Pandēmijas dēļ zaudējumu maciņā izjūt ne tikai pasākumu rīkotāji, bet arī biļešu īpašnieki 1
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašreizējā likumdošana paredz biļešu naudas atgriešanu pircējiem par Covid-19 dēļ atceltiem, atsevišķos gadījumos – arī par pārceltiem pasākumiem.
Tomēr iztērēto naudu biļetes pircējs ne vienmēr saņem atpakaļ pilnā apmērā, tirgotājam paturot pirkuma komisijas maksu.
Biļešu tirgotāji uzskata – pirkums ir noticis, komisija par to jāiekasē, biļešu pircēji – pakalpojums nav saņemts. Tikmēr biļešu pirkuma komisijas maksas šobrīd nesedz neviens kompensācijas mehānisms.
Šobrīd Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz – ja pasākuma rīkotājs nevar nodrošināt iepriekš plānotā pasākuma pārcelšanu, tam ir tiesības piedāvāt patērētājam jeb pasākuma biļetes pircējam citu līdzvērtīgu pasākumu, bet, ja patērētājs atsakās no piedāvājuma, pakalpojuma sniedzējs atmaksā naudu termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas dienas.
Arī gadījumā, ja pasākums pārcelts, bet biļetes īpašnieks to “pamatotu iemeslu dēļ” nevar apmeklēt jaunajā datumā, pakalpojuma sniedzējam pēc pieprasījuma nauda jāatmaksā.
Pasākuma rīkotājam ir pienākums atdot atpakaļ biļešu naudu arī tad, ja likumdošanas dēļ mainījies tā apmeklēšanas režīms (piemēram, no dzeltena uz zaļu. – A. K.) un pircējam vairs nav iespējams to apmeklēt, kā arī tad, ja cilvēks īsi pirms pasākuma inficējies ar Covid-19.
Atmaksā tikai nominālo vērtību
“Latvijas Avīzes” lasītāja Daiga (vārds mainīts) “Biļešu paradīzes” interneta veikalā pirms lokdauna iegādājās četras biļetes uz teātra izrādi par 90,20 eiro.
Kad valstī noteikto ierobežojumu dēļ izrādi atcēla, viņas kontā biļešu nauda pēc kāda laika atmaksāta, tomēr summa nedaudz atšķīrusies no iztērētās – vairs tikai 84 eiro jeb par 6,20 eiro mazāk. “Zaudētā summa nav tik liela, lai par to uztrauktos, tomēr mulsinoši, jo izrāde nenotika. Uzskatu, ka pakalpojums nav saņemts,” saka Daiga.
Apzinot vairāku atceltu pasākumu biļešu īpašniekus, redzams, ka šis gadījums nav izņēmums – faktiski ar šādu situāciju saskaras ikviens biļešu pircējs internetā, kurš saņēmis biļešu naudas atmaksu par Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ atceltu, pārceltu vai neapmeklētu pasākumu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2020. gada 13. marta publikācijā norāda: “Gadījumā ja pasākumu nebūs iespējams pārcelt un tas tiks atcelts, iespēju robežās patērētājiem tiks piedāvāts apmeklēt citu līdzvērtīgu attiecīgā organizatora pasākumu vai arī tiks atmaksāta nauda par iegādātajām biļetēm atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.”
Neskaidrība rodas par jēdzienu “nauda par iegādātajām biļetēm”, ko biļešu tirgotāji tulko kā biļetes nominālvērtību, tātad – vērtību bez komisijas maksas.
“Tirgotājs izrādes atcelšanas gadījumā atmaksā tikai biļetes nominālo vērtību,” tā, piemēram, pausts Jaunā Rīgas teātra biļešu tirdzniecības noteikumos – teātra biļešu tirdzniecības operators šobrīd ir “Biļešu paradīze”. Līdzīgs nosacījums atrodams visu Latvijas biļešu tirgotāju biļešu atmaksas noteikumos.
Biļešu tirgotāji – pakalpojums ir saņemts
Kā “Latvijas Avīzei” skaidro “Biļešu paradīzes” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis, starpību starp samaksāto un atdoto summu veido pārdošanas komisijas maksa, ko ietur biļetes pārdevējs.
