Plāni nepildās 7
Prezentējot veiktā pētījuma rezultātus, LVAEI pētnieks Armands Vēvers Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībniekiem skaidroja, ka ieguldījums gan atbalstīto skaita ziņā, gan radīto darba vietu ziņā ievērojami atpaliek no plānotā.
Vismazākais atbalsts saskaņā ar plānoto sasniegts “Lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības dažādošanas pasākumā”, kur atbalstīti tikai 30% no plānotajiem uzņēmumiem – tur investīcijas sasniedz 22% no plānotā, bet radītās darba vietas – tikai 4% no plānotā. Taču tieši šim pasākumam bijis vislielākais efekts, izvērtējot bruto pievienoto vērtību.
Arī pasākumā “Atbalsts mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai” rezultāti ievērojami atpaliek – sākotnēji bija plānots izveidot piecus tūkstošus darba vietu, tomēr pēc plāna korekcijas izveidoti tikai 38%, kaut arī atbalstīto uzņēmumu skaits un investīcijas ir tuvu plānotajam. Tiesa, šis pasākums bijis visražīgākais jaunradīto uzņēmumu skaita ziņā. Savukārt bioenerģijas ražošana lielās kapitāla ietilpības dēļ bijusi visneefektīvākā no darba vietu radīšanas viedokļa, jo vidējais investīciju apjoms uz vienu radītu darba vietu bijis gandrīz pusmiljons eiro, bet visas investīcijas pārsniedz miljonu, kas ir 13 reizes vairāk nekā pārējās aktivitātēs.
Vismazākais publiskais finansējums uz vienu darba vietu bijis pasākumā “Jaunu mikrouzņēmumu radīšana”, taču tam bijusi labvēlīga ietekme uz nodarbinātību. Pētījuma dati rāda, ka nevienā pasākumā, izņemot tūrismu, jaunradīto darba vietu skaits nav proporcionāls ieguldītajam finansējumam. Visvairāk jaunas darba vietas radītas Rīgas tuvumā un Zemgales centrālajā daļā, bet ievērojami mazāk attālākos novados, īpaši Latgales austrumu daļā un Kurzemes rietumos. A. Vēvers zina teikt, ka ir novadi, kuros no pieejamā finansējuma uz enerģijas ražošanu aizplūduši 75% un pat 100% naudas, taču darba vietu pieaugums nav pamanāms.
