Bioloģiski – ar nelielu peļņu, konvencionāli – ar zaudējumiem 0
Graudu un šķirnes sēklu audzētājs, Lībagu pagasta zemnieku saimniecības Brīvzemnieki saimnieks Andis Zazītis intervijā salīdzina šā gada ražas un ražošanas izdevumus bioloģiskajai un konvencionālajai graudkopībai. Andis to var darīt tāpēc, ka katrā no viņam piederošajām divām saimniecībām darbojas ar atšķirīgām saimniekošanas metodēm. Viens saimniekošanas veids arī šajā sausajā un karstajā vasarā Kurzemē saimniekam nesa peļņu, otrs – zaudējumus.
– Kādi bija šīs sezonas dabas apstākļi Kurzemē?
– Sausums sākās aprīļa beigās. Laukos, ko sējām pirmos, sējumi vēl dabūja mitrumu. Kalnu virsotnes palika plikas, pēdējie sētie lauki izskatījās bēdīgi.
Bioloģiskajā saimniekošanā ir vieglāk – iesēj un gaidi rudeni, bet konvencionālajā bija nedaudz grūtāk. Labi, ka sējot pamatmēslojumā ieliku visus vasarai paredzētos minerālmēslus. Nebiju iecerējis tos kaisīt vasarā. Tā bija samērā pareiza rīcība, jo, kaisot tos vēlāk, nebūtu nekāda labuma. Ziemājiem minerālmēslus bija iecerēts kaisīt vēlāk, uzkaisīju tos bez rezultāta. Viss izgaroja bez lietus, augiem nekas netika. Sausums izdarīja savu. Visvājākie augi izkrita un nokalta. Kas izdzīvoja, izdzīvoja.
Pēc aprīļa beigu nokrišņiem nākamais lietus bija pirms Līgo svētkiem. Tas arī bija tāds vājš lietus. Pēc šiem nokrišņiem neliela daļa augu atdzīvojās, tomēr tā bija neliela daļa. Graudi, kas aizmetās vasarājiem, bija maza izmēra. Raža – aptuveni 2 t/ha. Ziemāji vēl attīstījās daudzmaz normāli.
Šajā sezonā, salīdzinot konvencionālo un bioloģisko saimniekošanu, secināju – bioloģiskā ir izdevīgāka. Ražas kopievākums bija stipri līdzīgs, tomēr bioloģisko ražu var pārdot par krietni augstāku cenu.
Naudas ienākumi no bioloģiskās ražas šajā gadā ir labāki salīdzinājumā ar konvencionālo, tomēr tas kopējai saimniecības bilancei daudz nelīdz.
– Kādas kultūras audzējat, un kādi tām bija rezultāti?
– Ar bioloģiskajām metodēm audzēju rudzus, kviešus un miežus, kā arī āboliņu. Ar konvencionālajām metodēm audzēju rapšus, ziemas kviešus un vasaras kviešus, miežus, pupas un āboliņu.
Konvencionālajā ražošanā rapšiem vidējā ražība bija 0,8 t/ha, ziemas kviešiem aptuveni 3 t/ha – audzēju šķirni ‘Edvins’. Protams, saimnieki šajā gadā mazāk lietoja ķīmiju un minerālmēslus. Nebija jēgas to izmantot, tāpēc mēs to nedarījām. Es arī normālos gados neaizraujos ar minerālmēslu un ķīmiju lielu devu lietojumu.
Vasaras kvieši ‘Uffo’ izskatījās labi. Tomēr labības briešanas laikā bija sausums un graudi pēc izmēra bija mazi, tādējādi kūlu aptuveni 2,5 t/ha. Audzēju vietējās šķirnes. Vasaras kviešus šajā gadā pārdošanai sēklai neatstāju, tie aizgāja pa taisno projām, izdzīvošanai.
Audzēju miežu šķirni ‘Austris’, pēc aptuvena vērtējuma, ražība būs 2,5 t/ha. Miežus pārdošu sēklai, tie vēl nav sašķiroti un nosvērti (saruna notiek 18. septembrī. – Red.)
Biju iesējis daudz pupu, ‘Fuego’ un ‘Boxer’ šķirni, tās arī neizauga. Ziedēja labi, sausuma dēļ ziedus nometa, uz kāta aizmetās četras piecas pākstis, bet jābūt 15 līdz 20 pākstīm, tad var nokult normālu ražu. Pupām izauga gandrīz četras reizes mazāka raža, nekā ierasts. Manu lauku reljefs ir ne īpaši līdzens. Kuļot puse izbira pa zemi, jo pupas augumā sausuma dēļ bija zemākas un grūti nokult. Kā pieskaras, izbirst. Bija sarežģīti.
Āboliņš arī neizdevās. Sausuma dēļ sakalta. Gan konvencionālajā, gan arī bioloģiskajā ražošanā kūlu mazāk nekā 50 kg/ha.
