Latvijā plāno atbalstīt vien no atkritumiem ražotu biogāzi, rosinot ražotājus kļūt par sanitāriem 0
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sadzīves atkritumu poligonos biogāzi iegūst galvenokārt no atkritumu apglabāšanā radušās gāzes. Getliņu poligonā ir izveidota atsevišķa šūna bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, kur savāc biogāzi, ko tālāk izmanto siltuma ražošanā siltumnīcām un elektroenerģijas ražošanai. Tas ļauj šajā poligonā ražot visvairāk siltuma – aptuveni 20 MWh, un elektroenerģijas – aptuveni 35 GWh.
Aptuveni 40 biogāzes stacijas darbojas lauksaimniecības uzņēmumos un izmanto lauksaimniecības izejvielas. Gandrīz visas biogāzes stacijas kā izejvielu biogāzes ražošanai ir uzrādījušas kūtsmēslu izmantošanu, tomēr vien četras ir saņēmušas atļauju pārtikas atkritumu izmantošanai biogāzes ražošanā.
Citas visizplatītākās izejvielas ir neapstrādāti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kausēti tauki un zivju eļļa, ko neizmanto kā dzīvnieku barību un taukvielu pārstrādei, piens, jaunpiens un no piena un jaunpiena atvasināti produkti un citi pārstrādei paredzēti produkti. No iepriekš nosauktajām izejvielām līdz +42 grādu temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes ražo biogāzi.
Jābūt sanitāriem, bet vai ir?
Biogāzes stacijām būtu jābūt sanitāriem, kas rūpējas par atkritumu pārstrādi enerģijā, siltumā, augsnes mēslojumā un citiem mērķiem. Biogāzes ražotnēs izmantotā tehnoloģija ir līdzeklis atkritumu pārstrādei. Tomēr ne visas biogāzes stacijas var pārstrādāt visu veidu atkritumus.
Iemesli ir dažādi, tostarp dažādu atkritumu pieejamība, stacijas izmantotā ražošanas tehnoloģija. Piemēram, “Agro Iecava” mātesuzņēmums pusē no savu 2700 ha platību audzē kukurūzu, āboliņu biogāzei, atlikušajā platībā graudaugu kultūras.
Biogāzes stacijas darbināšanai izmanto putnu fabrikas “Balticovo”, cūku fermas “Gaižēni” kūtsmēslus, kā arī no Ogres un Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vestās notekūdeņu dūņas. Tātad biogāzes ražošanai audzēto kultūru dēļ aprites ekonomikas modelis nav ieviests.
Neraugoties uz to, “Agro Iecava” biogāzes ražošanā radušos siltumu pārdod Iecavas pilsētai un izmanto malkas žāvēšanai. “Agro Iecava” vadītājs Martiņš Pelšs īpaši uzsver pilsētu attīrīšanas iekārtu notekūdeņu dūņu pārstrādes svarīgumu. Par 1 kWh elektroenerģijas pārdošanu uzņēmums pērn saņēma 18,9 centus, šajā gadā tas saņemot par 20% mazāk.
Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban gatavotie labojumi Ministru kabineta noteikumos nr. 560 paredz apvērsumu atbalsta sniegšanā, liekot biogāzes stacijām atmaksāt valstij agrāk nepamatoti saņemto 55 miljonu eiro lielo atbalstu (Lauksaimniecības biogāzes apvienības dati), toskait vairāki miljoni eiro būšot jāatlīdzina arī valstij piederošajai mācību saimniecībai “Vecauce”.
Visticamāk, kaut kas ar karsto vēlmi mazināt OIK maksājumu noticis ačgārni, tāpēc janvāra sākumā puses tiksies, lai rastu kopsaucēju.
M. Pelšs teic, ka “Agro Iecava”, “AD Biogāzes stacija” Zemgalē un “RZS Energo” nākotnē ir iecerējušas pāriet vien uz atkritumu izmantošanu biogāzes ražošanā.
“Tomēr šeit atkal rodas problēma – šie emisijas veidojošie kūtsmēsli ir jānogādā līdz biogāzes stacijai. Tas prasa izmaksas. Politiķi noteikti nevēlēsies tās uzlikt uz kūtsmēslu ražotāja, tas ir, uz zemnieka, pleciem,” tā M. Pelšs.
“Ja Latvijā paliek un darbojas visas biogāzes stacijas, tajās var pārstrādāt vien niecīgu daļu. Kas notiks ar atlikušajiem kūtsmēsliem? Par to neviens skaļi nerunā, jo tādā gadījumā notiks revolūcija. Ja zemniekiem liks maksāt, viņi brauks uz Rīgu protestēt. ES politika nosaka, ka emisijas lauksaimniecībā ir būtiski jāsamazina.
Hipotētiski rēķināju, ka saimniekiem gadā būs jāmaksā daudzos desmitos mērāmi eiro par govi. Tas ir maksājums par emisijām, kas rodas, ja kūtsmēslus izmet uz lauka,” secinājis SIA “Grow Energy” vadītājs Raivis Bunduls.
Viņš piebilst – valstij būtu jādomā par to, kā rosināt biogāzes staciju izveidi, nevis par to ierobežošanu.
Einārs Cilinskis, EM vecākais referents, uzsver – ar līdzšinējām darbības metodēm biogāzes stacijas turpmāk darboties nevarēs. Latvijas iedzīvotāji 2019. gadā OIK maksājumā pie tirgus cenas piemaksāja 40 miljonus eiro, toskait puse no šīs naudas maksāta no valsts budžeta.
