Binde cer uz miljonu “Brīvības” lietotāju 0
Saruna ar Latvijā lielākā mobilo sakaru operatora “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”) valdes priekšsēdētāju Juri Bindi, kurš cer uz miljonu lietotāju jaunajam tarifu plānam “Brīvība”.
– Kādreiz jau vadu telefonam bija tikai abonēšanas maksa. Vēlāk vien mobilo sakaru operatori sāka skaitīt minūtes. Kāpēc “LMT” jauno tarifu plānu “Brīvība” pasniedzat kā revolūciju.
J. Binde: – Tā jau mēdz teikt, ka jaunais ir labi aizmirsts vecais. Taču atgādināšu, ka par starppilsētu sarunām tomēr bija papildus jāmaksā.
Jāatzīst, esam atgriezušies līdzīgā situācijā, tarifu plāns “Brīvība” tik tiešām par fiksētu abonēšanas maksu dod iespēju runāt bez ierobežojumiem un sūtīt īsziņas bez ierobežojumiem visā Latvijas teritorijā. Tā kā mobilo tālruņu numuriem nav ģeogrāfiskās numerācijas, tad tāda kategorija kā starppilsētu sarunas neeksistē.
– Ierobežojumu vai papildmaksas nav?
– Nē. Balss sarunām ir ierobežojums – tik, cik cilvēks fizioloģiski spēj runāt. Šajā brīdī balsij ir fizioloģiskā robeža – vairāk par 24 h diennaktī jeb 43 tūkstošiem minūšu mēnesī norunāt nav iespējams. Izplatītākais sarunu apjoms vienam cilvēkam pašlaik ir 400 līdz 600 minūtes mēnesī.
– Esat rēķinājušies, ka tagad tas varētu pieaugt?
– Jā, protams.
– Rādās, ka “Brīvība” domāta, izmantojot kādas reklāmas klasifikāciju, “vertikālajiem”, nevis “horizontālajiem” tālruņu lietotājiem. Tā nav domāta modīgajiem skārienjutīgajiem telefoniem, kas šo datu apjomu apēd ātri vien, nepārtraukti uzturoties sociālajos tīklos.
– To var izmantot arī viedtālruņu īpašnieki, jo 50 MB apjoms nemaz nav tik mazs. Tiem, kuru datu pārraides vajadzības ir lielākas, domāta tarifu plānu sērija “Pirmais”. Nav iespējams izveidot vienu tarifu plānu, kas der visiem. Katrs var izvēlēties savu, kaut gan tagad nosaukumu izvēle sašaurinājusies.
– Tātad šis tarifu plāns nozīmē brīvību tiem, kuri daudz nelieto internetu.
– Jā. Brīvība balsij un īsziņām.
– Ja interneta apjomam nebūtu ierobežojumu, tā kā tas jau fiksētajā tīklā iespējams, tad tā patiesi būtu revolūcija. Jūs to prognozējat pārskatāmā nākotnē?
– Internetu rūpīgi uzskaita visā pasaulē. Pilnīgi iespējams, ka būs fiksēta summa, par kuru varēs saņemt neierobežotu datu pārraides apjomu. Ne agrāk kā pēc gadiem.
Jāņem vērā, ka fiksētā interneta kapacitāte pa optisko kabeli praktiski ir neierobežota. Mobilajam internetam noteiktā frekvenču diapazonā ir fiziski ierobežota kapacitāte. Ja lietotāju būs ārkārtīgi daudz, automātiski kritīsies pārraides ātrums un kvalitāte.
– Vai Liepājā ar jaunās paaudzes 4G ātrumu jau parādās izsīkšanas pazīmes?
– Tā kā pārraides ātrums ir līdz 100 megabitiem sekundē, līdz tam vēl tālu. Pietiekama plūsma vienam patērētājam ir līdz 2 megabitiem. Kā zināms, augstas izšķirtspējas televīziju tiešsaistei nepieciešamais ātrums ir ap 3 megabitiem sekundē – tas nozīmē, ka caur vienu bāzes staciju HD videoattēlu internetā vienlaikus var vērot 30 līdz 50 lietotāju.
