Kāpēc dziedināšanai nepieciešama pacienta piekrišana? 4
O.P.: Dziedināšana nav aizmuguriska tehnoloģija. Citādi pacientam šķitīs, ka viņš ir pieburts, nebūs komforta. Bez atļaujas – tā ir buršana, nevis dziedināšana. Noziegums, ielaušanās privātajā dzīvē, manipulēšana. Un personīgās karmas pelnīšana. Nepalīdzi tam, kas to nelūdz, – tā skan viens no Kosmosa likumiem. Izņēmums var būt kāda dabas katastrofa vai karš. Skatoties ziņas, mēs taču redzam, ka agresijas, sāpju un ciešanu pārņemtajās vietās ļoti trūkst mīlestības un labestības – noteikti sūtiet uz turieni savus Gaismas impulsus!
B.Z.: Es parasti strādāju tikai pēc paša klienta lūguma, jo ir daži priekšnosacījumi, kas būtu jāizpilda, piemēram, iekšējā miera atgūšana caur piedošanu jeb pretenziju noņemšana no saviem nelabvēļiem, ja tādi uzradušies.
O.P.: Koma ir vienīgais gadījums, kad var pieslēgties pēc radinieku lūguma, jo šāda cilvēka stāvoklis ir bezpalīdzīgs. Tad var pieslēgties arī caur radinieku – atstājot bildi, un sazināties, kā veicas. Bet arī tad ir vajadzīga atgriezeniskā saite, lai noskaidrotu, vai arī šādam cilvēkam pēc seansa viss kārtībā.
Cik droša ir dziedināšana no attāluma?
B.Z.: Pie laba dziednieka kaitniecība ir pilnīgi izslēgta. Ja tomēr tā notiek, tad cilvēks ir kļūdījies savā izvēlē. Jāieklausās intuīcijā, lai nenonāktu pie šarlatāniem. Diemžēl krāpniecība šajā lauciņā eksistē.
O.P.: Vajag prasīt rekomendācijas par dziednieku, uzzināt, kā viņš citiem palīdzējis. Uzzināt, vai viņš ir kādas organizācijas biedrs, kas viņam izsniedzis sertifikātu (un vai tas vēl derīgs), cik ilgi viņš praktizē, vai ir specializējis tādās jomās, kam ir saistība ar slimību. Nevajag ticēt sludinājumiem! Jāpārbauda, pirms apmeklē dziednieku, jo runa taču ir par veselību.
Vai atkarību var izdziedināt pēc foto?
Dziedniekam Oskaram Peipiņam par to ir stingrs viedoklis:
– Saprotams, mēs negribam, lai tuvinieks dzer. Protams, kārdinājums pie dziednieka aiznest alkoholiķa foto, pašam dzērājam nezinot, ir liels. Bet pie dziednieka jāvēršas viņam pašam – tā jau ir trešdaļa no rezultāta, ja viņš atzīstas savā vājībā. Atkarība ir slimība. Kas tur ko neatzīt!? Sievām, kuras nāk ar lūgumu, lai atbrīvo viņu vīrus no alkoholisma, saku: jūs taču arī negribētu, lai kāds jūsu bildi pa kluso aiznes pie tantiņas, un jūs pēc tam, piemēram, katru vakaru pusotras stundas vēderdejas dejojat, jo šādu programmu bildē ievadījusi speciāliste. Tad kāpēc jūs vīru izmantojat ka kādu laboratorijas dzīvnieciņu? – Nu, bet viņš taču dzer! – Labi, piespiedīsim pārtraukt dzert, bet viņš varbūt dzīvot vairs negribēs. Tā vismaz viņš bēg kādā citā realitātē. Tā būtu noziedzīga iejaukšanās cilvēka ekoloģijā, viņa intīmajā telpā. Cilvēktiesību pārkāpums! Killeru maģija ar labiem nodomiem. Tādi nodomi uz elli aizved.
Cilvēkiem ir jāpalīdz, ja viņi to lūdz, ja ir gatavi tandēmā ar dziednieku strādāt. Bet, ja atnāk ar mērķi uzlādējiet ūdeni, bildi atstāšu, naudu samaksāšu, es jau tikai labu gribu, lai mazāk dzer – nē, nē! Es labāk jums pašai palīdzēšu, tad jūsu jaunā uzvedība un fascinējošā klātbūtne uzlabos vīra labsajūtu, tad viņš redzēs, ka mainās mikroklimats, vide, kurā viņš atrodas un kurā grib dzert. Kaut kas jums arī jāizdara. Jo dzeršana ir sekas, bet jāmeklē cēloņi.
Tas ir ētikas un morāles jautājums. Lai vīrs atnāk ar kādu citu kaiti, vai kuņģis sāp, vai mugura, un redz, ka es viņam palīdzu, lai jūt, ka kļūst labāk. Un tad viņš pats saka – vecīt, vai nevar tā, ka es mazāk dzertu? Lūk, tā ir milzīga uzvara mums visiem. Bet vispirms viņam jāļauj nobriest, lai viņš ir mūsu sabiedrotais.
Cilvēks dzerot parāda, ka viņš nevelk stresu. Ja viņam nebūs alkohola vai azartspēļu, kas ātri no tā atslēdz, viņš var kaut ko sev nodarīt, jo cilvēks jūt, ka ir sazombēts, enerģētiski izmantots. Var, protams, uzlikt bloku, lai necieš alkoholu, bet no tā jau viņš dzīvi nesāks mīlēt. Varbūt jānāk visai ģimenei kopā un jādara kaut kas konstruktīvāks?
Sagatavots pēz izdevuma “Ezoterikas ceļvedis”
