Biohakeri, uzlabotie latvieši, kuri izmēģina uz sevis mūsdienu atklājumus veselībai, ilgdzīvošanai 0
Ja pirmoreiz izdzird vārdu “biohakeris”, tas šķiet kas nesavienojams – it kā par bioloģiju, bet tomēr no tehnoloģiju jomas. Par hakeri dēvējam spečuku, kurš nelegāli uzlauž datorsistēmu, lai piekļūtu aizsargātiem datiem. Biohakeris gudri uzlauž sevi – izzina sava organisma bioloģiju, atklāj tā prasības, izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas un jaunākos zinātnes atklājumus, lai dzīvotu efektīvāk. Latvijas biohakeri ar smaidu sevi dēvē par uzlabotajiem latviešiem.
Vietējie biohakeri patlaban par savu pieturas vietu dēvē fitnesa centru un sporta komūnu Placebo Factory Rīgā. Tā ir vieta, kur fiziski izkustēties un gudri rūpēties par savu ķermeni un prātu.
Te satieku Māri Žundu, biohakeri, kurš vēlas būt uzlabotais latvietis. Māris ir aukstummīlis, Rūdīšanās skolas izveidotājs. Viņš uz Latviju atvedis holandiešu ledusvīra Vima Hofa mācību, kas ļauj paplašināt savu spēju robežas. Janvārī Māris kopā ar domubiedriem sarīkoja rekordpeldi āliņģī, pulcinot vairāk nekā simt domubiedru.
Vēl viens biohakeris ir Kaspars Vendelis, plašāk zināms kā veselīgo eļļu popularizētājs, darbojas uzņēmumā Vom Fass. Daudzi seko viņa blogam, jo Kaspars atklāj, ko viņš dara, lai spraigi nodzīvotu līdz 120 gadiem. Un kurš gan to nevēlas?!
Arī uzņēmējs Artūrs Bernovskis ir viņu komūnā, viņš īpaši interesējas par zinātniskajiem atklājumiem un tehnoloģijām, kas palīdz darboties produktīvāk.
“Apvienojot spēkus, varam paveikt vairāk. Lielā ideja – savākt, piemēram, simt cilvēku Latvijā, no kuriem katrs kopj savu biohakinga virzienu, attīsta to, dalās zināšanās ar citiem,” atklāj Māris Žunda. Simt uzlaboto latviešu – skan vareni, vai ne!?
Kāpēc mērīt sevi?
“To, ko agrāk piedāvāja tikai medicīnas iestādes un laboratorijas, šobrīd ikviens var lejuplādēt savā telefonā. Ir notikusi tehnoloģiju demokratizācija, tā ietver arī sevis izmērīšanu – iespēju uzzināt, kas un kā notiek organismā, sekot tam līdzi. Ne velti mūsdienu cilvēkus dēvē par quantified-self jeb pašmērīšanas sabiedrību,” – tā Kaspars Vendelis.
Ir daļa ļaužu, kas pret šiem jautājumam izturas ļoti nopietni, – tie ir biohakeri. Viņi ņem talkā visu informāciju, kas pasaulē pieejama, iedziļinās zinātnes atklājumos un jaunākajās tehnoloģijās, tās izmanto savā ikdienā. Tos varētu nosaukt par viena cilvēka eksperimentiem, kuru objekts ir paša organisms. Jo daudzveidīgāki dati iegūti, jo vairāk biohakeris var saprast, kas ar viņu notiek. Turklāt – ko var izmērīt, to var ietekmēt.
Biohakeris izzina, pēta, domā līdzi. Ne velti biohakingu dēvē par gudro dzīvošanu. Mērķis – darboties efektīvāk, paveikt jaudīgāk, itin visā panākt maksimālu produktivitāti un, protams, veselīgāk un ilgāk dzīvot.
“Neviens neapstrīdēs, ka dzīve kļuvusi raitāka. Tādēļ arī jādarbojas raitāk,” teic Māris Žunda. “Viens no cilvēkiem, ko es dēvētu par biohakeri, ir Vims Hofs. Viņš jau pirms 20 gadiem sāka pakļaut sevi dažādiem dabas faktoriem, dziļi iepazina sevi, atklāja, kā ietekmēt savu fizioloģiju, lai ķermenis darbotos efektīvāk, bet tas viņam prasīja daudzus gadus. Ja tolaik, kad Vims to atklāja, būtu pašreizējie zinātnes sasniegumi un tehnoloģijas, viņš to varētu pārbaudīt un pierādīt daudz agrāk.
