Legālie hakeri no Latvijas glābj pasaules IT varenos 7
Latvijas IT testēšanas uzņēmums “TestDevLab” meklē citu kļūdas. 95% pret 5% – tāda ir informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA “TestDevLab” klientu attiecība. Protams, par labu ārvalstīm.
“Ja tev ir 100 miljoni lietotāju – zini, cik tev var izmaksāt viena kļūda. “Amazon” pakalpojuma nestrādāšana izmaksā 1000 dolārus sekundē, bet viena programmētāja kļūda servisu var apturēt pat stundām ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc mēs esam vajadzīgi, – lai šādu starpgadījumu nebūtu,” stāsta strauji augošā uzņēmuma līdzdibinātāji Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds, bijušie telesakaru veiksmes stāsta “Skype” darbinieki.
Lauž klientu produktus
Vienkārši runājot, “TestDevLab” piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar programmatūras testēšanu. “Mūsdienās ar to saprot lietotnes paspaidīšanu un viss – patīk vai nepatīk. Mēs ejam daudz dziļāk un faktiski laužam klientu produktu, lai saprastu, cik labi tas darbojas. Piedāvājam bateriju un datu nolietojuma testu laboratoriju, ko paši esam radījuši un nokomplektējuši, audio un video testēšanas laboratoriju. Veicam arī automatizētos testus – ir kompānijas, kas izstrādā risinājumus, kurus nemitīgi papildina. Ir svarīgi, lai šīs izmaiņas testētu automātiski, jo nav laika gaidīt, kad to paveiks manuāli. Ļoti daudz automatizējam mobilos, mājaslapu, serveru risinājumus. Veicam arī drošības testus – uzbrūkam klientu sistēmām un servisiem. Tāpat mums ir veiktspējas testi – noslogojam klienta serverus, cik vien tas ir iespējams, lai redzētu, cik lielu datu skaitu tas spēj turēt,” pakalpojumu klāstu iezīmē A. Frišfelds.
Ja lietotne vai mājaslapa vienā jaukā mirklī kļūst ļoti populāra, bez pienācīgiem testiem serveri nespēs “panest” slodzi un pakalpojums vienkārši “uzkārsies”. Kā pastāstīja bijušie telesakaru veiksmes stāsta “Skype” darbinieki, uzņēmums bieži vien izstrādā arī savus papildu risinājumus. “Mums bieži ar esošo piedāvājumu nepietiek un nākas veidot savus risinājumus. Mūsu unikālie risinājumi ir audio, video un serveru testēšanas speciālie rīki, ko sākotnēji izstrādājām savai lietošanai. Tad mēs lemjam – izstrādāt pašiem vai modificēt jau esošu lietu,” sacīja līdzdibinātāji.
Darbs “Skype” palīdzējis
Kā norādīja E. Grīnfelds, uzņēmuma sākumposms neesot bijis grūts. “Vairāku gadu darbs “Skype” ļoti palīdzēja tieši kontaktu ziņā. Apzinājām cilvēkus, kuri varētu būt ieinteresēti pakalpojumā, – bez mūsu kontaktiem uzņēmumam, kam nav nekādas IT vēstures, būtu daudz sarežģītāk. Līdz ar pirmajiem klientiem sākām algot darbaspēku – līdz tam bijām divatā,” sacīja viens no dibinātājiem. Strādāšana “Skype” palīdzējusi arī tīri finansiāli – līdz peļņas gūšanai uzņēmumā ieguldīti tikai pašu līdzekļi, ne aizņēmumi, ne citas investīcijas nav izmantotas.
Uzņēmums jau izpleties divās Latvijas pilsētās – ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, un, kā izrādās, pirmais birojs bija tieši Kurzemes ostas pilsētā. Uzņēmuma vadītāji gan minēja, ka Latvijā, tāpat kā Igaunijā, varētu ieviest reinvestēto nodokli, kas paredz, ka uzņēmums iegūto peļņu izvēlas ieguldīt uzņēmuma attīstībā – apmācībās, iekārtās, ko neapliek ar uzņēmuma ienākuma nodokli.
Uzņēmumā tikai latvieši
Arī kļūdīties nu jau piecu gadu laikā “TestDevLab” sanācis minimāli, abi dibinātāji tās drīzāk sauc par mācīšanās procesa neatņemamu daļu. Piemēram, nācies saprast, ka reklāmu izvietošana “Google” nemaz tik ienesīga nav, tomēr abi ir priecīgi, ka mācīšanās procesā nav iztērēts pārlieku liels resurss. Klientu vidū nav tikai komunikācijas lietotņu kompānijas kā “Skype” vai “Orange Vallée”. Arī bankas, tostarp Latvijas Banka, ir klientu lokā. Vidējā “TestDevLab” pakalpojuma cena ir daži desmiti tūkstoši, bet pakalpojums var maksāt arī tūkstoti.
“Citreiz kompānijas nesaprot, ka viņu sāpe ir ļoti vienkārša, kas gandrīz neko nemaksā, bet viņi mūsu padomus novērtē un nāk vēlreiz jau ar lielākiem uzdevumiem,” stāsta E. Grīnfelds. Nereti uzņēmuma pārstāvji brauc ciemos arī pie klientiem, jo klātbūtnes efekts ir ļoti svarīgs – šādā veidā lidmašīnu biļetes pirktas ne tikai uz ASV, Zviedriju, Lielbritāniju un Franciju, bet arī uz Izraēlu, Filipīnām un Kolumbiju, kurā esot straujākā IT nozares attīstība pasaulē, kas noved pie kvalificēta darbaspēka trūkuma.
Bet kā ir Latvijā? Visi uzņēmuma darbinieki ir latvieši, ārvalstu gudrie pagaidām netiek algoti, taču pilnīgi gatavu speciālistu Latvijā nav – jāapmāca pašiem. “Problēma ir tā, ka universitātēs mūsu testēšanu padziļināti nemāca – garozu apskata, bet dziļumā neiet. Līdz ar to mēs ļoti daudz resursu investējam darbinieku apmācībās un pirmajās intervijās, lai saprastu – būs vai nebūs. Ir gadījies, ka algotie darbinieki tomēr nav sevi attaisnojuši. No 30 absolventiem patiešām derīgi ir trīs četri, turklāt konkurence ir milzīga, jo visiem uzņēmumiem vajag kvalificētus speciālistus,” Latvijas IT nozares īpatnības norāda E. Grīnfelds.
“Braucam pa universitātēm un stāstām par testēšanas nozīmi. Ventspils Augstskolā maģistriem tagad pasniegsim testēšanas kursu,” stāsta dibinātāji, norādot, ka nav lielākas gandarījuma sajūtas par programmatūras kļūdu atrašanu, kas palīdz novērst klienta servisa fundamentālas drošības, serveru u. c. problēmas.
