Biļešu un koru kari nerimst. Gatavošanās darbi daudzās jomās nenorit tik gludi, kā gribētos 14
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku 150. jubilejas gadskārtas gatavošanās darbi diemžēl nenorit tik gludi, kā gribētos. Tikai trīs mēnešus pirms svētku sākuma 30. jūnijā pastāv bažas, ka biļešu tirdzniecības sākšanas datums biļešu tirgotāju konkurences dēļ kavēsies ilgāk par solītajām aprīļa beigām, un jau tagad skaidrs, ka biļetes būs krietni dārgākas nekā iepriekšējos svētkos. Līdztekus sabiedrību saviļņojuši koru atlases principi.
Konkursā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojumu tika saņemti divi piedāvājumi – no SIA “Biļešu serviss” un SIA “Biļešu paradīze”. Svētku organizatora – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) – iepirkumu komisija 16. martā par konkursa uzvarētāju atzina “Biļešu paradīzi”. Otrs konkursants tomēr nebija mierā un iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, uzskatot, ka “Biļešu paradīzes” piedāvājums ir nepamatoti lēts.
Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova “Latvijas Avīzei” atzina, ka “Biļešu servisa” iesniegums aizkavēšot svētku biļešu nonākšanu tirdzniecībā. “Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sniedzot paskaidrojumus Iepirkumu uzraudzības birojā, lūgs iesniegumu izskatīt maksimāli īsā termiņā, lai varētu pēc iespējas ātrāk sākt svētku biļešu tirdzniecību. Jāatzīst, ka “Biļešu servisa” rīcība arī līdz šim ir kavējusi konkursa norisi, apstrīdot tā nolikumu, – šo sūdzību IUB atzina par nepamatotu,” pauda D. Markova. Maijs būtu pēdējais brīdis, kad vajadzētu sākt biļešu tirdzniecību, vakar LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda D. Markova.
SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine paziņojumā min vairākus iebildumus, viens no tiem – konkursa uzvarētāja piedāvājumā vairāki pakalpojumi tiekot piedāvāti par 0 eiro, neņemot vērā ne personāla, ne tehniskā nodrošinājuma izmaksas. “Šāda nepamatoti zema cena pārkāpj piemērojamos darba tiesību un darba aizsardzības standartus,” uzskata L. Rubine.
“Biļešu serviss” ar iebildumiem par konkursa nosacījumiem IUB vērsās arī pirms konkursa pretendentu pieteikšanās. “Ja apskatāmies, kas kultūras nozarē notiek ar iepirkumiem, tad redzam, ka tur ir vājš caurspīdīgums,” “Latvijas Avīzei” teic L. Rubine, norādot: “Mums ir svarīgi, lai tiktu novērsts iespējamās korupcijas moments un būtu pēc iespējas caurspīdīgāka un godīgāka konkurence.
Tas bija mūsu galvenais mērķis, apstrīdot konkursa iznākumus.” Ja, pārskatot konkursa iznākumu, tomēr tiktu lemts par labu “Biļešu servisam”, uzņēmums apgalvo, ka pakāpenisku Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību varētu sākt divu nedēļu laikā pēc līguma noslēgšanas.
Biļetes divreiz dārgākas nekā iepriekš
Dziesmu un deju svētki 150. gadskārtā neizbēgami saskārušies ar pamatīgu sadārdzinājumu, ko raisījusi inflācija. Kultūras ministrija pieprasīja papildu 3,2 miljonus eiro svētkiem, kas arī, 10. martā pieņemot valsts budžetu, tika piešķirti (līdz ar to valsts finansējums svētkiem ir 9,7 miljoni eiro). Neraugoties uz valsts piešķirto papildu finansējumu un palielinātajām biļešu cenām, februārī svētkiem vēl bija nepieciešams apmēram viens miljons eiro, un svētku rīkotāji turpināja analizēt visas izmaksu pozīcijas, lai minēto summu varētu optimizēt.