Bioloģiskā saimniekošana tomēr ir izdevīgāka nekā konvencionālā saimniekošana. Bioloģiskajā ražošanā nekādas ražas nebija rudziem, tos rudenī noslīcināja. Nokūlu 1 t/ha. Grūti bija lielajā mitrumā tos sēt. Pārējo izdarīja daba – rudenī noslīcināja, agrā pavasarī izsala, jo uznāca kailsals, pēc tam sausums. Vasaras kvieši ‘Uffo’ patlaban atrodas klētī, tie būs sēklai, vēl jātīra. Nokūlu 2 t/ha. Mieži sanāca aptuveni 1,5 t/ha. Raža vēl nav pārdota. Drīz pārdošu.
Kopējā aina ir bēdīga. Savilkt galus ir grūti. Pierādās, ka ar bioloģiskajām metodēm iegūsti gandrīz tādu pašu ražu kā ar konvencionālajām. Cenas graudiem biržās uzlēca tāpēc, ka ražas apjoms ir nekāds. Pieprasījums tirgū ir, ēst vēlas visi, tad attiecīgi drīz būs cenas kāpums visam pārējam. Arī lopkopībā – nebūs lopbarības, cena tai kāps.
– Kāda bija graudu kvalitāte?
– Es darbojos ar sēklkopību un pēc kvalitātes īpaši netiecos. Man tas nav būtiski. Daļu ražas esmu pārdevis kā pārtikas graudus, daļu kā sēklu – ziemas kviešus. Cenas biržā uzkāpa, tomēr gatavot sēklu nebija ļoti izdevīgi. Sēklai cena neuzkāpa tik daudz kā preču produkcijai. Ņemšanās ar sēklu iznāk pēc līdz ar nagiem principa – varēja darīt un varēja nedarīt. Darīju darbošanās procesa dēļ. Aina nav tā brīnišķīgākā.
– Kur pārdevāt bioloģiskos graudus?
– Bioloģiskos graudus citus gadus pārdevu Vācijas partnerim. Patlaban pārdodu tos Latvijas sadarbības partneriem. Bioloģiskā produkcija kļūst aizvien pieprasītāka, tirgus pasaulē ir samērā tukšs salīdzinājumā ar pieprasījumu. Eiropā visi vēlas ēst veselīgāk, jaunās normas rosina dzīvot aizvien zaļāk. Tādējādi bioloģisko pārtikas produktu patēriņš ir lielāks nekā agrāk. Ir redzams, ka patlaban bioloģisko izejvielu nespēj ražot pietiekami daudz. Šogad raža nav cerētā, tāpēc kāpj cenas. Bioloģiskā saimniecība manā skatījumā ir perspektīva. Tas arī ir laika jautājums – visi bioloģiski nevar darboties, tad pārtikas produktu cenas būs kosmosā. Es nedomāju atteikties no konvencionālās ražošanas. Abas saimniecības viena otru uztur, riski ir jāsadala.
– Vai palielināsiet bioloģisko lauku platības?
– Es palielinu bioloģiskās platības, tomēr šis process ir sarežģīts, jo zeme ir gadiem ilgi jāiekopj, nevar nākamajā gadā pēc konvencionālās ražošanas audzēt bioloģiskos graudus. Zemē atrodas dažādi dzīvie organismi, mikrobioloģija dara savu darbu. Tā tas vienkārši ir, tāpēc nevar uzreiz gaidīt nezin kādu ražu no jauna ar bioloģiskām metodēm iekopta lauka. Pēc divu gadu pārejas perioda labas ražas vēl tajā nebūs. Pārejas periods uz bioloģisko ražošanu ir veidots tā, lai augsnē nebūtu pesticīdu un citu ķimikāliju. Labas ražas iegūšanai vajag ilgāku laiku.
Ar bioloģiskajām metodēm darbojoties, izmaksas veido lauka apstrāde, agrotehnika. Konvencionālajā ražošanā ir vajadzīga miglošana, minerālmēsli un viss pārējais, tostarp dažādas ķīmijas. Rudenī, kāpjot biržā graudu cenām, līdzi kāpj minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenas.
– “Brīvzemnieki” veido jaunu tehnikas parku. Vai pēc tāda kūluma varēsiet norēķināties ar bankām?
– Būs grūti. Atbalsts no valsts puses ir aptuveni šāds – jā, sausums ir, ko tu padarīsi. Pavasarī paņēmu no vienas firmas minerālmēslus, tie vēl nav nomaksāti. Šā brīža aprēķini ļauj cerēt, ka izdosies norēķināties. Redzēsim, laiks rādīs. Tirgus situācija mainās. Līgumi ir saslēgti. Šis un tas neizpildās, kaut kas aiziet šķērsām. Man raža atrodas klētī, vēl priekšā tās apstrāde, pārdošana, un jāvērtē, kāda būs kvalitāte. Daudz nezināmo. Jāstrādā.
