Iear zemē nomnieka sēto labību. Apšaubāms bioloģiskā zemnieka darījums? 0
Krimuldā uzņēmējs, kurš darbojas nekustamo īpašumu biznesā, zemes nomnieku daudzus gadus apsaimniekotu un apsētu zemi bez saskaņošanas dod apstrādei citam darbonim, kurš to izar un iesēj citu kultūru. Zemkopības ministrs šajā situācijā nesaskata neko pretlikumīgu.
Nekorekti, iespējams, pārkāpjot likumus, izrīkojies uzņēmējs Jānis Bērziņš un Krimuldas novada z/s Ozoliņi saimnieks Voldemārs Logins. Proti, pēdējais vienojies par nākotnes zemes pirkumu ar Bērziņu un iearis zemē iepriekšējo nomnieku sēto labību aptuveni 11 ha platībā, nekompensējot viņiem radušos zaudējumus. Maija beigās iearšanas brīdi fiksēja “Agro Tops” un arī Valsts policijas pārstāvji, kuri patlaban lemj par kriminālprocesa sākšanu pret Bērziņu un/vai Ozoliņu saimnieku.
Nomas maksa – subsīdijas
Krimuldas novada z/s Bangas saimnieki Anna un Deniss Rasimenoki Jānim Bērziņam piederošo lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) Krimuldas pagastā apsaimnieko vairāk nekā desmit gadu. Bangu saimnieki pavisam apsaimnieko aptuveni 700 ha LIZ, kur audzē labību.
Bērziņam piederošajā zemes gabalā ietilpst arī purvaina, lauksaimniecībā tikpat kā neizmantojama zeme 4 ha platībā, gandrīz izcirsts mežs aptuveni 18 ha platībā un ceļš. Bangu saimnieki ar Bērziņu rakstveida zemes nomas līgumu neslēdza. Tā vēlējies zemes īpašnieks. Kā zināms, Civillikums atļauj mutvārdu vienošanos. J. Bērziņš ik pavasari interesējies par iznomātajā zemē sētajām kultūrām un pieteicies platību maksājumiem. Tos arī saņēmis. Vai Bērziņš saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem likumiem drīkstēja saņemt vienoto platību maksājumu? LAD atteicās nosaukt Kalna Dzegužu zemes gabala platību maksājumu saņēmēju, pamatojot atteikumu ar datu aizsardzību. Bērziņš arī maksājis zemes nodokli. Šos faktus sarunā ar Agro Topu viņš apstiprināja.
Pērn rudenī Bērziņš nomniekiem ierunājies, ka vēlas īpašumu pārdot par 90 000 eiro. Tā kā bijusi vien parunāšana, Bangu saimnieki septembrī 11 ha platībā iesēja ziemas kviešus. Decembrī Deniss portālā ss.com ieraudzījis zemes pārdošanas sludinājumu, zvanījis Bērziņam, kurš atbildējis – viņš tikai principā vēloties noskaidrot pircēju interesi par šo zemi. Pēc pāris nedēļām Deniss saņēma īsziņu – īpašums ir pārdots. Lai sazinās un vienojas par tālāko darbošanos ar jauno zemes īpašnieku, bioloģisko lauksaimnieku Voldemāru Loginu. Nomniekam gan ir zemes pirmpirkuma tiesības.
“Man zeme vairs nebija vajadzīga, turklāt Deniss neizpildīja vienošanos un neapstrādāja visu zemes platību,” pārdošanas iemeslus skaidroja J. Bērziņš. D.Rasimenoks precizēja, ka Bērziņa pieminētie četri pieci ha zemes ir gandrīz purvs, kur slīkst tehnika. Arī Logins šajā pavasarī nav varējis tur iebraukt. Bangu saimnieki atbildēja, ka viņi bija ieinteresēti pirkt vien LIZ, proti, viņu apstrādāto zemi 11 ha platībā. Turklāt 90 000 eiro par zemi nevarot samaksāt. Savukārt V. Logins uz jautājumu, kāpēc nevienojās ar iepriekšējiem zemes apstrādātājiem par ražas vākšanu, mūsu pirmajā sarunā atbildēja, ka prasījis viņiem līdzvērtīgu zemi, ko nomnieki nav varējuši piedāvāt, bet nu zeme esot viņa un ar to viņš var rīkoties, kā vēlas. Viņš esot par zemi samaksājis lielu naudu un arī valstij nodokļus. Pārdevējs Bērziņš precizēja summu – 90 000 eiro, ko viņš saņemšot vien rudenī. Interesanti, ka Zemesgrāmatā aizvien fiksēts, ka zemes īpašnieks ir Jānis Bērziņš, lai gan priekšlīgums noslēgts jau pagājušā gada decembrī. Tātad zemes īpašuma tiesības nav mainītas. Iznāk, ka Ozoliņu saimnieks V. Logins svešā īpašumā ir izaris, iznīcinājis citam īpašniekam piederošu īpašumu. Deniss un Anna ir pārsteigti par šādu zemes pārdevēja un V. Logina rīcību. “Parasti, ja vēlas zemi pārdot, nomniekam rudenī to pasaka un nomnieks attiecīgi rīkojas – laukus neapstrādā,” tā A. Rasimenoka.
