Bijušie Saeimas spīkeri: Satversmi var grozīt, bet ar apdomu 0
Satversmi grozīt var, bet tas ir jādara ar lielu piesardzību, lēmumu pieņemšanas procesā iesaistot pēc iespējas lielāku pilsoņu daļu, aptaujājot bijušos Saeimas spīkerus, noskaidroja aģentūra BNS.
6.Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis sacīja, ka “Satversmē šo to vajadzētu palabot, jo kopš Satversmes spēkā stāšanās ir pagājuši jau 90 gadi”, tomēr pauda uzskatu, ka pašos pamatos tā ir izsvērts dokuments.
Čepānis ierosinātu mainīt vēlēšanu likumu, lai vēlēšanas Latvijā noritētu līdzīgi kā kaimiņvalstī Lietuvā, kur puse deputātu tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās un puse – vienmandāta apgabalos jeb mažoritārās vēlēšanās.
Tāpat bijušais Saeimas spīkers uzskata, ka prezidentam vajadzētu dot lielākas pilnvaras nekā pašlaik.
“Ar ko viņš nodarbojas, es nezinu, bet to, ka viņš nav saimnieks pilī, to gan es zinu. Nekas cilvēku tik ļoti neiepriecina kā viņa tiesības. Pienākumi viņu ierobežo, bet tiesības gan nekad,” teica Čepānis.
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Latimira (bijusī Ūdre) uzskata, ka vienmēr ir atvērti jautājumi par vēlēšanu sistēmas maiņu, kā arī par to, vai Latvijai būtu jābūt parlamentārai vai prezidentālai republikai.
Taču viņa norādīja – lai pieņemtu pareizos lēmumus, debatēs par Satversmes izmaiņām ir jāiesaistās arī lielai daļai sabiedrības. Tāpat, viņasprāt, varētu būt apspriežami jautājumi par to, kā valdība atskaitās parlamentā.
“Kā izbijusi Saeimas priekšsēdētāja uzskatu, ka Saeimai nav pietiekami lielas kontroles pār valdības darbu, kā tas, piemēram, ir Lielbritānijā,” pastāstīja Latimira. Neskatoties uz to, ka Ministru kabinetu veido valdošā koalīcija, ministriem būtu jāatskaitās Saeimā par savu darbu, klāstīja bijusī Saeimas spīkere. Viņa piebilda, ka tas varētu arī nebūt noteikts Satversmē, bet iestrādāts Saeimas Kārtības rullī.
Savukārt 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis sev Satversmi uzskata par tādu kā mantru, bet norāda, ka jaunā paaudze, kas tagad aug, uz Satversmi var skatīties atšķirīgi.
“Visām normatīvo aktu sistēmām, ieskaitot mūsu Satversmi, ir jāattīstās. Attīstībai jābūt ļoti piesardzīgai, ļoti gudrai un tālredzīgai. Seno cilvēku, kā manu, uztveri vajag kritizēt,” teica Emsis, uzsverot – ja laikmets pieprasa kaut ko jaunu, tad to vajag darīt, bet tikai ar milzīgu pietāti pret senču doto mantojumu.
Jau vēstīts, ka, izvērtējot Satversmi, diskusijas par negrozāmiem Satversmes pantiem Konstitucionālo tiesību komisijā beigušās ar priekšlikumu papildināt Satversmes preambulu un ietvert tajā atziņas par Latvijas valsts dibināšanas mērķiem un, iespējams, arī par nākotnes attīstības virzienu.
Konstitucionālo tiesību komisija paziņojusi, ka nebūtu optimāli Satversmē noteikt negrozāmus pantus, bet aicinājusi sākt diskusijas par preambulu Satversmei, tā kā Latvija pieder pie valstīm, kur konstitucionālais kodols tekstā nav skaidri uzrakstīts.
Tā secinājusi, ka nebūtu optimāli Satversmē noteikt negrozāmus pantus, tamdēļ Konstitucionālo tiesību komisija ieteikusi Satversmes kodolu atspoguļot paplašinātā preambulā.
Preambula dotu atbildi uz jautājumiem, kas bija pašsaprotami pašā sākumā, iepriekš aģentūrai BNS paskaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Satversmes kodols aptver valsts konstitucionālo identitāti, pie kuras pieder teritorija, tauta, suverēnā valsts vara, nacionālais raksturs, kā arī aptver valsts iekārtu, pie kuras pieder demokrātijas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts un nacionālas valsts virsprincips.
Komisija Satversmes izvērtējumu sāka pēc februārī notikušā divvalodības referenduma un radīja jautājumu, vai tautas nobalsošana par šo jautājumu vispār varēja notikt.
18.februārī Latvijā notika tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai Latvijā piešķirt valsts valodas statusu. Vēlētāju vairākums to noraidīja.