“Biļešu paradīzes” gadījumā tā ir interneta veikala lietošanas maksa, pērkot biļeti.
“Ir pašsaprotami, ka, iegādājoties biļeti, tiek piemērota tirdzniecības komisija. Tā ir neizbēgama tāpēc, ka tirdzniecības procesā, pārdodot biļeti, tirgotājam ir izmaksas, tostarp banku komisijas, darījumu apstrādes komisijas un administratīvās izmaksas. Atmaksājot naudu par atceltu pasākumu, šīs izmaksas dubultojas, taču par biļešu atmaksāšanas procedūru nekāda komisija šobrīd netiek ņemta. Pirkšanas komisija netiek atdota tāpēc, ka biļetes pirkšanas pakalpojums ir ticis izpildīts –, pērkot biļeti, pircējs piekrīt tam, ka viņš maksā šo komisijas maksu,” precizē J. Ķuzulis, atzīmējot, ka pircēji par esošo kārtību sūdzoties ļoti reti.
Turklāt komisijas maksa netiek ieturēta par “Biļešu paradīzes” kasē iegādātām biļetēm, tāpēc šajā gadījumā pircējs savā kontā saņems tieši to pašu, ko samaksājis.
“Ir normāla prakse ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, ka biļešu tirgotājs piemēro sistēmas izmantošanas un apkalpošanas maksu patērētājam,” norāda arī “Biļešu servisa” valdes locekle Līga Rubine.
“Privāts uzņēmums šo politiku nosaka pēc saviem ieskatiem, un “Biļešu servisa” gadījumā tā ir konstanta maksa par katru biļeti, kas izgājusi caur biļešu tirdzniecības sistēmu. Iegādājoties biļeti, patērētājam tas skaidri un saprotami tiek norādīts. Ja pakalpojums no biļešu tirgotāja puses jau ir sniegts, tad [tas] tiek uzskatīts par izmantotu, un šī ir daļa, kas neatgriežas pie patērētāja gadījumā, ja pasākums ir atcelts un tiek veikta naudas atmaksa.”
Tikmēr PTAC 2020. gada 11. augustā publicētais dokuments liecina par citu interpretāciju. Patērētāju strīdu risināšanas komisija izskatīja rakstveida procesā strīdu starp kādu biļešu īpašnieci un SIA “Biļešu serviss” par nenotikušo Alessandro Safina koncertu 2019. gada 19. novembrī un naudas neatmaksāšanu. Komisija lēma apmierināt patērētājas izvirzīto prasību – atmaksāt naudu par biļetēm, arī – komisijas maksu par nenotikušo koncertu.
Zaudē ne tikai rīkotājs, bet arī patērētājs
“Skatītājs no likumdošanas viedokļa ir ļoti aizsargāts atšķirībā no rīkotāja,” uzskata J. Ķuzulis, apgalvojot: “Biļešu pirkšanas ķēdē skatītājs ir vienīgais, kurš necietīs nemaz – vai nu redzēs pārceltu izrādi, vai saņems atpakaļ naudu.
“Biļešu paradīzes” gadījumā absolūtais vairākums nenotikušo pasākumu biļešu naudas šobrīd jau ir atdota skatītājiem. Neskaidrā daļa (pasākums pārcelts uz nenoteiktu datumu. – A. K.) ir salīdzinoši ļoti maza.
Vienīgais, kur var iznākt nosacīti ciest biļešu pircējam, ir nodrošināties ar nedaudz pacietību, jo agrāk vai vēlāk vai nu nauda tiks atmaksāta, vai arī viņš saņems pakalpojumu.”
J. Ķuzulis piebilst, ka daudz neapskaužamākā situācijā ir pasākumu rīkotāji: “Tā nekad nav bijusi nozare, kur pelnīta milzīga nauda, tā vienmēr ir bijusi uz izdzīvošanas robežas, un privāto rīkotāju nozare ir aizvērta ciet pilnībā. Līdz ar to ir svarīgs gan valsts atbalsts, gan arī skatītāju pacietība un iecietība.”
Tiesa, tik neaizsargāts rīkotājs tomēr nav, jo jau kopš 2021. gada pirmās puses, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrēta, darbojas “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācijas” mērķprogramma, kurai piesakoties Latvijā reģistrētam pasākuma rīkotājam ir iespēja saņemt kompensāciju 80% apmērā no skatītājiem atmaksātās biļešu naudas kopsummas un biļešu reversēšanas izmaksām.