V. Logins: “Pēc manas saprašanas, apgrūtinājuma zemei nebija. Tie kvieši bija švaki, ar kombinēto sējmašīnu sēti. Zaļbarība. Ja zemes apstrādātāji būtu pārliecināti par savu taisnību, tad būtu miglojuši un minerālmēslus sējuši. Viņi to nedarīja.”
Abu saimniecību pārstāvji arī teic, ka nav varējuši vienoties par citas 6 ha lielas zemes platības nodošanu Loginam līdz laikam, kad Rasimenoki nokuls kviešus.
Loginam vienalga
Anna un Deniss atminas, ka pirms daudziem gadiem uzreiz pēc lauku saņemšanas nomā (Bangu saimnieki tos nomāja vēl pirms nonākšanas Bērziņa īpašumā pirms aptuveni 10 gadiem) tie bija pamatīgi jākopj – jālasa akmeņi, jāatbrīvo no aizauguma. Klātienē pārliecinājāmies – ‘Skagen’ kvieši patiešām šajā pavasarī labi sazēluši. Bioloģiskais zemnieks V. Logins zinājis, kādu mantu nolūkot. Pēdējā sarunā ar Agro Topu viņš teica, ka Bangu saimnieki jau septembrī zinājuši par īpašuma pārdošanu, tā esot teicis kaimiņš Antonovs. Zinājuši, bet cerējuši, ka pārdevējs nometīs cenu. Grūti pārbaudāms apgalvojums. J. Bērziņš teic, ka sludinājums ss.com stāvējis vairākus mēnešus līdz priekšlīguma slēgšanai.
Uz jautājumu, vai gatavs atlīdzināt Bangu saimniekiem kviešu sēšanā ieguldīto naudu, V. Logins smejot atbild: “Nē! Tas būtu zem mana goda! Es arī esmu ieguldījis šajā zemē naudu. Līgumā teikts, ka, “noslēdzot priekšlīgumu, pārdevējs apliecina, ka īpašums nav un nebūs nevienam citam atsavināts. Strīda un aizlieguma par to nav”. Nekustamā īpašuma nodokli maksāju es, man ir tiesības pieteikties LAD un saņemt subsīdijas kopš 2018. gada 1. janvāra. Lai bijušie nomnieki paskaidrojumus prasa Bērziņam. Pašlaik policija skatās un vērtē rīcības atbilstību likumiem. Ja notiks tiesa un neatzīs manu vainu, bet noslēgtie līgumi man aizies gar degunu, kas segs man zaudējumus? Es pat neiespringstu, lai viņi iet tiesāties.”
Bangu saimnieki lēš – viņu zaudējumi, pēc pieticīgiem aprēķiniem, 11 ha zemes apstrādē, lauku apsēšanā ieguldītajā un negūtajā peļņā ir 11 000 eiro. “Mēs aprēķinā iekļāvām pērn nezālēm lietoto herbicīdu, 250 kg minerālmēslu, 250 kg sēklu un negūto peļņu, ko rēķinājām no vidējās ražas 5 t/ha,” teic Bangu saimniece.
Kas ir uzņēmējs Bērziņš?
J. Bērziņš ir nekustamo īpašumu darbonis, tomēr līdz aizvadītā gada 31. decembrim saņēma subsīdijas par citu saimnieku apsaimniekoto zemi. Firmas.lv reģistrā redzams, ka viņam piederošā 2002. gadā reģistrētā SIA Īpašumu attīstības aģentūra pērn darbojusies ar vislielākajiem zaudējumiem uzņēmuma pastāvēšanas laikā – tie sasniedza 36 200 eiro. Arī naudas apgrozījums šim uzņēmumam pērn kritās par veseliem 78% – līdz 101 158 eiro. Iespējams, uz domām par Krimuldas zemes īpašuma pārdošanu viņu rosināja paša uzņēmuma SIA Īpašumu attīstības aģentūra neveiksmīgā darbība.
