Bijušie deputāti aizmirsuši savu darbošanās laiku un korī kritizē pēcnācējus 0
Var domāt, ka, cietuši neveiksmi cīņā ar latvāņiem Latvijas mērogā, vakardienas politiķi pievērsušies šo mošķu iznīcināšanai savā tuvumā. Droši vien daudzi no viņiem var ziņot to, ko kādreiz man vēstīja viens atbildīgs tautas druvas kopējs, toreiz veselības ministrs: “Cienītā kundze, manā īpašumā latvāņi neaug!”
Līdz ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos no visām pusēm aizvien spēcīgāk skan bez valsts stūres palikušo personu balsis. Izskatās, ka šo laiku viņi pavadījuši lietderīgi, dažādās studijās un kursos, jo tagad nu beidzot uzzinājuši, kā patiesībā būtu jāvada valsts. No segliem nomestie nesavtīgi dalās ar apgūtajām zināšanām.
No Vidzemes skan Kraukļa balss, no Kurzemes puses sprediķo Zalāns, no Latgales žūžo Vējonis, bet no Zemgales dzirdami Slaktera pārmetumi. Fonā skan vesels koris, bet minētā kvarteta galvenais “mesidžs” (vēstījums) ir tas, ka pašreizējās varas partijas ievedīs Latvijas valsti un līdz ar to sabiedrību tādā purvā, no kurienes vairs nebūs iznākšanas. Viņi laimīgi aizmirsuši savu darbošanās laiku, par kuru valstij un ikvienam tās piederīgajam joprojām nākas maksāt – un nāksies maksāt vēl ilgi.
Runa nav tikai par naudu. Morālais un demogrāfiskais zaudējums, ko atjaunotās Latvijas gados cietusi sabiedrība, ir neaptverams. Veselai paaudzei tika mācīts, ka politika, tas nozīmē iespēju apgādāt sevi, draugus un tuviniekus, atlicinot arī partijai; ka, ticis pie teikšanas, tu vari darīt to, kas citam ar likumu aizliegts; ka nevis izglītība un godaprāts ir nozīmīgi faktori, lai izvirzītos dzīvē, bet gan pareizie sakari. Tieši šīs “politikas”, “ekonomiskās politikas” un pašu politikāņu dēļ Latvija pazaudējusi ne tikai iedzīvotājus, bet arī savu seju un pašapziņu.
Tagad tie paši veiklie darboņi, ar kuru palīdzību valsts tika izzagta un iedzīta nelaimē, cenšas uzmesties par guru, par skolotājiem un kritizētājiem, par visziņiem – tomēr ar ļoti vājām zināšanām un šļauganu morālo stāju. Turklāt vārdos viņi sevi dēvē par nacionāli noskaņotiem. Tas ir termins, kas nožēlojamā kārtā kļuvis “pārdodams” iesaiņojums savtīgām interesēm.
Piemēram atgādināšu “saprātīgā nacionālista” Venta Armanda Kraukļa nesen sniegto interviju (“LA”, 13.07.2012.). Valka latviešiem ir ļoti nozīmīga pilsēta jau kopš 1919. gada. Toreiz tur darbojās Latvijas valdības pilnvaroti cilvēki, jo kara ap-stākļu dēļ tai nebija iespējams strādāt Rīgā. Līdzīgā situācijā nonācis bijušais Saeimas deputāts – gan ne kara apstākļu, bet savas politiķa kvalitātes dēļ. Ir aizkustinoši, ka “pie viņa automašīnas rotājas sarkanbaltsarkanais karodziņš”. Tas ir tas pats karogs, kuru 1919. gadā apdziedāja dzejnieks Edvarts Virza, radot spēcīgāko un skaistāko Latvijas karogam veltīto dzejoli.
Vents Armands Krauklis atcerējies padomju gados aizliegto dzejnieku un savā intervijā dalījies pārdomās: “Edvarts Virza 30. gados saka aptuveni šādus vārdus – pie Latvijas robežām ir daudzas daudzgalvainas tautas, pie pirmās izdevības tās nāks uz šejieni.” Nezinu, kurš polittehnologs vai stila skolotājs Krauklim šo pateicis priekšā un par kādām tautām ir runa, jo īpašumu pārdošanu bagātajiem krieviem viņš uzskata par vēlamu un sekmējamu lietu. Vai viņš domā igauņus? Varbūt lietuviešus vai baltkrievus? Izskatās, ka Krauklim sniegta nepareiza informācija vai arī viņš pats kaut ko tīši sajaucis.
Tiesa, Pirmā pasaules kara laikā Virza bija kritisks gan pret vāciešiem, gan pret krieviem, tomēr daudzgalvainu pūķi dzejnieks pieminējis savā dzejolī “Deputāts” (1928). Virza asi izsmējis simtgalvainu briesmoni – Saeimu, bet bijušais deputāts to saprotamu iemeslu dēļ nav gribējis atcerēties. Dzejolis viņam un citiem līdzīgiem pārāk atgādinātu neseno pagātni Saeimas ēkā.
Šajā tukšajā laikā Krauklis saka pētījis, “ko pašvaldnieki dara citās zemēs, īpaši Skandināvijā”. To tiešām būtu vērts papētīt, jo to, ko Latvijā daudzi dēvē par pašvaldību politiku, ziemeļvalstīs atklāti nosauc par nelikumīgu un korumptīvu darbību. Ziemeļvalstīs un vispār Rietumu kultūrā pašvaldību politika nozīmē tiekšanos pēc sabiedrības un nevis pēc paša labuma.
Varbūt “Latvijas Avīze” var uzņemties izglītot vēlētājus un, protams, arī tos, kuri grib kandidēt uz nākamām pašvaldību vēlēšanām. Mums visiem derētu uzzināt, ko patiesībā nozīmē pašvaldību politika un kāda atbildība pēc tam jāuzņemas gan ievēlētajiem deputātiem, gan sabiedrībai. Kopš prezidents Valdis Zatlers atlaida 10. Saeimu un tika ievēlēta šī, valstī notikušas vairākas nozīmīgas un pozitīvas pārmaiņas. Nu pienācis laiks mainīt domāšanu arī pašvaldību līmenī, tomēr rūdīto kadru vēlme par katru cenu atgriezties apritē liecina, ka pastāv nopietni centieni apturēt Latvijas gaitu.
