Bioloģiski audzēt nemaz nav izdevīgi, liecina ekonomistu aprēķini 3
LLKC Ekonomikas nodaļas veiktā klientu grāmatvedības datu analīze liecina: lai arī bioloģiskajā lauksaimniecībā saražotās izejvielas iepirkuma cena pārsvarā ir augstāka nekā konvencionāli ražotās, tas nekompensē audzēšanas augstās izmaksas un zemās ražas.
LLKC Ekonomikas nodaļas eksperti, analizējot 157 saimniecību grāmatvedības datus par 2019. gadu, secinājuši, ka bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ekonomiski izdevīga ir ziemas kviešu un cietes kartupeļu ražošana.
Pārējo kultūraugu audzēšanas izmaksas pagaidām pārsniedz realizācijas cenas, un nozares dzīvotspēja ir atkarīga no ES atbalsta maksājumiem.
Bioloģiski audzētu ziemas kviešu realizācijas cena pērn bija vidēji par 32% augstāka, nekā konvencionāli ražotajiem, bet ražība – par 112% zemāka.
Vienlaikus bioloģiskajā lauksaimniecībā ziemas kviešu audzēšanā var būtiski ietaupīt uz augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu iegādi, līdz ar to izaudzēšanas izmaksas bija par 32,7% zemākas.
Citāda aina ir bioloģisko rudzu audzēšanā, kur realizācijas cenas bija pat par 40% augstākas nekā konvencionāli audzēto, taču iegūtās ražas bija vidēji par 86% zemākas, un daudz nav izdevies ietaupīt, nelietojot lauksaimniecības ķīmiju, jo izaudzēšanas izmaksas bija tikai par 8% mazākas.
Patlaban vienīgā nozare, kur bioloģiskie saimnieki strādā efektīvi un kura ir uz eksportu orientēta, ir cietes kartupeļu ražošana.
Lai arī bioloģisko kartupeļu izaudzēšanas izmaksas ir par 34% augstākas, tās nosedz salīdzinoši laba cena, kas ir par 6% augstāka, turklāt izdodas iegūt arī par 11% lielākas ražas.
Šīs nozares panākumu atslēga ir spēcīga pārstrādes uzņēmumaveiksmīga un ilgstoša sadarbība ar zemniekiem.
Lai arī kartupeļu audzēšana ir darbietilpīga un kaprīza nozare, zemnieki ir mērķtiecīgi apmācīti šī kultūrauga izaudzēšanā, viņiem bijis pieejams pārstrādes uzņēmuma agronomu atbalsts optimālas agrotehnikas un stādāmā materiāla izvēlē.
Kā atzīmē LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila, lai bioloģiskā saimniekošana būtu veiksmīga, izšķirošas ir trīs lietas.
Pirmā – zināšanas un prasmes.
Otrā – saimniecības ražošanas resursu sabalansēšana, kombinējot augkopību un lopkopību.
Trešā – pret slimībām un kaitēkļiem izturīgu šķirņu izvēle un pareiza agrotehnika.”
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: “Sapnis par “zaļu” lauksaimniecību ir panākams, ieguldot zināšanās visā pārtikas apgādes ķēdē – saimniekos, kas zina, kādām metodēm izaudzējama izejviela bez lauksaimniecības ķīmijas, un pārstrādē, kas ir gatava visu izaudzēto pārstrādāt un par izdevīgām cenām piedāvāt patērētājiem.”
