Biļešu pirkšanas apkalpošanas maksu sauc par nekaunīgu zādzību 2
Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības birojā atrodamās informācijas, atklātā iepirkumā “Biļešu paradīze” ieguva tiesības tirgot biļetes uz gaidāmajiem XXVI Vispārīgajiem Dziesmu un XVI deju svētkiem pavisam nesen – 26.janvārī par 49 413,07 eiro. IUB atrodama arī informācija, ka pašu iepirkumu izsludināja pērnā gada 14.augustā, bet 20.oktobrī tika saņemta oficiāla sūdzība no cita biļešu tirgotgribētāja “Biļešu serviss” (trešais pretendents bija “bezrindas.lv” – aut.), kurā uzņēmums skaidrojis, ka “Biļešu paradīze” piedāvājums ir neiespējami lēts.
Sazinoties ar “Biļešu serviss”, lai gūtu plašāku uzņēmuma komentāru par radušos situāciju, uzņēmuma izpilddirektore Līga Rubine norādīja, ka “Biļešu paradīzes” piedāvātā pakalpojuma maksa 0,75% (bez PVN) apmērā neietverot tiešās izmaksas, kas tiek maksātas bankām un/vai tirdzniecības vietām par nodrošināto tirdzniecību. “Papildu zemajai procentu likmei, izbraukumu tirdzniecības izmaksu pozīcijā “Biļešu paradīzes” piedāvātā maksa par stundu ir 0,50 eiro (bez PVN), kas nav pielīdzināma darba spēka reālajām izmaksām ar skaidrojumu, ka darbu veiks viņu pašu darbinieki. Turpretim biļešu elektroniskās kontroles tehniskā aprīkojuma (skeneru) un elektroniskās kontroles personāla nodrošināšanas izmaksu pozīcijā cena ir ievērojami augstāka kā citiem pretendentiem 35 EUR (bez PVN) par stundu. Pēc šāda cenu piedāvājuma, gala rezultātā maksa par sniegto pakalpojumu ir augstāka nekā to piedāvājām mēs. Šāds piedāvājums liek secināt, ka “Biļešu Paradīzes” piedāvājums ir sagatavots, lai iegūtu maksimālo punktu skaitu pēc formulas, kas izmantota, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nevis piedāvātu pamatojamus izcenojumus kvalitatīva pakalpojuma sniegšanai. Sniedzot pakalpojumu rodas konkrētas izmaksas, kuras kādam ir jāsedz. Varam secināt, ka šoreiz tas ir bijis no patērētāju līdzekļiem, kas iegādājās biļetes interneta veikalā. Ja apskatām interneta veikala apkalpošanas maksu 7,37% (ar PVN), kas ir pret iepirkuma nolikumu un pēc būtības ir nekaunīga zādzība, kā arī publiskajā preses konferencē izskanējušo informāciju par plānotajiem pārdošanas apjomiem 2 miljonu apmērā, tad interneta veikala izmantošanas maksa, ko maksā biļešu pircējs papildus biļešu cenai varētu būt mērāma līdz pat 147 400 eiro,” sacīja L. Rubine.
Kā zināms, otrdien notikušajā preses konferencē par šiem jautājumiem “Biļešu paradīze” līdzīpašnieks Eriks Naļivaiko atteicās sniegt paskaidrojumus, norādot, ka tur ir darbs lingvistiem un juristiem. Savukārt “Bezrindas.lv” vadītājs Gatis Sprūds “LA” sacīja, ka viņš neuzskata, ka iepirkumā būtu vēl kā specifiskāk jādefinē, ka pie biļešu iegādes nedrīkst pievienot papildus maksu. “Mums tas bija pilnībā skaidrs un nepārprotams,” teica G. Sprūds. Savukārt sūdzību par pārāk zemo pakalpojuma maksu “Bezrindas.lv” nav iesniegusi.
