Binde: Mikroshēmas jāsāk “ražot” skolās 27
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
29. un 30. novembrī Rīgā notika ikgadējais forums “5G Techritory”. To kurbulē, atbalsta un tajā uzstājās arī “Latvijas Mobilā telefona” prezidents un Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde. Piektdienas rītā pārrunājām notikušo.
Vai 5G Te(h)ritorija šais pastāvēšanas gados ir paplašinājusies?
Juris Binde: Šis ir jau piektais gads, un šogad piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku no visas pasaules. Tas ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem forumiem ne tikai Ziemeļeiropā, bet visā pasaulē – kā forums, kurā skata ne tikai pašreizējos sasniegumus, bet galvenokārt nākotnes futūriskos scenārijus, kā tehnoloģijas un sociālie procesi varētu attīstīties digitalizācijas vidē.
Vai pa šiem pieciem gadiem redzat kaut ko īstenotu no tā, kas tika runāts pirmajā forumā?
Pats nosaukums jau liecina, ka forums saistīts ar piektās paaudzes sakaru tīkliem, kas lielākajai daļai jau ir saistviela jeb vide digitalizācijas procesam. Pirms pieciem gadiem par to runāja nākotnes formā, bet šodien 5G tīkli ir uzbūvēti un tā ir realitāte. Taču ir problēmas ar to izmantošanu, jo lietotājprogrammu un tehnoloģisko risinājumu ir pamaz. Lielākā daļa izmanto platjoslas internetu sakariem.
Ar praktiskiem piemēriem iepazīstināja vien Latvijas uzņēmumi. Pārējie vairāk runāja par politikas veidošanu – piemēram, par lielo satura veidotāju (“Meta”, “Netflix”, “Google” u. c.) regulācijas politiku. To apjomīgā satura piegādei nepieciešama spēcīga infrastruktūra, taču tīkla izveidē šie uzņēmumi neko neiegulda. Pie operatora paliek niecīga daļa no apmaksas par informācijas apjomu, kas nav pareizi. Satura veidotājiem nav nekādas vēlēšanās dalīties ar saviem ienākumiem. Rezultāts var būt tāds, ka tīklu caurplūdes jaudas vairs neļaus piegādāt šo saturu kvalitatīvi. Tas it īpaši attiecas uz mobilajiem tīkliem, jo mainījušies lietotāju paradumi. Televizors vairs nav cilts ugunskura vieta, ap kuru visa ģimene sapulcējas. Tagad katrs skatās savā viedierīcē.
Kāpēc vēlaties, lai (salīdzināšu) autobūvētāji maksātu par ceļiem?
Domāju, ka pārskatāmā nākotnē tas notiks, jo nav jau citu risinājumu. Eiropas Komisija strādā pie OTT regulējuma. Globālie satura radītāji pārliecināti, ka mobilajiem operatoriem nebūs citas izejas kā pārraidīt. Tā nav taisnība. 5G tehnoloģija pieļauj tīkla sadalīšanu (angliski: network slicing), kas nozīmē – ja kāds teritoriāli izkliedēts uzņēmums, piemēram, Rīgas brīvosta, gribētu izveidot savu privāto tīklu, operatori varētu pārslēgties uz korporatīvo segmentu un izklaides saturam veltīt mazāku vērību. Tāpēc uzskatu, ka ekosistēmas sagraušana varētu atstāt nopietnas sekas.
“LMT” laiku pa laikam pārsteidz ar kādu negaidītu jaunumu Latvijas patērētājam. Kā, piemēram, ar šogad izstrādāto interneta sargu. Vai “5G Techritory” forumā jums bija kāds pārsteigums?
Nekas neizbrīnīja, jo pastāvīgi sekojam attīstībai pasaulē. Šogad aktuālākie ir jautājumi, kas saistīti ar drošību un aizsardzību. Piemēram, sensorika – karavīrs, kurš apgādāts ar daudzām papildu maņām, ir daudz efektīvāks un labāk pasargāts kaujas laukā. Karš Ukrainā to apliecina. Ukrainai piegādāto tehnoloģiju augstākais līmenis ļauj sekmīgi turēties pretī lielākam pārspēkam.
Vēl viens virziens ir savienotais transports – gan uz ceļiem, gan jūrā. Tagad, izveidojot releju līnijas uz kuģiem, jau veido tiltu pāri Baltijas jūrai.
Vēl forumā runāja par pilsētu digitalizāciju, ko dēvē par “metaverse”. Paralēlajā virtuālajā pasaulē var modelēt daudzas lietas, bet pašām pilsētām jāprot datus savākt un izmantot. Pagaidām Rīgā lēmumi tiek pieņemti, nevis balstoties uz datiem, bet uz politiskām vai interešu grupu iegribām. Tā rezultātā Rīga pēdējos gados diemžēl nav kļuvusi labāka, jo satiksmes sastrēgumi izveidojušies vietās, kur to agrāk nebija. Satiksme rekonstrukciju un remontu laikā būtu jāorganizē sistēmiski.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras “Eksporta un inovācijas balvai 2022” kategorijā “Inovācijas čempions” nominēts arī “LMT”. Par ko?
Mums ir vairākas inovāciju attīstības vertikāles – transporta sistēmas, dronu vadības sistēmas, pilsētas sensorika. Visi šie virzieni ļaus izveidot risinājumus efektīvākai sakaru tīkla izmantošanai.
