Bijušo Jezuītu klosteri veidos par Ilūkstes vizītkarti 0
Ivars Soikāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maija nogalē Ilūkstē norisinājās Augšdaugavas novada domes Attīstības komitejas izbraukuma sēde, kurā deputāti sprieda par valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – bijušā Jezuītu klostera kompleksa ar Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentiem – attīstības koncepciju.
16. gadsimtā, kad vietējā muižnieku Zībergu dzimta deva patvērumu no Rīgas izraidītajiem jezuītiem, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai, Ilūkste kļuva par nozīmīgu jezuītisma centru. Jezuīti Ilūkstē uzcēla klostera ēku un laikā no 1754. līdz 1769. gadam – arī baznīcu. Tā bija Baltijas guberņās viena no krāšņākajām un lielākajām baznīcām, kas pārspēja pat 1800. gadā celto Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku. Pirmajā pasaules karā baznīcu sabombardēja. Gadu gaitā laika zobs skāris arī bijušo klostera ēku.
Pagājušā gada vasarā medijos parādījās skandalozi virsraksti, ka bijušā Ilūkstes Jezuītu katoļu baznīcas klostera pamestajās telpās jau pusotru gadu, sakrāmēti maisos, neapglabāti stāv, kā tika uzskatīts, 18. gadsimta ilūkstiešu kauli, kas reiz atradušies abos pasaules karos nopostītās un padomju laikā galīgi nojauktās jezuītu baznīcas kapenēs. Kaulus līdz ar dažādām būvdetaļām, trauku lauskām un citiem artefaktiem izcēlis kāds neprofesionāls arheoloģijas entuziasts, kuru iepriekšējā Ilūkstes novada dome pirms pāris gadiem nolīgusi veikt izrakumus baznīcas pamatos, kad baznīcas teritorija un līdzās esošā senā klostera ēka nonāca pašvaldības rīcībā. Ziņa par neoficiālo rakšanu 2020. gadā nonāca Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) ausīs, darbus apturēja, bet Ilūkstes baznīcas drupām piešķīra jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu. Tikmēr maisos sabērtie kauli stāvējuši. Tagad mirstīgās atliekas ir pārapbedītas kapsētā.
Vietējā entuziaste un vēsturniece Aija Piļka iepriekš bija nākusi klajā ar ideju par Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentu sakārtošanu, klostera ēkas atjaunošanu un minētā objekta izveidi par vienu Augšdaugavas novada lepnumiem.
Lai risinātu ar klostera kompleksa un baznīcas fragmentu atjaunošanu saistītus jautājumus un izstrādātu objekta attīstības koncepciju, Augšdaugavas novada pašvaldībā tika izveidota darba grupa, kuru vada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts.
Ilūksti apmeklēja un objektu apsekoja arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti. Tika veikta arī klostera ēku arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un inventarizācija. Nu radīta Jezuītu klostera kompleksa ar baznīcas fragmentu attīstības vīzija un tapis objekta attīstības koncepcijas projekts.
Atjaunojot klostera ēku, vienā no tās korpusiem paredzēts iekārtot askētisku hosteli, radot iespēju nākotnē piedāvāt interesentiem nakšņot klostera cellēs. Telpu interjeru plānots veidot maksimāli pietuvinātu autentiskai 18. gadsimta mūku cellei. Tāpat plānots iekārtot meditāciju telpu un lūgšanu vietu svētceļotājiem. Bijušā baznīcas altāra vietā atsegtajos tā fragmentos paredzēts izveidot apskates objektu, gaismas instalāciju un svētvietu, kuru varētu apmeklēt svētceļnieki. Plānots iekārtot arī vēsturisku ekspozīciju. Tāpat klostera telpās varētu tikt iekārtota darbnīca – studija māksliniekiem, izstāžu un koncertu telpa, konferenču zāle utt.
Vitālijs Aizbalts pauda pārliecību, ka Jezuītu klostera kompleksam ar baznīcas fragmentu jākļūst par Ilūkstes un Augšdaugavas novada vizītkarti jeb “odziņu”, kas nākotnē sekmētu tai tuvumā esošo teritoriju uzplaukumu. Viņaprāt, izstrādājot attīstības koncepciju, nevajag būt piezemētiem: “Nedrīkstam īstenot šo projektu pa vieglo vai pa lēto, jo no šādas pieejas tam nebūs nekādas jēgas. Idejām jābūt drosmīgām, bet arī reālām, domājot par finansēšanas avotiem. Mums jābūt labākiem par citiem, jo tikai tad projekts dos gaidīto atdevi.”
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis pauda pārliecību, ka Jezuītu klostera kompleksam ar baznīcas fragmentiem ir labas iespējas veiksmīgi attīstīties. Patlaban katra eiropeiska pilsēta cīnās par savu identitāti, jo neviens negrib būt vienāds, un šis atklājums Ilūkstei ir ļoti vērtīgs, lai radītu pilsētā sava veida uzmanības centru jeb enkurobjektu tās turpmākai attīstībai, teica Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs.
Eksperte, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, runājot par baznīcas drupu eksponēšanu, akcentēja ētisko momentu, jo tajās ir saglabājušās senās kriptas, kurās joprojām atrodas baznīcai svarīgu cilvēku mirstīgās atliekas. Tādēļ ir jādomā, ko eksponēt un ko respektēt. Lielāka skaidrība šajā jautājumā varētu rasties pēc tam, kad būs pabeigta arheoloģiskā izpēte.
