Vai Dziesmu un deju svētku biļetes būtu jāsadala izlozē? 0
Aija Smirnova, Līvānu novada kultūras centra direktore: “Jā, lasīju, ka Kuldīgā diskusijā nonākts pie secinājuma, ka zināma kvota biļešu iegādē dodama dalībniekiem un pārējās biļetes pārdodamas izlozē. Uzskatu, ka svarīgākais ir nevis veids, kā biļetes sadala, bet gan proporcija un mērķis, ko gribam sasniegt. Jānovērtē gan dalībnieku un viņu tuvo cilvēku, gan pašvaldību ieguldījums. Piemēram, šogad no mūsu novada svētkos piedalījās 17 kolektīvi. Katru kolektīvu svētkiem gatavoja ne jau tikai viens cilvēks. Tas ir milzīgs pašaizliedzīgs darbs. Katrā ziņā biļetes uz 2023. gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertu un deju lieluzvedumu jāsadala ļoti pārdomāti.”
Inta Ūbele, Jēkabpils pilsētas kultūras pārvaldes direktore: “Skaidru atbildi vēl nevar pateikt, katrā ziņā, ja loteriju attiecinām uz visai Latvijai tik svarīgu notikumu kā Dziesmu un deju svētki, tad vārdam “izloze” ir ne visai laba pieskaņa. Turklāt izloze saistās ar zināmu procedūru. Kāda tā varētu būt? Lai kā arī izlemtu – ir arī priekšlikumi pārdot “personalizētas biļetes”, lai mazinātu iespēju ar tām spekulēt, – biļešu pārdošanā jāatrod samērības modelis. Jābūt samērībai starp dalībniekiem, pašvaldībām un pārējo sabiedrību. Tas nav viegls uzdevums, tā atrisināšanā nepieciešams laiks, griba, svētku organizatoru un speciālistu diskusijas, sabiedrības diskusijas. Un to nedrīkst atlikt uz pēdējo gadu. Vērsim pie ragiem jāķeras jau nākamajā gadā. Tiesa, iespējams, ka šogad biļešu problēma tik liela bija tāpēc, ka svētki notika valsts simtgades gaidās. Bet arī uz nākamajiem cilvēki var ļoti rauties, jo būs taču jauna estrāde.”
Dace Obodovska, Talsu tautas nama direktore: “Izloze taču ir laimes spēle. Stipri dīvains Dziesmu svētku biļešu izplatīšanas modelis. Tas būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē. Svētkos gribēs piedalīties arī ārvalstu tūristi. Liksim viņiem piedalīties loterijā? Taču ne! Dziesmu svētki uzrunā tautu. Tas jāņem vērā, izvēloties kādu biļešu pārdošanas modeli.”
