotas zālāju platības pēdējos 50 gados ir kļuvušas par lielu retumu, tāpēc aicinām īpašniekus saglabāt un uzturēt esošos zālājus,” norāda DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks.
Lai zālājā saglabātos sugu daudzveidība, nepieciešama tā pļaušana ar siena novākšanu vai noganīšana. Nav vēlama nopļautā zālāja sasmalcināšana un atstāšana uz lauka. Savukārt, ja zālājs vispār netiek apsaimniekots, tas aizaug ar krūmiem vai kokiem un šis vērtīgais biotops ir zudis.
“Zinātnieki dabisko pļavu un ganību bioloģisko daudzveidību vērtē tikpat augstu kā tropiskos lietus mežus, jo nevienā citā ekosistēmu veidā nav novērots tik liels augu sugu piesātinājums – Latvijā vienā kvadrātmetrā ir konstatētas apmēram 50 augu sugas, savukārt 15 putnu sugām, piemēram, ķikutam, mērkaziņai un griezei, dabiskie zālāji ir vienīgā ekoloģiski ilgtspējīgā ligzdošanas dzīvotne. Vēl 34 putnu sugas tajos regulāri ligzdo un 30 sugas regulāri barojas ligzdošanas sezonas laikā. Trešdaļa no aptuveni 14 tūkstošiem Latvijā zināmo bezmugurkaulnieku sugu, piemēram, pļavu dižsienāzis, parkšķis, dažādas dienastauriņu sugas, atkarīgas no zālājiem,” norāda projekta vadītāja Irisa Mukāne.
Aktualizētā informācija par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kā arī informācija par dabas teritorijām, tajās sastopamajām vērtībām pieejama dabas datu pārvaldības sistēmā http//ozols.daba.gov.lv.
Kā ziņots, biotops ir teritorija, ko apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabas skaitīšanas kontekstā ar šo jēdzienu saprot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus jeb tādus, kas nav bieži sastopami, ir dzīvotnes daudzveidīgām augu un dzīvnieku sugām un atbilst noteiktiem kritērijiem. Ar kartēšanu jeb inventarizāciju saprot dabas vērtību apzināšanu, veicot apsekojumu dabā un uz kartēm poligonu veidā atzīmējot biotopus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, kā arī par katru poligonu jeb biotopa atradni aizpildot anketu.
Biotopu apzināšana norit ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb “dabas skaitīšanas” ietvaros. Dzīvotņu apzināšana ilgs līdz 2019.gada nogalei un šajā laikā DAP uzdevumā eksperti veic aizsargājamo biotopu inventarizāciju gan valsts, gan privātajās zemēs. Pēc pilnīgas iegūtās informācijas apkopošanas varēsim spriest par dzīvotņu izplatību un stāvokli valstī vai kādā konkrētā novadā.
Vairāk par dabas skaitīšanu lasiet šeit
Vairāk par dabas skaitīšanu lasiet šeit