Diemžēl, ja pajautāju liela, teiksim, loģistikas, uzņēmuma vadītājam, ko tu gribētu no 5G tīkla, parasti atbilde būtu “es īsti nezinu…”. Tāpēc mēs strādājam kopā ar potenciālajiem pasūtītājiem, analizējam viņu datu plūsmas, lai piedāvātu risinājumus produktivitātes un efektivitātes palielināšanai. Tā mēs strādājām kopā ar Rīgas Starptautisko autoostu, kur pērn izveidojām vienu no modernākajām dispečersistēmām. Tagad strādājam pie tā, lai izveidotu multimodālos risinājumus tajā brīdī, kad būs gatava “Rail Baltica” stacija.
Daļa uzņēmēju saprot, ka bez digitalizācijas un iekļaušanās ceturtās industriālās revolūcijas plūsmā nekas labs nebūs. Otri cer, ka viss būs tāpat – kā strādājām, tā strādāsim. Dod die’s, ka viņiem kādu laiku tas izdotos. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un lielie uzņēmumi veido sistēmu, kurā uzņēmumi būtu efektīvāki – te mums laba sadarbība ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Te nevar paņemt gatavu produktu no plaukta un piedāvāt: te ir risinājums. Uzņēmumu digitalizācija nenozīmē tabulas pārnešanu no rūtiņu lapas uz ekseli – tas ir tikai datu sagatavošanas pirmais solis. Jāpārveido procesi, lai tie darbotos digitālā formātā – tas jau ir sistēmanalītiķu darbs.
Vai ir kaut kas, ko tomēr var paņemt no jūsu gatavo risinājumu plaukta?
Sensors “Elpo”, kas jau nonācis tirgū. “SAF Tehnikas” ražotais “Aranet” CO2 mērījumus parāda ciparos. “Elpo” rezultātu parāda kā “labs” vai “slikts”, bet plašākā diapazonā, piemēram, tas identificē dūmus, paaugstinātu temperatūru un tvana gāzi. Mūsu sensora atšķirība ir tā, ka to varēs savienot ar Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dispečerpunktu. Tas varētu būt pirmais sensors pasaulē, kas izmantos mobilo tīklu glābšanas dienesta izsaukšanai.
Savukārt par dronu izmantošanu interesējas gan valsts drošības struktūras, gan mežu apsaimniekotāji. Dronu pilotu skolā esam sagatavojuši vairāk nekā simt sertificētu pilotu, kuri strādā gan pašvaldības policijā, gan valsts mežos. Dronus jau izmanto unikālā sistēmā, par kādu citur pasaulē neesmu dzirdējis. VAS “Elektroniskie sakari”, “LMT” un “SAF Tehnika” izveidojuši tādu dronu, ar kuru var apsekot antenas torņos, uzņemt precīzas virziena darbības diagrammas, frekvenču spektru un citus rādījumus, ko citādi nevarētu. Tomēr dronu plašākā izmantošanā tehnisko problēmu ir mazāk nekā juridisko, ar kādām izmēģinājumos saskārās “Latvijas Pasts”.
“LMT” ir iniciators memorandam par mikročipu ražošanu Latvijā… Kaut gan Latvijā mikroshēmas jau ražo, “LMT” rosina to darīt vērienīgāk?
Ražojam nepietiekami. Šeit ir jāatsaucas uz Eiropas mikroshēmu aktu, kura mērķis nodrošināt Eiropas stratēģisko neatkarību, veidojot jaunas ražotnes un piegādes ķēdes. Pandēmija parādīja, ka globālā kooperācija ir viegli ievainojama. Tā kā Uhaņā ir lielākā daļa Ķīnas mikroelektronikas ražotņu, visa pasaule tika padarīta par Ķīnas ķīlniekiem.
Eiropas Komisija mudina mikroshēmu ražotnes būvēt Eiropā, un es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tās nevarētu būvēt Latvijā. Jo mums ir vēsturiskās tradīcijas. Otrkārt, tehnoloģijas ir mainījušās un rūpnīcā vairs nevajag tūkstošiem strādnieku. Piemēram, “Bosch” uzbūvēja vismodernāko ražotni Drēzdenē – klimatneitrālu ar automatizētu ražošanas procesu, kuru vada un kontrolē 250 darbinieku. Šādu varbūt nedaudz mazāku rūpnīcu ar misijas pieeju varētu izveidot Latvijā, teiksim, Liepājas SEZ bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā.
Ar misionāra vai topošā akcionāra pieeju?
Gan – gan. Es domāju, ka mēs varētu piedalīties šai procesā. Bet pagaidām tā ir mūsu iniciēta misija, kurai jau esam atraduši daudzus sabiedrotos. Būtiska ir Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes pievienošanās, arī citu.
Uzdevums ir izveidot mikroshēmu ražošanas ekosistēmu piecu, septiņu, varbūt piecpadsmit gadu laikā. Šie gadi ir vajadzīgi personāla sagatavošanai. Misijas mērķis ir veicināt nepieciešamo izglītošanu jau vidusskolā, jo tad var parādīt, kāpēc mācīties eksaktās zinātnes – pēc augstskolas var strādāt Eiropas modernākajā pētniecības un ražošanas sistēmā. Izglītības sistēmai ir jāmainās. Šis ir piemērots brīdis.