Biohakeri ņem talkā zinātniski pamatotas, efektīvas metodes, kā arī dažādas modernas ierīces, kā tagad saka – gadžetus.”
Pasaulē gan netrūkst ārstu, kuri skeptiski raugās uz šādiem cilvēka eksperimentiem ar sevi. Iespējams, ar to vairāk domājot tā dēvētos kiborgus, kuri pārspīlē mūsdienīgo tehnoloģiju nepieciešamību. Piemēram, implantē acīs sensoru, lai tumsā labāk redzētu, vai miesā – mikroshēmas implantu, bet rokā tādu kā fitnesa aproci ar saviem medicīniskajiem datiem.
Kļūt veselam ar zināšanām
Daudzi biohakeri izvēlas šo ceļu personīga stāsta dēļ. Rodas kādas komplikācijas veselībā, taču cilvēks iet nevis tradicionālo medicīnas ceļu, bet atrod savu variantu un risinājumus, lai atveseļotos.
Somu uzņēmējs un biohakeris Tēmu Arina, kurš savulaik viesojās Latvijā, pavēstīja savu pieredzi. Pārslodzes dēļ viņa veselība strauji pasliktinājās, to iespaidoja garas darba stundas, negulētas naktis un pavirša ēšana. Ārsts izrakstīja medikamentus, bet tie palīdzēja īslaicīgi. Šādi viņš nocīnījās gandrīz gadu, līdz atklāja biohakingu. Ieviesa atbilstīgu uzturu, sakārtoja dienas režīmu, regulāri veica speciālus uzdevumus, izmantoja dažādas tehnoloģijas. Un – visai ātri izveseļojās.
Arī Mārim Žundam ir savs stāsts. Divdesmit gadu vecumā piepeši izrādījās, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens. Dakteris teica: zāles jādzer līdz mūža beigām. Kādu laiku puisis tā arī darīja. Taču pirms četriem gadiem, iepazinies ar Vimu Hofu un viņa aukstuma mācību, Māris nolēma rīkoties. Trīs mēnešus regulāri mērīja asinsspiedienu, izrādījās, ka 80 procentos gadījumu spiediens ir normāls. To Māris paskaidrojis ārstam un no zālēm atteicies. Tās joprojām nav nepieciešamas.
“Cītīgi sekoju savai veselībai, regulāri veicu asinsanalīzes, zinu, kuri rādītāji man ir svarīgi. Dažādiem biohakeriem pasaulē ir prakse ļoti bieži analizēt asinsainas, tērējot tam milzu summas. Tas ļauj ievākt datus, lai monitorētu un saprastu, kā strādā šis sarežģītais dators – cilvēks.
Pie ārsta gan aizeju. Dakteris vaicā, kas noticis, bet es saku: gribu izdarīt visu, lai nesaslimtu. Ārsts nesaprot: jutīsiet taču, ka esat saslimis. Taču ir izpētīts, ka mūsdienās sajūtu asums ir pazaudēts. Ar tām vien nepietiek, vajadzīgi precīzi dati,” teic Māris. Un piebilst: to, ko šodien jau izmanto biohakeris, diez vai tik ātri uzzinās, piemēram, ģimenes ārsts. Droši vien paies gadi, līdz mediķi to visu liks lietā.
Vērtīgā rīku kaste
“Biohakings ietver ļoti daudzus konceptus, virzienus. Tiek izmantoti dabas faktori, piemēram, aukstums, karstums, gaisma. Novērtēta elpošanas nozīme, labāka atmiņa un kvalitatīvāks miegs. Ir rūpes par kustībām, meditācija, garīgā attīstība. Tātad biohakings ir kā liels lietussargs, kas pasargā, ļauj dzīvot veselīgāk un veiksmīgāk,” uzsver Māris.
Vēl biohakings ir kā pamatīga kaste ar gudriem, mūsdienīgiem rīkiem, instrumentiem, no kuriem katrs var izvēlēties savējo.
Kaspars Vendelis prāto, ka viedtālrunis, iespējams, ir pieejamākais biohakeru rīks. Tajā ir desmiti tūkstošu aplikāciju, kas noder sevis mērīšanai, pašsajūtas noteikšanai, fiziskai sagatavošanai, mentālai uzmundrināšanai un tamlīdzīgi.