Pierādīts, ka patērētājs spēj “apēst” jebkuru datu pārraides apjomu. Bils Geitss savā laikā iegāja vēsturē ar to, ka paziņoja – ar 64 kilobaitu lielu atmiņu datoros pietikšot ilgam laikam. Šī viņa prognoze liekas kuriozs. Tāpat kā sākotnējais datu pārraides ātrums, kas bija tieši tāds pats kā faksam – 9,6 kB sekundē. Šodienas ātrums līdz desmitiem megabitu sekundē liekas neticams to dienu acīm.
– Līdz šim ar kaut ko arvien lētāku un it kā bezmaksas nāca klajā jūsu konkurenti. “LMT” nekad nav sevi pasniedzis kā lētāko…
– Mēs nekad neesam sevi pozicionējuši kā lētāko, bet gan kā kvalitatīvāko tīklu ar plašāko pakalpojumu klāstu un visplašāko pārklājumu. Biznesā lētumu nevar izmērīt kā metiena attālumu šķēpmešanā. Klientu neinteresē tīrais lētums – viņu interesē, kādu pakalpojumu par attiecīgo samaksu var saņemt. Triviāls salīdzinājums, bet neviens arī necer iegādāties mersedesu par opeļa cenu.
– Cik atceros, pēdējā kvalitātes mērījumā, ko veica regulators (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija), par kvalitatīvāko (sarunu kvalitāte, sekmīgie savienojumi) atzina “Tele 2”.
– Painteresējāties, kā notiek mērīšana? Pēc SPRK metodikas, tiek mērīts vietā, kur ir visu triju operatoru balss sakaru pārklājums. Tas sašaurina mērījumu ģeogrāfiju. Turklāt nav iespējams atrast vietu, kur signāla stiprums būtu visiem trim identisks. Arī noslodze dažādās stacijās mērījuma brīdī var būt dažāda. Uzskatu, ka šī metodika ir principiāli nepareiza. Lai noteiktu, kuram operatoram ir kvalitatīvākais tīkls, neatkarīgai institūcijai būtu jāveic mērījumi visā valsts teritorijā un jānovērtē pārklājuma karte. Lai būtu objektīvi, mērījumiem jāizvēlas nejaušas vietas valsts teritorijā.
Operatori kartes publicēšanai “uzlabo”. GSM asociācijas standarti nosaka, ka stabilam pārklājumam jābūt -103 dBm līmenī, iekštelpās tas drīkst būt zemāks – līdz -75 dBm. Konkurenti šo līmeni neievēro, regulators – nemēra.
– Atgriežoties pie jūsu sludinātās “Brīvības” – vai tas ir vairāk sarunu par mazāku naudu saviem klientiem vai cerat tos atņemt konkurentiem?
– Pirmkārt, mūsu klientiem. Tas vienkāršo procedūru arī mums – nav jāskaita minūtes un nav tās jāraksta rēķinos. Un ceram arī uz jaunpienācējiem.
– Kāda ir atsaucība?
– Līdz vakardienai 82 tūkstoši pieslēgušies. Kustība ir ļoti iepriecinoša.
– Laikam gan, jo “Tele 2” steidzas ko tādu atkārtot, tiesa, par latu dārgāk. Jūs droši vien parēķinājāt, cik klientiem rēķini pārsniedz septiņus latus mēnesī, kuri gribētu tos samazināt.
– Ļoti grūti prognozēt. Jo ir arī tādi, kas ir taupījušies un skaitījuši norunātās minūtes un tagad būs ar mieru maksāt vairāk par neierobežotām sarunām. Būs arī tādi, kas aizgājuši pie cita operatora un pārliecinājušies, ka nav nekā ieguvuši, un tagad vēlēsies atgriezties. Kopējais mobilo telefona lietotāju skaits Latvijā ir divarpus miljoni. Atskaitot korporatīvos, potenciāls, kas varētu pārnākt uz tarifu “Brīvība”, ir no pusmiljona līdz miljonam.