Diemžēl kompensācija, kas paredzētu atgriezt patērētājam arī pirkuma komisijas maksu, šajā mehānismā nav iekļauta. Vēl vairāk, no katras tirgotāja iekasētās komisijas naudas valsts patur savu tiesu 21% PVN veidā.
“Latvijas Avīzei” zināms arī pasākumu rīkotājs, kurš, atdodot pircējiem atceltā pasākuma biļešu naudu, komisijas maksu sedzis no saviem līdzekļiem, taču atzīst, ka, saņemot biļešu kompensāciju no VKKF, tā nav kompensēta.
Nepiešķiršanas pamatojumā norādīts: “Izpildītāja maksa no biļešu realizācijas ieņēmumiem nav attiecināma, neatbilst Nolikuma prasībām.”
“Neiebildām, jo esam pateicīgi, ka vispār tiek piešķirta kāda kompensācija rīkotājam šajos grūtajos laikos. Tā kā pārdoto biļešu nebija ļoti daudz un pirkuma komisijas maksa līdz ar to neveidoja lielu summu, atdevām to kā labas gribas žestu mūsu biļešu īpašniekiem, taču, ja tā būtu lielāka, protams, nevarētu to atļauties,” norāda pasākuma organizētājs.
“Kompensācijas mehānismi, ko šobrīd piedāvā valsts, ir paredzēti pasākumu organizatoram – to nesaņem biļešu tirgotājs,” uzsver L. Rubine, piebilstot: “Diemžēl patērētāja (komisijas) daļa nekur netiek iekļauta kā kompensējama – nedz pasākumu organizētājam, nedz biļešu tirgotājam, tāpēc arī patērētājam īsti nav iespēju pieteikties uz šo kompensāciju.”
Biļešu apdrošināšana – daļējs atspaids
Eiropā un pasaulē jau sen biļešu tirgotāji piedāvā pakalpojumu, ko sauc par biļetes apdrošināšanu. Tā piedāvā atgūt zaudējumus, ja dažādu iemeslu dēļ biļetes īpašnieks nevar ierasties uz koncertu vai tas tiek atcelts.
Latvijā apdrošinātāji nelielā iedzīvotāju skaita dēļ šo pakalpojumu līdz šim nav uzskatījuši par rentablu. Tomēr no jūlija uzņēmums “Biļešu serviss”, kura mātes uzņēmums “Baltic Ticket holding” darbojas visā Baltijā, biļešu apdrošināšanu piedāvā – tās iegāde pircējam izmaksā papildu 10% no biļetes cenas.
L. Rubine skaidro, ka pakalpojums paredz vairākus riskus – saslimšanu, tostarp ar Covid-19, kā arī bērnu saslimšanu, tuvinieku nāvi, mantas bojājumu gadījumos, kur vērtība ir lielāka nekā 2000 eiro, kā arī transporta problēmas, braucot uz pasākumu.
Diemžēl Covid-19 ierobežojumu dēļ atceltu/pārceltu pasākumu biļetes “Biļešu serviss” šobrīd neapdrošina.
“Tas maksātu ļoti dārgi. Apdrošinātājs, izsakot piedāvājumu, skatās kopējo apjomu – visu potenciālo risku. Ja runa ir par vairākiem desmitiem miljonu, kā tas var būt lielu starptautisku ārzemju mākslinieku gadījumā, apdrošināšanas cenu noteiks, izejot no visas summas,” norāda L. Rubine.
Biļešu tirgotāju komisijas maksas*
* “Biļešu paradīzē” interneta pirkumam – 7,37%, kasē pirktām biļetēm to nepiemēro.
* “Biļešu servisā” – 90 centi par katru nopirkto biļeti, bet biļetēm līdz 5 eiro komisijas maksas nav.
* “Aula Events” pirkuma komisijas maksa ir viens eiro, kas jau iekļauts norādītajā biļetes cenā.
* “BezRindas” – 50 centi, “Ticketshop” – 7% no biļetes cenas. Komisijas maksā ir ietverts PVN.
* nosaka katrs biļešu tirgotājs
