Kā noteikt, cik dzīva ir augsne dārzā? 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā noteikt, cik dzīva ir augsne dārzā? Amizanta metode, ko izmanto pat agronomi, ir ierakt augsnē kokvilnas bikses. Labākajās augsnēs līdz rudenim paliek pāri tikai gumija.
“Visa pamatā ir sena metode, kad augsnes auglību pārbauda, ierokot tajā 100% kokvilnas drānu. Pēc tā, cik pilnīgi lupatiņa sadalās, var noteikt, cik pilna ar dzīvību ir zeme. Kokvilnas bikšu rakšana šim eksperimentam piešķir humora devu, taču apkopotie rezultāti ir vērtējami pilnīgi nopietni,” skaidro agronoms Uldis Nelsons. Šādi augsnes bioloģisko aktivitāti nosakot agronomi visā pasaulē, arī kaimiņzemēs Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Izbaro veļu zemei
Rīkojas tā: bikses nosver, tad ierok augsnē un iezīmē ar mietiņu, lai pēcāk var atrast. Pēc diviem mēnešiem izrok, atlikumus izžāvē un atkal nosver. Labi ir augsnes rādītāji, ja bikses sadalījušās par 60–80% procentiem. Mājas kārtībā šo starpību var novērtēt arī uz aci.
Latvijā šāda akcija notiek jau otro gadu, un secinājumi ir ļoti atšķirīgi. Ir lauki, kur tiešām paliek pāri tikai bikšu gumija un driskas, bet ir vietas, kur vairākus mēnešus zemē noturētās bikses ir tādas, ka var izmazgāt un vilkt mugurā. Taču šajā gadījumā par labi saglabāto mantu nemaz nav jāpriecājas. Ja balstāmies uz šo metodi, tas liecina, ka ar augsnes bioloģisko aktivitāti ir pavisam slikti.
Akcija “Bikses augsnē”, ko rīko uzņēmums “e–Agronom”, sākotnēji tika paredzēta kā atraktīvs konkurss profesionāliem agronomiem, ziemāju lauku augsnes kvalitātes noteikšanai. Taču interesi izrādījusi arī tautas klase. Tagad par bikšu spēju izdzīvot tiek veikts pat pētījums.
Dzīvības ir ēdelīgas
Kas tad ir tas, kas apēd bikses augsnē? Arī zeme ir dzīvības formu pilna (mikroorganismi, sliekas u. c.). Jo to vairāk, jo dārzam un laukam labāk. Šo būtņu uzdevums ir dažādas augu atliekas pārstrādāt organikā, trūdvielās, kas savukārt kalpo kā barība jauniem augiem.
Vietā, kur pazemes darboņi bikses ātri pārstrādāja, var nebēdāt par augsnes auglību – viss augs griezdamies, jo barības vielu un mitruma pietiek.
Ja audums nesadalās, ir jāsāk nopietni domāt, kā situāciju labot. Viens no iemesliem var būt augsnes sablīvēšanās. Tad laukam palīdzēs dziļa aršana vai dārzā tā sauktā riolēšana, kad uzrok dobes vairāku lāpstu dziļumā. Vismaz uzrušināt ar kapli vajag steigšus un noteikti. Ja pieturas pie modernām augsnes netraumēšanas metodēm, tad lieliski palīdz dažādas mulčas. Uz noplicinātā zemes gabala ber visādu organiku – pļauto zāli, lapas, kompostu u. c. Var sēt arī starpkultūras, piemēram, auzas, arī – samtenes u. c., ko iestrādā augsnē.
Baro arī mauriņu
Par augsnes auglību domā arī tad, ja kopšanā ir tikai mauriņa gabals. No bioloģiskās aktivitātes viedokļa pilnīgi aplama ir metode, kad nopļauti zaļo masu regulāri aizvāc no mauriņa. Mikroorganismi un sliekas šādā vietā ir badā. Ar minerālmēsliem mikroorganismus nepabarot. Pats agronoms savās mājās zāles pļāvēja sasmalcināto mauriņa zāli atstāj augsnes auglības vairošanai. Ja tas traucē vizuāli, tad reizēm var atstāt, bet reizēm, pirms dārza svētkiem, nogrābt. Jo īpaši visus piebarot ir svarīgi tagad, līdz Jāņiem, kad viss aug milzu ātrumā un zaļās šūnas dalās brakšķēdamas.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