Puiši savā ikdienā izmanto vairākas aplikācijas. Piemēram, Māris ņem talkā elpošanas aplikācijas, kā Breathe, Prana Breathe.
“Pētnieki atzīst, ka elpošana ir tālvadības pults nervu sistēmai,” viņš piebilst. Aplikācijā iestata individuālos parametrus un seko līdzi dažādiem elpas režīmiem atkarībā no tā, ko vēlas panākt. Līkne rāda, piemēram, cik ilgi ieelpot un izelpot, kad elpu aizturēt.
“Ir arī dažādas ierīces, kas var ikdienu padarīt mundrāku, uzlabot veselību un darbspējas. Parasti tās nav lielas stacionāras iekārtas, bet gan Wearable technology jeb valkājamas ierīces,” piebilst Kaspars.
* Piemēram, trenēt elpošanu var arī ar ierīci, kas rada pretestību, kad cilvēks izpūš elpu. Šādi uzlabojas arī iekšējā muskulatūra. Ir zināms, ka vidēji elpojam no 16 līdz 25 reizēm minūtē. Ja uztrenējas elpot retāk, var efektīvāk izmantot plaušas un gāzu apmaiņu. Ja dziļāk un mierīgāk elpojam, aktivizējas parasimpātiskā nervu sistēma, rimst trauksme.
* Citi izmanto Elevation training jeb augstuma trenēšanās masku, kas rada retināta gaisa plūsmu, ļauj trenēt elpošanu samazināta skābekļa apstākļos.
* Somijā ražota ierīce Oura rings ir gredzens, kas visu laiku atrodas pirkstā. Tas fiksē ķermeņa fizioloģiskos signālus un datus ik pa brīdim noraida uz valkātāja telefonu. Šādi var uzzināt, piemēram, miega kvalitāti, kas ir ļoti svarīgs faktors, lai spētu strādāt produktīvāk. Ja ilgstoši pa īstam neizguļas, ķermenis nespēj dabīgi atjaunoties.
* Human charger simulē dienas gaismu, to spīdinot ausīs. Pētnieki pierādījuši, ka šādi, piemēram, zūd nogurums, vairojas enerģija un uzlabojas garastāvoklis. Darbadienas vidū šīs īpašās austiņas var ielikt ausīs un saņemt mundruma devu – līdzīgs efekts, kā iedzerot kafiju.
* Noderīgs rīks ir zilās gaismas bloķēšanas brilles. Ar tām pirms gulētiešanas daudz drošāk var skatīties datora, televizora vai telefona ekrānā. Speciālie briļļu stikli simulē saules starus, līdz ar to organisms saprot: saule sāk rietēt, sāk izdalīties melatonīns jeb miega hormons, jādodas gulēt. Izpētīts, ka tikai 20 sekunžu lūkošanās ekrānā samazina melatonīna daudzumu, tātad tiek traucēta miega kvalitāte, dziļais miegs, savukārt tas provocē trauksmes sajūtu dienas laikā.
Var izmantot līdzīgas iedarbības aplikāciju viedierīcē, kas mazina zilā starojuma intensitāti. Piemēram, aplikācija F.lux pielāgojas saules ritmam un ekrānā monitorē gaismas frekvences, kas raksturīgas attiecīgajam diennakts laikam.
Kaspars pilnībā atbalsta tehnoloģiju integrēšanu, ikdienā pats izmanto vairākas ierīces un aplikācijas, tomēr piebilst: “Tehnoloģijas ātri padara atkarīgu. Es tomēr nevēlos zaudēt fizisko kontaktu ar sevi. Ļoti daudz var panākt, vienkārši ieklausoties, novērojot, sajūtot. Piemēram, skrienot maratonu, man pietiek tikai ar hronometru. Pēc vairākiem maratoniem un daudziem simtiem kilometru, ko noskrēju, tiem gatavojoties, nav tik grūti sajust sevi bez tehnoloģiju palīdzības.”
Kas man palīdz, un ko ikviens var izmēģināt
Stāsta Artūrs Bernovskis
* Pamostos pirms saullēkta, rītu sāku ar meditāciju. Tam izmantoju gadžetu – Brainlink sensoru, kas mēra alfa un bēta smadzeņu viļņus, tādā veidā izmērot meditācijas progresu.
* Pēc tam seko vingrošana un atkarībā no dažādiem faktoriem vai nu rīta elpošanas vingrinājumi pēc Vima Hofa metodes un auksta duša, vai arī viegls pusstundas skrējiens aerobā ritmā. Arī šīs aktivitātes izmēru – ar viedo pulksteni, kas mēra pulsu, sirds un aerobo skriešanas ritmu.