Patlaban bioloģiskā produkcija fiziski vēl nav pārdota. Ir noslēgti līgumi. No konvencionālās produkcijas ražas ir pārdoti aptuveni 70%. Vispareizāk būtu visu pārdot rudenī – cenu dēļ. Kaut gan var notikt visādi. Patlaban cenas turas labas, parasti vēlāk tās krītas.
Ja es būtu tikai konvencionālo produktu ražotājs, šajā sezonā būtu zaudējis daudz. Būtu diezgan smagi, vairāk izmaksu. Patlaban izskatās, ka bioloģiskā daļa vilks konvencionālo daļu, kas šogad nes zaudējumus.
Bioloģiski darboties ir izdevīgāk, to rāda aprēķini, kas ik gadu apstiprinās. Nav jau tā, ka vienmēr viss izdodas un lauki ir smuki. Ik gadu kaut kas neizdodas, kā cerēts. Kāda slimība uzmetas vai vēl kas postošs notiek. Šajā gadā tādā sausumā slimību gandrīz nebija.
– Saimniekus aizvien aicina labajos gados veidot uzkrājumus krīzēm.
– Man tos neizdodas veidot, jo aizvien rodas kāda vajadzība ķerties tiem klāt. Piemēram, ļoti izdevīga zemes pirkuma gadījumā.
Rezumējot – man konvencionālās ražas šajā sezonā veidoja trešdaļu no vidējās ražas parastos gados. Bioloģiskās ražas – pusi no normālās ražas. Kvieši izdevās nedaudz labāki, mieži bija maziņi, to ir uz pusi mazāk, rudziem bija divas trešdaļas no ražas nost, kviešiem uz pusi mazāk nekā vidēji citus gadus.
Speciālistu komentāri
Vija Strazdiņa, AREI Stendes pētniecības centra pētniece: – Ja bioloģiskajā laukā ir labi iekopta augsne, tad arī atdeve ir jūtama. Šajā sezonā Stendes pētniecības centrā bija ļoti labi redzama šķirņu adaptēšanās spēja ekstremāliem dabas apstākļiem. Vēlās ziemas kviešu šķirnes nespēja noformēt pilnvērtīgus graudus. Agrīnās šķirnes izveidoja graudus īsākā laikā, tādējādi arī cieta mazāk. Šķirnes ‘Edvin’ sēklkopības laukā graudu raža bija tuvu 8 t/ha. Šķirņu konveijera veidošana saimniecībā ir viena no iespējām, kā sadzīvot ar dabas untumiem.
2017. gada nogale un 2018. gada pavasaris un vasara bija liels pārbaudījums lauksaimniekiem. Tomēr nevar visas neveiksmes norakstīt vienīgi uz dabas apstākļiem. Daudz kas ir atkarīgs arī no pašiem saimniekiem – meliorācijas sistēmu sakārtošana, augšņu iekopšana, piemērotu lauku izvēle katrai graudaugu sugai. Ja lauksaimnieks darbus dara no sirds, tad rezultāti būs.
Sanita Zute, AREI Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece: – Arī Stendes pētniecības centrā izmēģinājumos šāgada bioloģiskās saimniekošanas laukos, piemēram, auzu ražība ir augstāka nekā konvencionālajos. Šo faktu nevar vispārināt, bet mūsu gadījumā to skaidrojam ar to, ka augsnes pavasarī bija pārmitras, aprīļa beigās sējām auzas, varbūt pat nedaudz par agru. Augstā gaisa temperatūra un bezlietus periods Stendē turpinājās no maija sākuma līdz Jāņiem, nokaltēja augsni, īpaši mālainākās vietas. Arī jūlija vismaz trīs nedēļas bija bez lietus. Augi no tā stipri cieta. Laukos, kur darbojas ar bioloģiskām metodēm, augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte ir augstāka un augu attīstība – sabalansētāka. Konvencionālie audzētāji, kuri šāgada pavasarī sējumus mēsloja ar lielām mēslojuma devām, cerot uz ļoti augstām ražām, diemžēl zaudēja.
Paradokss – vienādu ražu kūla tie saimnieki, kuri plānoja 4 t/ha, un tie, kuri mēsloja, cerot uz 8–10 t/ha ražu. Pavasara mitrums un siltums dāsni mēslotajiem augiem deva impulsu, ka tie varēs attīstīt rekordražas. Tomēr situācija ātri mainījās – sekoja ūdens deficīts, augi uzsāka cīņu par izdzīvošanu.
Diemžēl lauksaimniecība ir un būs augsta riska nozare. Jo vairāk ieguldām, jo vairāk riskējam. Tāpēc šī nozare saņem dažādas subsīdijas. Katrs saimnieks katru gadu pats pieņem lēmumu, ar cik augstām ieguldījumu likmēm riskēt. Apdomīgākie pēc šīm divām izaicinājuma sezonām ieguldot varbūt mērķēs uz pieticīgāku ražu plānošanu. Ikgadēji zaudējumi var saimniecību izputināt. Valsts un ES visu nekad nekompensēs.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