“Sabiedrība nav gatava turpmāk maksāt šādu naudu,” tā E. Cilinskis. Gan viņš, gan arī citi ministriju ierēdņi un politiķi izeju redz biometāna ražošanā un izmantošanā.
Virzība uz biometānu
Latvijas valsts jau rezervējusi vairāk nekā 21 miljonu eiro ES atbalsta naudas biometāna iekārtu uzstādīšanai atkritumu poligonu biogāzes stacijās ES 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
EM uzsver – ņemot vērā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteiktos mērķus, īpaši būtiski ir saglabāt tādas biogāzes ražošanu un izmantošanu, kam izejviela ir kūtsmēsli un atkritumi.
Šāds virziens nostiprināts arī dažādos Eiropas Savienības līmeņa dokumentos. Vairākos sektoros – gan notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, gan lauksaimniecībā – arī būtu lietderīgi ražot biogāzi vairāk, to tālāk izmantojot transporta sektorā biometāna veidā, bet risinājumi galvenokārt būtu jāmeklē lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas politiku ietvarā.
EM patlaban strādājot pie risinājumiem, lai veicinātu biometāna, proti, bagātinātas biogāzes, kas pēc savas kvalitātes ir tuva dabasgāzes kvalitātei, ražošanu no šādas biogāzes. Ar biometānu iespējams darbināt CNG jeb saspiestās dabasgāzes transporta līdzekļus. Biometāna izmaksas ir augstākas nekā dabasgāzes cena, tāpēc tiekot strādāts pie risinājumiem, lai veicinātu biometāna konkurētspēju.
Netiek plānotas tiešas ražošanas subsīdijas, bet sadarbībā ar citu nozaru ministrijām tiek piedāvāts atbalstīt investīcijas biometāna ražošanas iekārtās un arī ar CNG darbināmu transporta līdzekļu (piemēram, sabiedriskā transporta autobusu) iegāde, paredzot nosacījumu investīciju saņēmējam izmantot biometānu, nevis dabasgāzi.
Video:
EKSPERTA VIEDOKLIS
Latvijā biogāzei meklē atkritumus
Kristīne Veģere, inženierzinātņu doktore, RTU vadošā pētniece: Biogāze ir svarīgs rīks aprites ekonomikas principu ievērošanā, jo, pārstrādājot lokāli radītos atkritumus enerģijā un radot ilgtspējas izejvielu–piegādes–izmantošanas ķēdes, ir iespējams ne tikai iegūt neatkarību no importētām fosilajām izejvielām, bet arī attīstīt reģionus, radīt jaunas darba vietas, samazināt SEG emisijas un palīdzēt tikt galā ar organisko atkritumu plūsmām.
Latvijas biogāzes sektorā pēdējos gadus ir vērojamas būtiskas pārmaiņas – tiek meklētas arvien jaunas atkritumu plūsmas, lai samazinātu enerģētisko kultūru izmantošanu, kas arī ir izdevies, jo atkritumu īpatsvars Latvijā sasniedz pat 75–80%, kā arī tiek optimizēts tehnoloģiskais process un meklēti risinājumi, kā pāriet no elektroenerģijas uz biodegvielas biometāna ražošanu.
Biometānu, kas iegūts, attīrot biogāzi, var izmantot kā degvielu. Tiek prognozēts, ka biometāna patēriņš Eiropā līdz 2030. gadam pieaugs līdz pat desmit reizēm, galvenokārt nodrošinot kravas transporta un pasažieru pārvadājumu sektoru attīstību.
Jāņem vērā, ka jau ar 2024. gadu ir jāsamazina pirmās paaudzes biodegvielu īpatsvars, taču būtiski jāpalielina modernās jeb otrās paaudzes biodegvielu īpatsvars, kur biometānam pēc izmaksām un SEG emisiju samazināšanas iespējām ir būtiskas priekšrocības. Arī mēs Latvijā varētu lietderīgi un tālredzīgi izmantot esošās biogāzes stacijas jaudas, lai pārietu uz vietēji ražotu degvielu, kas izmaksu ziņā pielīdzinās dīzeļdegvielas cenai.
Vai Latvijai no CO2 emisiju kvotu pārdošanas gūtās naudas būtu jāatbalsta biometāna ražošana biogāzes stacijās?
UZZIŅA
Biogāze
Biogāze ir dažādu gāzu maisījums, kas veidojas, metānu veidojošām baktērijām anaerobos apstākļos iedarbojoties uz bioloģiski noārdāmajiem materiāliem.
Sastāvs ir atkarīgs no pārstrādājamo materiālu veida, kā arī pārstrādes procesa parametriem. Pēc apjoma galvenās sastāvdaļas ir enerģētiski vērtīgais metāns (CH4) 50–70% un oglekļa dioksīds (CO2) 30–40%. Papildus mazākos daudzumos veidojas citas gāzes, toskait ūdeņradis (5–10%), slāpeklis (1–2%), sērūdeņradis (mazāk nekā 1%, piejaukums ir atkarīgs no izejvielas), ūdens tvaiki (0,3%).
Latvijā darbojas 52 biogāzes stacijas (2018. gada dati), toskait piecas pie atkritumu poligoniem “Getliņi”, “Ķīvītes”, “Daibe”, “Brakšķi” un “Piejūra”.
Sadzīves atkritumu poligonos kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 10,3 MW. Pavisam šajos poligonos 2018. gadā ražoja aptuveni 10% no visās Latvijas biogāzes koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas, kas 2018. gadā bija 374 GWh.
Avots: Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