Šobrīd situācija ir mainījusies un par naudas trūkumu LNKC neziņo. “Svētku rīkotāji ir veikuši izmaksu korekciju visās ar rīkošanu saistītajās pozīcijās tā, lai netiktu skarts ne kopējais pasākumu daudzums, ne to mākslinieciskā kvalitāte, ne arī dalībnieku ikdienas kvalitāte svētkos,” “Latvijas Avīzei” apliecina LNKC pārstāve Linda Ertmane.
Biļešu cenas uz maksas pasākumiem – aptuveni divas trešdaļas visu – šogad ir par aptuveni 40% augstākas, nekā bija iepriekšējos svētkos 2018. gadā. Turklāt atšķirībā no 2013. un 2018. gada svētkiem sarucis lētāko biļešu skaits.
Biļetes uz pieprasīto svētku noslēguma koncertu “Kopā augšup” Mežaparka Lielajā estrādē 9. jūlijā iecerēts piedāvāt piecās cenu grupās, lētākā maksās 20 eiro, dārgākā –100 eiro. 2018. gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās, lētākās maksāja 15 eiro, dārgākās – 65 eiro. 2013. gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot trīs latus jeb 4,3 eiro. Dārgākā noslēguma koncerta biļete ir par 54% dārgāka nekā 2018. gadā un vairāk nekā divreiz dārgāka par 2013. gada dārgāko noslēguma koncerta biļeti.
Skatītāju līdz šim pieprasītākais Deju svētku lielkoncerts (“Mūžīgais dzinējs” 7. un 8. jūlijā) stadionā “Daugava” tiks piedāvāts divreiz – dienā un vakarā. Dienas koncertā dārgākās biļetes maksās 65 un 50 eiro, bet lētākās – 20 eiro. Savukārt uz vakara koncertu dārgākās biļetes tiks piedāvātas par 100 un 80 eiro, bet lētākā maksās 25 eiro. Lielkoncerta ģenerālmēģinājums 6. jūlijā būs pieejams tikai svētku dalībniekiem, samaksājot 20 eiro.
“Šā gada svētkos uz Deju svētku lielkoncerta vakara koncertu dārgākā biļete maksā pusotru reizi vairāk nekā 2018. gadā un gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2013. gada svētkos. Savukārt lētākā biļete ir sadārdzinājusies par 67%, salīdzinot ar 2018. gadu, un ir teju sešas reizes dārgāka par lētāko biļeti 2013. gada svētkos,” secināts ziņu aģentūras LETA veiktajos aprēķinos.
Dzied labi, bet svētku kustībā neiekļaujas?
Tikmēr plašu viļņošanos jeb koru karus vēl pirms tradicionālajiem Dziesmu svētku koru kariem raisījusi svētku saturiskā puse. 25. martā sākās XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” koru koprepertuāra pārbaudes skašu maratons. Tajā kopā svētkiem gatavojas vairāk nekā 440 kori – 266 jauktie, 83 sieviešu, 23 vīru, 36 senioru un 36 vidusskolu un jauniešu kori, kopā ap 16 000 dziedātāju. 26. martā Latvijas Universitātē notika Ārija Šķepasta Rīgas jaukto koru grupas skate, kurā visvairāk punktu (47,7 no 50) A grupā ieguva “Rīgas projektu koris”, ko diriģē jau astoņus gadus Latvijā dzīvojošs amerikānis Kristofers Volšs-Sinka.
Viņu prieku par panākumiem korim aizēnojusi žūrijas (diriģenti Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš) piebilde, ka šajā reizē pakāpe nav piešķirta, norādot, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa, kas nozīmē, ka koris nevar piedalīties tradicionālajā Dziesmu svētku koru konkursā jeb koru karos.
