VIDEO. Naktsklubi un lūgšanu zāles – bijušo Rīgas kinoteātru raibais liktenis 0
Lūgšanu zāles, naktsklubi, tirdzniecības vietas – kopš kino no bijušajiem kinoteātriem ir aizgājis, tos ir piemeklējis raibs liktenis.
Lai arī, salīdzinot ar agrākajiem laikiem, kad Rīgā bija vairāk nekā 30 kinoteātru (1938. gadā 34, 1974. gadā – 33), var šķist, ka nozare piedzīvo lejupslīdi, taču kinoteātru pētnieks Zigmārs Jauja ir pretējās domās. Viņš uzskata, ka kino Latvijā ir kļuvis vēl populārāks.
“Vienīgais “Splendid Palace”, kas padomju laikos darbojās kā kino, arī joprojām darbojas,” norāda kinoteātru pētnieks un arhitekts Zigmārs Jauja, kurš nesen piedzīvoja savas grāmatas izdošanu. Tajā viņš aprakstījis Latvijas kinoteātru vēsturi padomju laikos.
Padomju laikā vairums kinoteātru bija ar vienu kinozāli, retāk ar divām, taču, atšķirībā no mūsdienām, to bija krietni vairāk un bija arī daudzās pilsētas vietās.
Bijušie kinoteātri daudzos gadījumos pārtapuši par dažādu kristiešu konfesiju lūgšanu zālēm, tādas ir gan Nometņu ielā Āgenskalnā un arī Ģertrūdes ielā. Citi atkal kļuvuši par veikalu, piemēram, bijušais kinoteātris Juglā. Populārs un neparasts, tagad slēgts, kinoteātris bija Teikā, kurš bija ar tādu pat nosaukumu – “Teika”.
Kinoteātrī “Splendid Palace” joprojām zālē, kur ir agrāko laiku sienu dizains, iespējams skatīt kino no 35 milimetru lentēm.
“Splendid Palace” kinomehāniķis Ansis Caune filmu skatīšanos no 35 milimetru kinolentēm salīdzina ar vinila plašu klausīšanos.
