Bijušie deputāti darba tirgū. Ko tagad dara neievēlētie deputāti? 1
Nereti izskan viedoklis, ja kādu laiku esi strādājis Saeimā, tu esi izsists no darba tirgus un atgriezties tajā ir ļoti grūti, ja vien partijas draugu loks nepalīdz iekārtoties kādā “siltā vietiņā”. Bet ne jau visi bijušie parlamentārieši, kuri vairs nav 13. Saeimā, ir iekārtojušies šādā veidā – daļa atvelk elpu, nedarot neko, daļa turpina lektora darbu augstskolās, kas ir veikts arī iepriekš, jo, strādājot parlamentā, likums atļauj savienot deputāta un augstskolas mācībspēka darbu. Bet ir arī tādi, kuri piedalās konkursos uz izsludinātajām darba vietām.
Bijušais deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”), kurš pārstāvējis savus vēlētājus trijās Saeimās un ir zvērināts advokāts, puspajokam sacīja, ka patlaban sapņojot par gaišāku nākotni. “Mēs plānojam, bet Dievs dara.
Nedomājiet, ka darba tirgū pēc bijušajiem deputātiem stāv garas rindas, tāpēc piedalos izsludinātajos konkursos uz amatiem valsts pārvaldē, plānoju arī piedalīties starptautiskos projektos.
Diemžēl pirmajā valsts pārvaldes izsludinātajā konkursā neizdevās uzvarēt. Pagaidām nesteidzos atjaunot savu advokatūras praksi, bet varbūt ar laiku to izdarīšu. Pirms kļuvu par Saeimas deputātu, lasīju lekcijas Baltijas starptautiskajā akadēmijā, augstskolā “Turība”, Rēzeknes augstskolā, mazliet arī Rīgas Tehniskajā universitātē. Bet patlaban šajās augstskolās ir izveidojies savs lektoru loks un tur nav iespējams atrast darbu pilnu slodzi, lai varētu nopelnīt iztiku,” pastāstīja Loskutovs, piebilstot, ka laiku pa laikam piezogoties doma arī par darba meklēšanu savā kādreizējā darbavietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Saeimā neiekļuvušajai Ingunai Sudrabai (“No sirds Latvijai”) prāts nenesās uz tādu atklātību kā Loskutovam. “Man nav jaunu darba attiecību. Kad viss notiks, tad būs skaidrs. Patlaban man ir brīvs laiks, bet par savas privātās dzīves gaitām nevēlos stāstīt,” neielaižoties garākā sarunā, atbildēja Sudraba.
Gunārs Kūtris (ZZS) un ilggadējā deputāte Aija Barča (ZZS) nesūdzas par savu pašreizējo dzīvi. Īpaši Barča ne, jo viņa saņem ļoti pieklājīgu pensiju un strādā par lektori Liepājas Universitātē. Bijusī deputāte, būdama docente, lasa lekcijas par sociālo drošību Latvijā un citās Eiropas valstīs, sociālās politikas plānošanu un administrēšanu 4. kursa topošajiem sociālajiem darbiniekiem, kā arī maģistrantūras studentiem. Arī Barčas partijas biedrs Kūtris pilnu slodzi strādā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Tāpat darba attiecības ar augstskolu ir Mārtiņam Šicam (Latvijas Reģionu apvienība) – viņš lasa lekcijas par katastrofu medicīnu, krīzes menedžmentu un civilo aizsardzību Rīgas Stradiņa universitātē.
“Neesmu nekāds jaunietis, kuram jātrako – saņemu pietiekami labu pensiju, kā arī samaksu kā mācībspēks augstskolā un jūtos apmierināts.
Īsāk sakot, baudu brīvību. Piedalos arī sabiedriskajā darbā – konsultēju Latvijas Olimpisko komiteju par dopinga kontroles jautājumiem. Savā laikā stāvēju pie šīs organizācijas šūpuļa un turpinu sadarbību,” pastāstīja Šics.
Savukārt Kārlis Seržants (ZZS) uzskata, ka bez darba nepalikšot – ja vajadzēs, varot strādāt arī par vēstures skolotāju, jo pedagoga statusā jau kādreiz esot bijis. Bet pagaidām jaunās darba attiecībās nav stājies, interesējoties par vakancēm. “Kur paņems, tur strādāšu. Bet patlaban man jāpabeidz savas iesāktās lietas, tā ka galīgi bez darba jau neesmu,” neslēpa Seržants.
Daži bijušie deputāti, kuri nevēlējās, lai publiskoju viņu uzvārdus, stāstīja, ja kompensācijās izmaksātā naudas summa tiks iztērēta, pirms viņi būs atraduši jaunu darbu, stāšoties bezdarbniekos.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums noteic, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Bijušajiem 35 deputātiem no valsts budžeta kopsummā tika izmaksāti 435 000 eiro. Tīmekļa vietnē “ManaBalss.lv” pret šī likuma attiecīgo pantu nedēļas laikā jau savākti 14 000 parakstu, kas tiks iesniegti Saeimas prezidijam, lai lemtu par likuma izmaiņām. Priekšlikuma iniciatori uzskata, ka mazāk līdzekļu tikšot tērēti deputātu uzturēšanai, tiks veicināta sociāla solidaritāte, kā arī valstsvīriem un valstssievām dots signāls, ka viņi nepieder kādai īpaši izredzēto un aizsargājamo cilvēku grupai, bet ir daļa no Latvijas sabiedrības, un uz visiem attiecas vienādas likuma normas.
Ilggadējā Saeimas deputāte Ilma Čepāne, kurai ir liela pieredze parlamenta Juridiskās komisijas vadīšanā, pastāstīja, ka esot pētījusi, vai arī citās Eiropas Savienības valstīs deputātiem, noliekot savas pilnvaras, tiek maksātas kompensācijas. Viņa pārliecinājusies, ka izmaksātās kompensācijas lielums ir atkarīgs no deputāta nostrādāto gadu skaita. Piemēram, Lietuvā bijušie deputāti kompensāciju mēnešalgas apmērā drīkstot saņemt, maksimums, pusgadu.
Čepāne uzskata, ka likuma grozījumi būtu ieteicami par to deputātu kompensācijām, kuri Saeimā nostrādājuši pavisam īsu laiku.
“Tik ātrā tempā portālā “Mana.Balss.lv” savāktie pilsoņu paraksti, no vienas puses, liecina par Saeimas deputātu zemo prestižu sabiedrībā. Taču, no otras puses, ja, atrodoties uz populisma viļņa, pašreizējās Saeimas deputāti nolems pabalstu sistēmu kā tādu atcelt, mēs nevaram gaidīt, ka turpmāk uz Saeimu pretendēs sabiedrībā cienījami, kompetenti un godprātīgi pilsoņi.”
