Mobilās fermas? Kā lietuvieši ražo bioloģiskās olas 0
Lietuvā Jonavas reģionā “AUGA group AB” piederošajās divās pārvietojamās automatizētas darbības fermās, kur elektroenerģiju uz vietas ražo ar saules paneļiem, 3000 vistu dēj tirgū pieprasītas bioloģiskās olas.
Novietņu prototips noskatīts Vācijā
Abas mobilās kūtis ir uzlabots Vācijas novietņu prototips, piemērots Lietuvas apstākļiem, teic “AUGA” pārstāvis. Procesu vadība kūtīs notiek attālināti. Pie fermām ir uzliktas novērošanas kameras, kas tiešsaistē translē realitāti. Abu vistu fermu apkalpošanai ir izveidota viena nepilnas slodzes darba vieta. “Tas ir mūsu nosacījums – ražošanai ir jābūt efektīvai, piesaistot iespējami maz darbinieku,” teic AUGA mārketinga vadītājs Gedimins Judzients.
Lietuvā pirmajās mobilajās vistu kūtīs, kas sāka darboties šā gada sākumā, laimīgajām vistām ir nodrošināta iespēja jebkurā laikā doties zaļbarības meklējumos uz pļavu, kas ierobežota ar ganu. Audzējot putnus dabiskā vidē, stiprinās to imunitāte un nav vajadzīgas antibiotikas. Kad zāle pļavā noēsta, sētu aizvirza tālāk. Ūdeni gan abām fermām pieved.
Mobilās kūtis pārvieto vienu reizi divos mēnešos. Tām apakšā zem režģiem, pa kuriem vistas pārvietojas, atrodas mēslu krātuve. Kad novietni pārvieto, mēslus aizvāc. Ekoloģiski tīros vistu mēslus izmanto sēņu komposta gatavošanai. Tātad redzama cieša sasaiste starp AUGA grupas uzņēmumiem, kas ļauj nodrošināt izejvielu aprites ciklu un produktu ražošanu un pārdošanu tieši veikaliem.
Lopbarību veido no citās AUGA grupas saimniecībās ar bioloģiskajām metodēm audzētām sastāvdaļām. Vistas baro arī ar bioloģiski audzētajiem kviešiem, zirņiem, pupām un AUGA grupas saimniecībās audzētajiem dārzeņiem, kuros ir daudz vitamīnu un barības vielu. Protams, bioloģiskajā saimniecībā neizmanto augšanas hormonus, ķīmiskās vielas, ĢMO lopbarību un antibiotikas.
Klātienē ciemojoties fermā, pārliecināmies, ka putni ir droši, nebaidās no cilvēkiem.
Bioloģiskās olas vēl ir mazpazīstams produkts
Vistas ik dienu dēj aptuveni 1000 olu. Olas fermās ar konveijeru vāc divas reizes dienā. Uzņēmumā vērš uzmanību – ar ekoloģisko barību barotas vistas dēj mazāk olu nekā ar konvencionālo barību barotās vistas.
AUGA pirmās olas sāka pārdot šogad pirms Lieldienām. Tiesa, tās bija maza, nevis vidēja izmēra olas, kā cerēts.
Bioloģiskās olas bez AUGA UAB Lietuvā ražo vēl vairāki ražotāji, tomēr tās līdz šim ir mazpazīstams produkts. G. Judzients neslēpj – bioloģisko olu ražošana uzņēmumam ir jauna nozare. Eiropas Savienībā bioloģisko olu īpatsvars kopējā olu ražošanā veido 4,5%, turklāt tas strauji kāpj. Vācijā vienā no lielākajiem bioloģisko produktu tirgiem pērn bioloģisko olu ražošana kāpa par 8% un sasniedza 17,5% lielu īpatsvaru.
Eksperimentālā kārtā – bioloģiskie broileri
“AUGA” pērn sāka arī bioloģisko broileru audzēšanu. Uzņēmumā teic, ka ar olu ražošanu viss esot skaidrs, tomēr ar vistas gaļas ražošanu “notiek eksperimenti”.
Bioloģisko broileru mūžs ir desmit nedēļas – divas reizes ilgāks nekā ar konvencionālajām metodēm audzētiem putniem. Broilerus baro ar lopbarību, kuras sastāvā ir pašu saimniecībās audzētie kvieši, mieži, rudzi, tritikāle, pupas, soja, kukurūza un tas, ko putni atrod pļavās, tostarp lucerna un āboliņš. Vislabākā delikatese gan esot sliekas.
AUGA UAB pārstāvji uzsver – viņi atšķirībā no konvencionālajiem saimniekiem domā ne tikai par naudas pelnīšanu, bet arī par to, kas aiz viņiem paliks nākamajām paaudzēm, par to, lai mazinātu zaļās pēdas nospiedumu. Šā iemesla dēļ darbojas saules baterijas, jau nākamajos gados būs biogāzes stacijas, kur gatavos augstas kvalitātes mēslojumu, bet gāzi izmantos lauksaimniecības tehnikas darbināšanai. Šāda veida saimniekošanu uzņēmumā dēvē par ilgtspējīgu lauksaimniecību.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
