Bioloģijas stundu – mazāk, bet tikai daļai skolēnu. Speciālisti ceļ trauksmi 0
Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes atklātajā vēstulē paustās bažas par bioloģijas stundu skaita straujo samazinājumu pēc jaunā izglītības satura ieviešanas tikai daļēji ir pamatotas: stundu skaits saruks, bet ne visiem skolēniem.
Pagājušajā nedēļā LU Bioloģijas fakultāte izplatīja atklātu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām un medijiem, kurā pausts satraukums, ka pēc jaunā izglītības satura ieviešanas vidusskolās uz pusi saruks bioloģijas stundu skaits. Šobrīd vidējās izglītības standarts paredz 210 bioloģijas stundas trīs gados, bet nākotnē iecerētas tikai 105 stundas.
Tikmēr citu dabaszinātņu priekšmetu – ķīmijas un fizikas – stundu skaits saglabāšoties līdzšinējais un būs divreiz lielāks nekā bioloģijai, proti, fizikai 245 un ķīmijai 210. LU biologi vēstulē norādīja uz bioloģijas nozīmīgo lomu jauniešu izpratnē par vides daudzveidību un ilgtspēju, kā arī zaļas Latvijas saglabāšanā un jautāja, kāpēc jaunā satura ieviešanā jācieš tieši bioloģijai.
Uz šo jautājumu atbildi gribēja iegūt arī “Latvijas Avīze”, un tas nebūt nebija viegli paveicams. Sākotnēji Valsts izglītības satura centra pārstāve Diāna Āboltiņa sniedza atbildi, ka tieši bioloģijai stundu skaitu samazina tāpēc, ka pamatizglītībā skolēni bioloģiju apgūs vairāk nekā fiziku un ķīmiju.
Tā gan ir arī pašreiz. Kā vēlāk paskaidroja projekta “Skola 2030”, kas izstrādā jauno izglītības saturu, mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, tas, ka pamatskolā bioloģiju sāk apgūt gadu agrāk – jau 7. klasē –, kamēr fiziku un ķīmiju tikai 8. klasē, bijis tikai viens no iemesliem, kāpēc stundu skaits bioloģijā jaunajā saturā samazināts. Vēl viens iemesls: ieviešot šobrīd spēkā esošo izglītības standartu, fizikā un ķīmijā jau tika samazināts stundu skaits, bet bioloģijā ne.
Tomēr arī fizikai pēc jaunā satura ieviešanas stundu skaits samazināsies par 70, ja skolēns šo mācību priekšmetu būs izvēlējies apgūt optimālajā, nevis padziļinātajā līmenī. Trešais iemesls: daļa mācību vielas bioloģijā ir tāda, ko varot apgūt citos mācību priekšmetos vai kontekstā ar citiem mācību priekšmetiem. Bioloģija esot vieglāk uztverama nekā fizika un ķīmija, tāpēc uzsvars uz tās apguvi likts pamatskolā.
Z. Oliņa arī norādīja, ka visiem skolēniem bioloģijas stundu skaits pēc jaunā satura ieviešanas nebūt nesamazināsies. Jau tagad vēstulē minētais stundu skaits ir tikai pusei vidusskolēnu, jo skolas īsteno četras dažādas vidējās izglītības programmas: divās no tām skolēni nemaz nemācās bioloģiju, bet apgūst dabaszinības, kurās apvienota bioloģija, fizika un ķīmija.
Jāņem vērā, ka pēc jaunā satura ieviešanas vidusskolās mācību priekšmetus varēs apgūt dažādos līmeņos. Ja skolēns izvēlēsies bioloģiju optimālajā līmenī, stundu tiešām būs mazāk, nekā šobrīd ir daļai vidusskolēnu. Savukārt, ja šo mācību priekšmetu apgūs augstākajā līmenī, stundu skaits jau būs daudz lielāks nekā šobrīd – 315 trīs gadu laikā. Ja skolēns tieši bioloģijā izvēlēsies veikt projekta darbu, klāt nāks vēl 70 mācību stundas.
Gandrīz nedēļu pēc LU Bioloģijas fakultātes vēstules izplatīšanas VISC publiskoja savu oficiālo skaidrojumu par bioloģijas stundu samazinājumu. Tajā teikts, ka “mācību saturs tiek pārskatīts pēctecīgi un kompleksi, tāpēc nav lietderīgi mehāniski salīdzināt šobrīd spēkā esošajos un jaunajos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos programmu paraugos minēto stundu skaitu”. Turklāt jaunais saturs paredz plašu skolu autonomiju, kas nozīmē, ka tās var arī kādā no mācību priekšmetiem stundu skaitu palielināt.
Tomēr satraukumu par bioloģijas stundu skaita kritumu sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda arī Bioloģijas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja un Lielvārdes vidusskolas skolotāja Daiga Brante. Viņa sacīja, ka nav lietderīgi skaitīt stundu skaitu, kas būs tiem, kuri padziļināti mācīsies bioloģiju, jo šobrīd nav zināms, cik skolas vispār piedāvās iespēju apgūt bioloģiju padziļināti. Iespējams, lielākajai daļai skolēnu turpmāk būs mazāk bioloģijas.