Dažu dienu darbs
Runājot par tehnisko pusi, G. Sprūds sacīja, ka uzņēmums veicis sistēmas slodzes testus un šobrīd var apkalpot līdz 30 000 vienlaicīgo pircēju. Vajadzības gadījumam sistēmu jaudu varot palielināt arī līdz 100 000 un daudz lielākam skaitam vienlaicīgo pircēju. “Mūsuprāt, šāds virtuālās rindas risinājums idejiski bija pareizs, jo uzturēt nepārtraukti sistēmu, kura spēj apkalpot, piemēram, miljons lietotājus, ir salīdzinoši dārgi. Ja tas ir vajadzīgs reizi 5 gados, tad tas nav adekvāti. Taču tāpat salīdzinoši dārgi ir ieviest pilnvērtīgu biļešu pārdošanas risinājumu, kas šādu slodzi varētu nodrošināt dažas minūtes, lai to lietotu reizi piecos gados. Risinājuma ieviešanas izmaksas, protams, būtu sadārdzinājušas kopumā šo biļešu pārdošanas procesu,” sacīja G. Sprūds, tomēr uzsverot, ka rindas risinājumu noteikti varēja izveidot gan darbībā stabilāku, gan drošāku, gan arī vizuāli saprotamāku, kas lietotājam skaidri parādītu, kurā vietā tas rindā atrodas, pēc cik ilga laika tas apmēram varēs biļetes iegādāties u.c. lietas. “Protams, lai to izveidotu, bija nepieciešams papildus laiks un līdzekļi, ko konkursa uzvarētājs, acīmredzot nevēlējās ieguldīt. Faktiski šeit ir runa tikai par dažu dienu papildu darbu,” atklāja “Bezrindas.lv” vadītājs. “Tāpat mēs neuzskatām, ka vienīgais risinājums, lai vecāka gada gājuma cilvēki varētu tikt pie biļetēm, ir lētas biļešu cenas un tirdzniecība kasēs. Mēs ieteiktu apsvērt iespēju turpmāko 5 gadu laikā identificēt personas, kurām varētu piedāvāt iespējas pieteikties uz biļetēm un saņemt tās lētāk, piemēram, ar atlaides kodu palīdzību vai personalizētu biļešu rezervācijas palīdzību. Šāda funkcionalitāte mūsu sistēmā jau ir nodrošināta,” teica G. Sprūds.
Mācās no kļūdām
Vai arī “Biļešu servisam” negadītos tāds pats liktenis kā ar ar “Biļešu paradīzi”, sistēmām nespējot izturēt lielo pieprasījumu? L. Rubine sacīja, ka uzņēmums tirgo biļetes ne tikai Latvijā, tāpēc var mācīties no kļūdām ne tikai pašu mājās, bet no kaimiņvalstīm. “Jau sākot no 2005. gada septembra, kad tika uzsākta biļešu tirdzniecība uz Pasaules hokeja čempionātu Rīgā, sistēma pieredzēja ļoti lielu vienlaicīgu pieprasījumu skaitu un ik gadu to pieredz aptuveni 30 reizes gadā uz dažādiem pasākumiem. Katru mēnesi Igaunijā tiek uzsākta “Linnateater” teātra biļešu tirdzniecība, kur pircēji saskaras ar tieši šo pašu problēmu, kad biļešu skaits ir ierobežots un visiem nepietiek, kā rezultātā ir palēnināts iegādes process. Biļešu pārdošanas sistēmas darbība ir diezgan sarežģīts process, un tās darbību var ietekmēt ne tikai pieprasījumu skaits, virtuālās rindas apkalpošana un sistēmas darbības loģika, bet papildu sistēmas darbību var ietekmēt pat tādas nianses kā tas vai tiek pārdotas ieejas biļetes vai numurētas sēdvietas, kas patērē papildu jaudu. Sistēmas darbības traucējumi var notikt jebkurai sistēmai, kā rezultātā var palēnināties iegādes process,” atbildēja uzņēmuma izpilddirektore. Viņa sacīja, ka “Biļešu servisa” mājas lapai un biļešu pārdošanas sistēmai ir atsevišķi serveri, kas ļaujot kontrolēt biļešu pircēju plūsmu, lai nodrošinātu maksimāli vairāk vienlaicīgu pirkumu. “Drošības sistēmas pie šādas loģikas apiet nebūs tik vienkārši, kā Dziesmu un deju svētku biļešu pircēju norādītajos komentāros. Esam novērojuši vairākas nepilnības virtuālas rindas un serveru darbības procesā, kas vērš uzmanību uz nepietiekamu sagatavotību pārdošanai un nepietiekamiem ieguldījumiem biļešu sistēmas uzturēšanā un attīstībā, kas ļautu nodrošināt drošu biļešu iegādes procesu,” sacīja L. Rubine. Viņa atklāja, ka “Biļešu paradīze” no 2013.-2016.gadam tehnoloģisko risinājumu attīstībā ieguldījusi aptuveni 600 000 eiro. Savukārt “Baltic Ticket Holding” (“Biļešu serviss” māteskompānija) pēdējo piecu gadu laikā investējusi 1,6 miljonus, tostarp 1 miljonu jaunu risinājumu izstrādāšanā un ieviešanā. Savukārt šogad jaunu risinājumu izstrādāšanai un ieviešanai uzņēmums plāno ieguldīt aptuveni 0,4 miljonus eiro.