Interesanti, ka, Agro Topam vēršoties pēc precizējuma J. Bērziņa komentāram, viņš atbildēja, ka ir gatavs to sniegt, ja redakcija viņam maksās 100 eiro atlīdzību par informācijas sniegšanu un patērēto laiku. “Šodien man nav laika, rītdien dodos zvejot, zvaniet man pirmdien. Tad vienosimies par tikšanās laiku,” tā Bērziņš.
Pārsteidz arī zemkopības ministra Jāņa Dūklava attieksme pret zemniekiem. Pēc tam, kad Bangu saimnieki par notikušo viņu informēja, ministrs īsziņā atbildējis, ka zemi nopircis bioloģiskais zemnieks un kopš “iegādes brīža viņš ir šā lauka īpašnieks un var to apsaimniekot pēc saviem ieskatiem”. Visi Agro Topa aptaujātie juristi uzsvēra un arī likums nosaka, ka zeme ir nopirkta vien tad, kad jaunais īpašnieks to ir reģistrējis Zemesgrāmatā. Dīvaini, ka zemes privātajā pirkšanas–pārdošanas gadījumā ir iesaistījies arī ministrs. Vai Jānis Dūklavs kādu piesedz?
Kādi ir svarīgākie secinājumi pēc Krimuldā notikušā strīda, kas, iespējams, turpināsies tiesas zālē?
Ieteicams tomēr slēgt rakstveida nomas līgumus un paredzēt tajos darbības, ja īpašnieks zemi pārdod. Nomas līgumus arī vajadzētu reģistrēt zemesgrāmatu nodaļās. Ina Alksne, Altum Zemes fonda vadītāja, stāsta, ka Latvijā ļoti daudz saimnieku neslēdz līgumus par zemes nomu un tādējādi zemes apstrādātāji kļūst neaizsargāti. Zemes pirmpirkuma tiesības aizvien pieder nomniekam. “Ja zemes īpašnieks nevar vienoties ar nomnieku par zemes pārdošanas cenu, aicinu zemi pārdot mums. Mēs to tālāk iznomāsim. Svarīgi arī slēgt rakstveida nomas līgumu un reģistrēt to pašvaldību nomas līguma reģistrā. Ja līgums ir reģistrēts, tad īpašnieks nevar apiet pirmpirkuma tiesības,” iesaka I. Alksne. Savukārt Anna Rasimenoka teic, ka viņa, publiski stāstot par notikušo, vēlas, lai saimnieki aizdomātos par Bangu gadījumu ar zemes īpašnieku un bioloģisko ražotāju Loginu. “Raganu medības nerīkojam, vēlamies, lai šādus darījumus, tostarp tajos iesaistītās personas, uzraudzītu, turklāt atbildīgi uzraudzītu,” teic A. Rasimenoka.
Eksperta komentārs
Zvērināta advokāte Anete Bergmane, kura pārstāvējusi vairāku zemnieku, tostarp iznomātāju un nomnieku intereses, norāda – Civillikums paredz, ka beztermiņa nomas attiecības izbeidzas, ja zemes īpašnieks ir uzteicis zemes nomas līgumu sešus mēnešus iepriekš. Ja z/s Bangas nav saņēmusi uzteikumu, zemes nomas attiecības nav pārtrauktas un zemnieki ir tiesīgi turpināt zemes apstrādi. Gadījumā, ja iznomātais īpašums tiek pārdots un zemes nomas līgums nav bijis reģistrēts attiecīgā zemesgrāmatu nodaļā, tad nomas līgums nav saistošs nākamajam īpašniekam. Tomēr arī šajā gadījumā jaunajam īpašniekam ir pienākums paziņot nomniekam, ka zemes nomas līgums tiek uzteikts. Jaunajam īpašniekam ir jādod nomniekam pienācīgs laiks zemes gabala nodošanai, kas šajā gadījumā ietvertu arī ražas novākšanu. Ja tas netiek darīts, rodas pienākums atlīdzināt visus nomniekam radušos zaudējumus. Ja zemesgrāmatu nodaļā kā īpašnieks joprojām ir reģistrēts Jānis Bērziņš, tad līgumattiecības starp J. Bērziņu un z/s Bangas aizvien pastāv un z/s Bangas ir tiesīga turpināt lietot zemes gabalu līdz brīdim, kad nomas līgums tiks izbeigts. Tāpat z/s Bangas ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību no jebkuras personas, kura traucē lietot attiecīgo zemes gabalu.
Šis gadījums liecina, ka gan nomnieka, gan iznomātāja interesēs ir zemes nomas attiecības noformēt ar rakstisku nomas līgumu, kas var tikt reģistrēts zemesgrāmatu nodaļā. Pirms nomas līguma parakstīšanas jāpārliecinās, ka nomas līguma nosacījumi atbilst līdzēja interesēm.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
