Piesauc karmu, kas nu skārusi Kaimiņu: deputātu izdod kriminālvajāšanai 5
Ziņa pulksten 16.12 papildināta
Saeima ceturtdien parlamenta deputātu Artusu Kaimiņu izdeva kriminālvajāšanai saistībā ar aizdomām par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.
Par Kaimiņa izdošanu nobalsoja 67 deputāti, pret bija 19 politiķi, bet balsojumā nepiedalījās 11 parlamentārieši.
Pret Kaimiņa izdošanu balsoja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas deputāti, šo frakciju pametušais deputāts Adris Kazinovskis, Kaimiņš un pie frakcijām nepiederošais politiķis Aldis Gobzems.
Balsojumā nepiedalījās, taču sēdē klātesoši bija pie frakcijām nepiederošie politiķi Vjačeslavs Dombrovskis, Karina Sprūde, Inguna Rībena, Jūlija Stepaņenko, Evija Papule un Ļubova Švecova. Nebalsoja arī daži bijušie Kaimiņa partijas biedri – Ieva Krapāne (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) un Kaspars Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV), kā arī deputāti Jānis Iesalnieks (NA), Mārtiņš Šteins (AP) un Andrejs Klementjevs (S).
Arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš atbalstīja šādu lēmumu.
Debates par Kaimiņa izdošanu parlamentā izraisīja plašas debates, deputātiem vienam otram atgādinot vēsturiskus pāridarījumus un izgaismojot partiju vidū esošas nesaskaņas.
Kaimiņš deputātu replikās izpelnījās pārmetumus par viņa iepriekšējām rīcībām, viņam apsaucot cilvēkus, kas nav nedz notiesāti, nedz sodīti.
Bijušie partijas biedri piesauca arī karmu, kas nu skārusi Kaimiņu, kurš iepriekš esot nodevis draugus, partijas biedrus un vēlētājus.
Aktīvākie aizstāvji pozīcijai, ka Kaimiņš nebūtu jāizdod, bija Jaunās konservatīvās partijas deputāti, kuri aktīvi norādīja uz lietas politisko motivāciju.
Pats Kaimiņš tāpat aizstāvēja pozīciju, ka lieta ir politiski motivēta, melos apvainojot arī lietas prokuroru.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) iepriekš jau pauda, ka Kaimiņa izdošana pavērs ceļu visu apstākļu noskaidrošanai un ļaus arī pašam deputātam pamatot savu pausto pozīciju, ka viņš neesot vainīgs, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Iepriekš Mandātu komisijas sēdē Saeimas deputāts Kaimiņš pauda, ka savā 2018.gadā notikušajā aizturēšanā saskata “pasūtījuma galdu” daļā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, politisko pasūtījumu un Aivara Lemberga lomu.
Kaimiņš norādīja uz “haosu un ātrumu”, ar kādu pirms vairāk nekā diviem gadiem viņš tika izvests “kā noziedznieks” no Saeimas, lai gan tagad iepriekš izvirzītā apsūdzība aizdomās par partijas pretlikumīgu finansēšanu vairs netiek uzturēta.
Politiķis pauda, ka viņš ticis izvazāts kā “netīra grīdas lupata”, ka tas bijis mēģinājums veikt finansiālu un politisku kastrāciju ar mērķi noņemt Kaimiņu no politiskās skatuves, taču situācija pēc tam attīstījās citādi.
Iepriekš Mandātu komisijā pāris komisijas deputāti balsoja pret lēmumprojektu par Kaimiņa izdošanu. Komisijas sēdē atsevišķi deputāti saskatīja politisku motivāciju un safabricējumu šajā procesā. Tāpat izskanēja uzskats, ka prokuratūras attiecīgie pārstāvji esot maldinājuši iepriekšējo, 12.Saeimas sasaukumu 2018.gadā, kad Kaimiņš tika aizturēts par aizdomām, kuras pret politiķi vairs netiek uzturētas.
Saeima jau pērn bija saņēmusi Ģenerālprokuratūras iesniegumu par lūgumu dot piekrišanu, lai Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības. LETA jau ziņoja, ka, Saeimai iepriekš kavējoties ar Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai un prokuratūrai neceļot apsūdzību, augustā būtu iestājies noilgums deputātam inkriminētajā nodarījumā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu – ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūras preses sekretāre Eiduka aģentūru LETA iepriekš informēja, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot Kaimiņu kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 217.panta 1.daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu.
Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, parlamentam ir jālemj, vai piekrist deputāta kriminālvajāšanai. Pēc izdošanas Kaimiņš nezaudē tiesības piedalīties Saeimas darbā.
2020.gada janvāra beigās KNAB jau bija pieņemts lēmums piemērot Kaimiņam aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.
Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.
Tāpat ziņots, ka KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu 2018.gada jūnijā aizturēja arī Saeimas deputātu Kaimiņu. Kriminālprocess pret Kaimiņu šajā jautājumā pēc būtības vēlāk tika izbeigts.
