Vīns no svaigiem govju mēsliem – supermagro 0
Preparāta pagatavošana ir līdzīga vīna raudzēšanai, tāpēc to var arī dēvēt par mēslu vīnu, ko izmanto augsnes pabarošanai. Mēslojuma pagatavošanai vislabāk izmantot pēc iespējas svaigākus govs mēslus, jo tajos ir visvairāk mikroorganismu, kas mēslos nonāk no spurekļa. Šie mikroorganismi nodrošinās preparātā esošo mikroelementu pārveidošanu augiem pieejamā formā. Šeit ir arī mikroorganismi, kas ražo dabiskās antibiotikas, tāpēc preparāts kalpos ne tikai kā augu barības vielu avots, bet arī kā augu aizsardzības līdzeklis. “Ja mēsli jāved no citas saimniecības, pievienojiet tiem nedaudz cukura, lai mikroorganismiem būtu no kā baroties,” padomu neliedz Mateo. Govs mēslu vietā var izmantot arī aitu vai kazu mēslus.
Biomēslojuma pagatavošanai 200 l mucā nepieciešams 50 kg govs mēslu, 4 litri sūkalu vai 2 litri svaigpiena, 3–4 kg akmens putekļu vai tikpat liels daudzums pelnu un akmens miltu maisījuma, 3 kg cukura vai 2 litri melases, 200 g slapjā maizes rauga, aptuveni 150–180 l ūdens (piepildot mucu, starp pagatavotu šķidrumu un vāku jābūt vismaz 15 cm atstarpei).
Piena sūkalas savukārt satur laktobaktērijas, kas darbojas kā dabiskā antibiotika, kas cīnās pret nelabvēlīgajām baktērijām un sēnēm. Kā alternatīvu akmens miltiem var izmantot koku pelnus (jo dažādāki koki izmantoti pelnu iegūšanai, jo lielāka būs tajos esošo minerālvielu daudzveidība). “Pievienojot pelnus mūsu mēslojumam, citas tā sastāvdaļas uzlabos pelnos esošo minerālvielu pieejamību augiem,” atšķirības starp pelnu bēršanu uz lauka un pievienošanu mēslojumam skaidro Mateo.
Plastmasas mucai jābūt blīvi noslēdzamai, tumšai (nelaiž cauri gaismu). Būs nepieciešama arī metru gara caurspīdīga caurule un savienojums, ar kuru piestiprināt cauruli mucas vākam. Arī savienojuma vieta nedrīkst laist cauri gaisu. Vēl vajadzēs 1 litra plastmasas pudeli.
Svarīgi ievērot pareizu sastāvdaļu jaukšanas secību. Vispirms mucā ieliek govs mēslus, tad pievieno akmens putekļus un samaisa. Citā traukā remdenā ūdenī izšķīdina melasi vai cukuru, pievieno raugu, pēc samaisīšanas sūkalas vai pienu. Šo šķidrumu lej mucā. Sagatavoto mucu novieto siltā vietā, optimālā temperatūra fermentācijas procesam ir 38–40 oC. Lai to panāktu, var izmantot koksnes šķeldas komposta kaudzi – divu dienu kompostēšanas process nodrošinās nepieciešamo temperatūru. Mucu ar mēslojumu var ievietot arī kūtsmēslu kaudzē.
Mēslošanas procesam jānotiek bezgaisa vidē. Ja viss pareizi izdarīts, pēc 15 minūtēm vai pāris stundām jāparādās pirmajiem burbuļiem. Ja pāris dienu laikā tie neparādās, mucu atver, nolej nedaudz šķidruma, kam pievieno 1 kg cukura un 100 g rauga, un atlej atpakaļ mucā.
Mēslojums nogatavojas viena līdz trīs mēnešu laikā. “Jo ilgāk mēslojums noturēts, jo tas ir augstvērtīgāks,” uzsver Mateo. Pēc mēneša mēslojumu var izmantot augļu kokiem, pēc diviem – labības laukos un ganībās, pēc trim – dārzeņiem. Kad mēslojums gatavs, tas tiek uzglabāts 10–20 oC temperatūrā. Gatavam mēslojumam ir jābūt dzintara krāsā, ar patīkamu smaržu. Ja tam ir puvuma smaka, tas ir dzeltenīgā, zaļganā, brūnganā, zilganā krāsā, mēslojums nav sanācis. Pirms lietošanas mēslojums jāizfiltrē, lai neaizsprostotos smidzinātāja sprauslas. Mēslojumu lieto atšķaidītu ar ūdeni 3–7% koncentrācijā. Tas nozīmē, ka uz 100 litriem ūdens nepieciešami 3–7 litri mēslojuma. Mēslojumu var izsmidzināt gan uz augiem, gan uz augsnes. “Mēslojumu nedrīkst izsmidzināt uz augiem, kad spīd saule!” brīdina konsultants. Mēslojumu var lietot arī sēklu apstrādei, tās mērcējot 10% koncentrācijā, jo preparāts palielina sēklu dīgtspēju.
Lielākajā daļā saimniecību, lai govis saņemtu nepieciešamos mikroelementus, tām jālaiza viss ritulis. Mateo iesaka izgatavot koka kastīti ar nodalījumiem, kuros ievieto dažādus mikroelementus. Dzīvnieku novērojot, var konstatēt, tieši kādu mikroelementu trūkst augsnē un lopbarībā. “Kad esam noskaidrojuši, kādas vielas trūkst, varam biomēslojumu sagatavot, izmantojot trūkstošos minerālus. Starp citu, arī nezāles norāda uz konkrētu minerālvielu trūkumu vai pārbagātību,” senās patiesības atgādināja Itālijas lauksaimnieks.
Sērkaļķis kā augu aizsardzības līdzeklis
Sērkaļķi varam izmantot, gan lai pabarotu augus, gan lai cīnītos ar slimībām un kaitēkļiem. Apmēram 40 sēņu slimības lauksaimnieks var ierobežot ar sērkaļķa palīdzību. To vislabāk gatavot pavasarī vai vasarā. Sērkaļķa preparāta sastāvdaļas – 10 kg kalcija oksīda vai 15 kg kalcija hidroksīda, 20 kg sēra pulvera (receptē var izmantot arī 20 kg sēra, 5 kg kalcija oksīda, 5 kg koka pelnu)
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta pielikumā “Augsnes auglībai”
