Bijušās VZD ģenerāldirektores Zvidriņas rīcību lūgts izvērtēt Ģenerālprokuratūrai 0
Ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) lēmumu pret bijušo Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu ierosinātās disciplinārlietas materiāli ir nosūtīti Ģenerālprokuratūrai pārbaudes veikšanai un attiecīga lēmuma pieņemšanai, aģentūrai LETA pavēstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Viņš atgādināja, ka ar tieslietu ministra 8.aprīļa lēmumu VZD ģenerāldirektorei tika piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata.
Vitenburgs uzsvēra, ka likums nosaka, ka disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību. Proti, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija VZD ģenerāldirektores rīcībā saskatīja arī pazīmes, kas liecina par iespējamu Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Vitenburgs skaidroja, ka disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā tika noskaidrots, ka VZD vadītāja ir pieļāvusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumus, proti, viņa nav pildījusi likumā uzlikto pienākumu ar finanšu līdzekļiem rīkoties likumīgi un lietderīgi, nodarot valstij būtisku mantisku zaudējumu vismaz 74 460 eiro apmērā.
Pārbaudot nodarbinātajiem izmaksāto prēmiju apmēra atbilstību normatīvajiem aktiem un VZD rīkojumiem, tika konstatēts, ka 2019.gadā izmaksāto prēmiju apmērs pārsniedz pieļaujamo 83 gadījumos un 2018.gadā – 89 gadījumos.
Tāpat arī Ģenerālprokuratūrai ir nosūtīti disciplinārlietas materiāli sakarā ar iespējamiem būvju kadastrālās uzmērīšanas tāmē norādītā darba apjoma pierakstījumiem vai citām prettiesiskām darbībām pasūtījumu izpildes procesā.
Pie vienādām darba normām dažiem būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālistiem fiksēts nesamērīgi augsts darba ražīgums un atalgojums iepretī pārējiem speciālistiem. Šos apstākļus nav iespējams izvērtēt disciplinārlietas ietvaros, tāpēc iegūtā informācija ir nodota tiesībsargājošajām iestādēm.
Jau vēstīts, ka konkursu uz VZD ģenerāldirektora amatu plānots izsludināt maijā, informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Lana Mauliņa.
Ministru kabinets aprīļa sākumā atbalstīja TM sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.
Ministrijas izplatītajā preses paziņojumā citēts Bordāns, kurš norādījis, ka Zvidriņa nav īstenojusi labu pārvaldību VZD vadīšanā un tam doto uzdevumu izpildes nodrošināšanā.
Attiecīgi disciplinārlietas izmeklēšanas laikā ir konstatēti daudzi pārkāpumi, to skaitā, iestādes reorganizācija un strukturālās izmaiņas bez saprotama pamatojuma, piemēram, VZD reģionālās nodaļas likvidēšana bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības, praktiski, likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem, kas varēja ļoti negatīvi ietekmēt informācijas tehnoloģiju sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu, uzsvēris ministrs.
Tāpat tika konstatētas problēmas finanšu pārvaldībā un personāla novērtēšanā, un arī pilnvērtīgas informācijas ilgstoša nesniegšana ministram un ministrijas amatpersonām.
Minētie pārkāpumi būtiski apdraudēja VZD normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanas nepārtrauktību un iestādei uzticēto valdības uzdevumu izpildi.
Tādēļ ministrs uzvēris, ka konstatētie pārkāpumi ir pietiekams pamats Zvidriņai piemērot disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata.
Ministrijā norādīja, ka Bordāna ierosinātās disciplinārās pārbaudes laikā konstatēts, ka kopš Zvidriņas stāšanās amatā veiktas būtiskas izmaiņas struktūrā, struktūrvienību kompetencē un darba organizācijā. Taču Zvidriņa nenodrošināja VZD atbilstošu iekšējo normatīvo aktu un reorganizācijas pamatojuma izstrādi un neiesniedza tos saskaņošanai tieslietu ministram. Līdz ar to nebija iespējams pārbaudīt šo izmaiņu tiesiskuma un lietderības aspektus. Kopumā īstenoto izmaiņu dēļ tika apdraudēta VZD funkciju un uzdevumu izpilde, kā arī valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums.
Tāpat VZD tika izveidotas vairākas jaunas struktūrvienības un amati šajās struktūrvienībās, kā arī normatīvajos aktos neparedzētā veidā, pārveidojot amatus, izveidoti un klasificēti jauni amati, neievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību.
Tāpat Zvidriņa neievēroja Darba izpildes novērtēšanas kārtības nosacījumus. Proti, Zvidriņa formāli vērtēja viņas tiešā pakļautībā esošos nodarbinātos, neapstiprināja viņu novērtēšanas veidlapas, atļāva novērtēšanas veidlapas apstiprināt citai personai un veikt tajās ierakstus, nenodrošināja, ka pēc novērtēšanas pabeigšanas veidlapas tiek slēgtas, aktuālā novērtēšanas perioda ietvaros mainīja iepriekšējā novērtēšanas periodā veikto darba izpildes novērtējumu, bez tiesiska pamata piemēroja nodarbināto atkārtotas novērtēšanas procedūru, kā arī ar rīkojumiem noteica izmaksājamās prēmijas apmēru nodarbinātajiem, kuru novērtēšanas rezultāts vēl tajā brīdī nevarēja būt zināms, jo Zvidriņa vēl nebija novērtējusi nodarbināto.
Prettiesiski iekļaujot 2018.gada un 2019.gada rīkojumos par prēmiju izmaksu normatīvajos aktos neparedzētu rādītāju – mēneša vidējo izpeļņu vai vidējo viena mēneša akorddarba izcenojumu par paveiktā darba daudzumu par pēdējiem sešiem mēnešiem, 74 460 eiro apmērā tika pārmaksātas prēmijas, skaidroja ministrijā.
Pērn 23.decembrī par VZD ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla Inetu Baldiņu.
LETA jau vēstīja, ka ar Bordāna rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta pret Zvidriņu, atstādinot viņu no amata. TM toreiz apgalvoja, ka Zvidriņas vadībā netiek īstenota laba pārvaldība iestādes vadīšanā, plānošanā un personāla un iestādes strukturālo izmaiņu veikšanā.
Zvidriņai tika pārmesta, piemēram, reģionālās nodaļas likvidēšana bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju sturktūrvienības likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem, kas varot negatīvi ietekmēt IT sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu.
Tāpat esot konstatēti saimnieciskas dabas pārkāpumi un pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ministrijai.
Bordāns pauda, ka lēmumu par VZD ģenerāldirektores atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņēmis, pamatojoties uz jau vairākiem TM konstatētajiem pārkāpumiem un vairāku VZD nodarbināto iesniegumu atbilstoši trauksmes celšanas kārtībai.
“Iedarbinātais trauksmes celšanas mehānisms apliecina iestādes darbinieku nopietnu un apzinīgu attieksmi pret informācijas sniegšanu krīzes situācijā,” piebilda Bordāns.
Publicēta: 11.05.2020 15:00