* Rīta smūtijs pabaro organismu ar nepieciešamajām vielām. Visbiežāk izvēlos citrusaugļu sulu ar banānu, ogām un riekstiem, bet reizēm blendēju spinātus, brokoļus, avokado un eksotiskos augļus.
Stāsta Māris Žunda
Mani ikdienas rituāli, kas būtiski uzlabo darbspējas un labsajūtu, ir saistīti ar elpošanas vingrinājumiem un temperatūras kontrastiem.
* Pamostos, apsēžos un 2–4 minūtes veltu elpošanai, izmantojot dažādas tehnikas. Dažreiz ņemu palīgos kādu telefona elpošanas aplikāciju. Tajā izvēlos vajadzīgo programmu: miers, atpūta, enerģija, fokusēšanās. Tas palīdz ieslēgt sevi vajadzīgajā režīmā.
* Aukstums ir mana ikdiena. Lūk, daži vieglākie veidi. Rokas mazgāju aukstā un karstā ūdenī – tā ķermeni viegli pieradināt pie kontrastiem. Ikviens zina, ka aukstā laikā visbiežāk salst tieši plaukstas. Ja mazgājam tās aukstā ūdenī, tiek aktivizēta nervu sistēma, jo plaukstās ir ļoti daudz nervu galu, kas nodod signālu tālāk. Šādi arī aktivizējam asinsplūsmu un trenējam asisnsvadus.
Arī dušoties beidzu ar aukstu ūdeni, lejot to uz pēdām un pēc tam uz visa ķermeņa. Tas būtiski uzlabo mentālo noturību jeb gribasspēku, kā arī fiziski trenē ķermeni dažādos aspektos.
* Viegls veids, kā padarīt jautrāku savu rītu, – tīrīt zobus ar pretējo roku. Taču tas nav tikai joks – šādi tiek stiprināta nervu sistēma un veidots jaunu neironu tīkls.
* Izmantoju arī izplatītu biohakeru trendu uzturā – kafiju ar taukvielām. Pielieku karoti speciālās kokosriekstu eļļas, kurā ir paaugstināta triglicerīdu deva, lai vairāk enerģijas. Vēl pievienoju kurkumu un sablendēju.
* Labu efektu dod tasīte kafijas pirms īsas diendusas. Izdzeru kafiju un noliekos snaudā uz 20 minūtēm. Tā kā arī kafija pilnībā iedarbojas pēc šā laika, pamostos možs un gatavs darbam.
Stāsta Kaspars Vendelis
* Ja nepieciešams koncentrēties, it īpaši veicot radošu darbu, noder binaurālie ritmi (binaural beats), to klausīšanās. Tā ir skaņu frekvenču tehnoloģija, kas tiek izmantota smadzeņu pusložu sinhronizācijai un noskaņošanai. Izpētīts, ka ritmiska ārēja iedarbība uz maņu orgāniem ar frekvenci, kas raksturīga relaksācijai, snaudai vai radošam pacēlumam (alfa, teta, delta ritmi), veicina smadzeņu aktivitāšu izmaiņas.
* Ja darāms kas īpaši svarīgs, strādāju pie stāvgalda, pēdas novietojot uz asā akupunktūras matracīša.
* Vēl ņemu talkā tā dēvēto pārtraukto gavēšanu (intermittent fasting) – tiek ieturētas garas pauzes starp maltītēm. Tā organisms stiprinās, vājās šūnas iet bojā, dodot vietu stiprākajām vairoties. To var dēvēt par šūnu rūdīšanos.
* Lielākā daļa cilvēku nevingro, jo pietrūkst laika vai enerģijas. Esmu tāds pats! Tādēļ treniņus esmu reducējis līdz pāris minūtēm. Taču – konsekventi katru dienu!
No rīta 2–3 minūtes veicu izometriskos vingrinājumus, zināmākais no tiem ir planks – statisks vingrojums, kurā atrodies balstā uz apakšdelmiem un kāju pirkstiem.
* Eju agri gulēt, lai agri pieceltos, – ik rītu esmu augšā jau 5:20. Ko tas dod? Pieaug kopējā apmierinātība ar dzīvi. Sevi viegli disciplinēt, jo eju gulēt kopā ar bērniem, viņiem jau desmitos vakarā jābūt gultās.
