Viedoklis. Bioloģiskā lauksaimniecība – Latvijas iespēja 0
Saimniekošana laukos pēdējā gadsimta laikā piedzīvojusi pamatīgu attīstības ciklu. Šobrīd redzam, ka arvien aug pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, un ar tās audzēšanu un ražošanu šodien nodarbojas ne vien mazi zaļo brīvdienu tirdziņu dalībnieki, bet arī lielas, modernas saimniecības, kurās ieviesti jaunākie risinājumi enerģijas apgādē, lauku apstrādē, produktu mārketingā un biznesa vadībā.
Viens no Baltijas valstu spilgtākajiem piemēriem bioloģiskās lauksaimniecības nišā ir lietuviešu uzņēmums “AUGA”, kas ar 33 tūkstošiem hektāru (!) bioloģiskās lauksaimniecības zemes un integrētu daudznozaru ražošanu izvirzījis sev ambiciozu mērķi kļūt par lielāko šīs nišas uzņēmumu Eiropā. Uzņēmums pārveidojis visu tā rīcībā esošo zemi bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām, kā arī uzbūvējis bioloģisko vistu fermu. “AUGA” ir lielisks piemērs, kas kārtējo reizi apliecina mēroga efektu lauksaimniecībā – veiksmīgā biznesa pamatā ir nelielu saimniecību apvienošana, pilna ražošanas cikla izveide (ne tikai produktu audzēšana, bet arī pārstrāde un ražošana), kur blakusprodukti noder kā mēslojums vai enerģijas avots, vairāku pārdošanas kanālu izveide, kā arī mūsdienīgs saražoto produktu mārketings.
Pagaidām gan tikai 6,2% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ES ir bioloģiskā zeme, un Latvija ar saviem teju 10% var lepoties kā viens no līderiem. Bioloģisko lauksaimniecības zemju īpatsvars noteikti turpinās pieaugt, jo pārveides procesā no konvencionālās uz bioloģisko lauksaimniecības zemi, kas aizņem aptuveni trīs gadus, pasaulē šobrīd ir apmēram divi miljoni hektāru zemes. Nozīmīgs iemesls šādai paradigmas maiņai ir peļņas iespējas – bioloģiskās pārtikas cenas (līdz ar to arī ražotāju peļņa) tikai pieaug, bet rūpnieciskās lauksaimniecības cenas stagnē vai pat mazinās. Tāpat jāmin, ka arī bioloģiskās lauksaimniecības jomā darbojošos uzņēmumu vērtība augusi nozīmīgi. Tā, piemēram, “AUGA” akciju vērtība no brīža, kad uzņēmums pieņēma lēmumu transformēt darbību uz bioloģisko lauksaimniecību, augusi pat par 100%. Un arī uzņēmuma “EBITDA” marža no 17% 2014. gadā augusi līdz 29% 2017. gadā.
Par šo potenciālu liecina arī aktivitātes uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) darījumu jomā. “Oaklins” dati par darījumiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā liecina, ka pērn noslēgts 91 darījums, kas jūtami pārsniedz iepriekšējo gadu datus, bet šā gada pirmajā ceturksnī noslēgti jau 32 darījumi.
Ņemot vērā Latvijas vēsturiski spēcīgās pozīcijas lauksaimniecībā, pēdējo gadu laikā jūtam pieaugošu investoru interesi par bioloģiskās lauksaimniecības nišas attīstību arī pie mums. Galvenie secinājumi, pie kā parasti nonākam – mums šajā jomā ir daži izcili zīmoli un perspektīvas saimniecības, taču kopumā nozare ir izteikti sadrumstalota. Pietrūkst integrētu uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, kas spētu konkurēt Eiropas mērogā un piesaistīt lielo investoru uzmanību.
Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā ir stratēģiski svarīga izvēle, jo pieprasījums un peļņas iespējas šajā jomā tikai augs. Mūsu lauksaimniecības zemju platības nekļūs lielākas un neļauj mums konkurēt ar tādām lauksaimniecības lielvalstīm mēroga ziņā kā, piemēram, Ukraina. Tāpēc gudrs lēmums ir atrast nišu, kurā attīstīt izcilas kvalitātes produktus.
* “Oaklins M@A Baltics” direktore