Kā sociālajā tīklā “Facebook” vēsta kora dalībniece Kristīne Zvirbule, šāds lēmums korim paziņots pēc skates un esot pamatots ar to, ka kolektīva skanējums ir nevis vājš, bet pārāk profesionāls. Diriģents R. Vanags aģentūrai LETA pauda, ka “Rīgas projektu kora” vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, kad vairāki sagatavošanās posmi jau bijuši nokavēti. Diriģents esot bijis gatavs, ka koris piedalās kopmēģinājumos un nodzied skatē, taču nepretendējot uz dalību koru karos. Līdzīgus nosacījumus esot pieņēmis arī Noras Kalniņas diriģētais “MoonBeam”.
“”Rīgas projektu kori” dibinājis un vada diriģents Kristofers Volšs-Sinka, kura koncepts par to, kā atgriezt koru apritē vidējās paaudzes kora dziedātājus, perfekti atbilst mūsu personīgās, ģimenes un karjeras iespējām. Ir, protams, glaimojoši, ka mūs sauc par profesionāļiem, bet mēs esam dziesmu mīloši pieauguši cilvēki, kuri savā jaunībā slīpēja prasmes un iemīlēja dziesmu kolektīvos “Kamēr…”, “Balsis”, “Sōla”, Emīla Dārziņa korī un citos. Mēs nākam no Dziesmu svētku tradīcijas. Tad kāpēc tagad tiekam no tās izmesti, kāpēc mūsu sniegums tiek vērtēts ārpus konkursa?” raksta K. Zvirbule.
Pēc skates kora vadībai notikusi apspriede ar žūriju, un lēmums pamatots ar to, ka koris atšķiras no citiem – ar darbības formu, veidu, kā notiek mēģinājumi – proti, nenotiekot regulāri ikdienas mēģinājumi. Šie argumenti koristiem nešķiet pamatoti un liek uzdot jautājumu par to, kurš koris drīkst vai nedrīkst piedalīties Dziesmu svētku koru karos. “Mēs, ģimenē un profesionālajā dzīvē intensīvi iesaistītie, kas esam atraduši veidu, kā būt klātesoši Dziesmu svētku kustībā, nevaram tikt vērtēti konkursā, jo nedarām tā kā vienmēr?” vaicā K. Zvirbule.
“Runājot par izskanējušo informāciju, ka mēs neesam laikus pieteikušies svētkiem, it kā neesam gribējuši piedalīties koru karos vai esam bijuši informēti par to, ka varam piedalīties tikai tajos pasākumos, kas notiks Lielajā estrādē, varu tikai pateikt, ka tā nav patiesība. Mēs esam ievērojuši katru nolikuma punktu, mūsu komunikācija ir dokumentēta. Mums ir milzīgs respekts gan pret Dziesmu svētku tradīcijām, gan pret mūsu kolēģiem citos amatieru koros,” apgalvo diriģents K. Volšs-Sinka. “Ceru, ka šie svētki tomēr iestāsies par citādā iekļaušanu un atvērs savas konservatīvās robežas jauniem, mūsdienīgiem, iekļaujošiem svētkiem,” piebilst kora producente Maija Gredzena.
Diriģents un Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs Ints Teterovskis “Latvijas Avīzei” notikušo sauc par komunikācijas pārpratumu, turklāt vēl neviens koris neesot apstiprināts koru kariem. Uz jautājumu, vai “Rīgas projektu koris” varētu tomēr tiem kvalificēties, viņš nevēlējās atbildēt. “Uzaicinājumu dalībai koru konkursa finālā, kas notiks 1. jūlijā, kori saņems saskaņā ar skašu nolikumu pēc visu koprepertuāra pārbaužu skašu noslēgšanās – laikā līdz 15. maijam.
Šajā brīdī neviens koris šādu uzaicinājumu vēl nav saņēmis,” “Latvijas Avīzei” pauda LNKC pārstāve Linda Ertmane. “Šis ir jauns piedāvājums, kad koris ir mākslinieciski spēcīgs un var izvēlēties cita veida instrumentus, kā sagatavot savu sniegumu un iekļauties kopīgajā procesā, kas šajā gadījumā ir Dziesmu un deju svētku tradīcija,” aģentūrai LETA gadījumu komentējusi Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.
