Bijušais vīrs bez atļaujas internetā ievieto bērnu bildes. Kā rīkoties bērnu mātei? 0
Bijušais vīrs bez manas atļaujas sociālajos tīklos (draugiem.lv, Facebook u.c.) ievieto mūsu bērnu fotogrāfijas. Kādus likumus viņš šajā gadījumā ir pārkāpis? Vai man jāsniedz prasība tiesā? AGNESE SALDUS NOVADĀ
Kas teikts likumos
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta trešajā daļā teikts, ka vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji), un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Civillikuma 177. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns atrodas vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu, kā arī pārstāvēt nepilngadīgo viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Šā panta trešā daļa precizē, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna uzraudzība ir rūpes par viņa drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Ja vecāki dzīvo šķirti, viņu aizgādība tik un tā turpinās – teikts Civillikuma 178. panta otrajā daļā. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 18. panta pirmā daļa paredz, ka bērna tiesību garantijas noteiktas šajā likumā, Latvijas Republikas Satversmē, citos likumos un normatīvajos aktos, kā arī mūsu valstij saistošos starptautiskajos līgumos. Saskaņā ar Satversmes 96. pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Šīs bērna pamattiesības ir nostiprinātas arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā, proti, saskaņā ar 9. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību un brīvību. Arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pantā teikts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Tiesību normu skaidrojums
Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver cilvēka tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību. Arī fotoattēls ir personas datu veids. Tādējādi tiesības uz savu attēlu un tā izmantošanu ir privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā nosauktās pamattiesību normas. Bērna fotoattēls ir viņa privātās dzīves sastāvdaļa.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka personas attēls ir viens no personības galvenajiem raksturotājiem, jo tas atklāj personas unikālās īpašības un atšķir viņu no līdzcilvēkiem. Tāpēc tiesības uz attēla aizsardzību ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas galvenokārt nozīmē tiesības kontrolēt šā attēla izmantošanu, arī aizliedzot tā publikāciju.
Tagad arvien vairāk pieaugušo internetā un sociālajos tīklos ievieto arī bērnu fotogrāfijas, tāpēc nepilngadīgo tiesības uz savu attēlu ir kļuvušas īpaši aktuālas. Internetā publicētās fotogrāfijas veido personas digitālo vēsturi. Bērna intereses var tikt potenciāli aizskartas situācijā, kad, viņam pieaugot, atsevišķas publiski pieejamas fotogrāfijas pašam var šķist nepiemērotas izplatīšanai (piemēram, bērns jocīgā tērpā, ar grimasē savilktu seju vai kails vannā). Savukārt digitālās vēstures loma aizvien pieaug dažādos dzīves aspektos, piemēram, nākotnes darba meklējumos.
Turklāt, publicējot bērnu fotogrāfijas, norādot vārdu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, iespējams gan fiziskās drošības, gan ģimenes ekonomiskās drošības apdraudējums, jo noziedznieki tādējādi uzzina par ģimenes paradumiem, uzturēšanās vietām, mājokli, tā drošību u.c. Fotogrāfiju publicēšana var radīt arī citus apdraudējumus, piemēram, identitātes piesavināšanos un bērnu fotogrāfiju izmantošanu pedofilu interesēs. Un, pat ja vecāki piekļuvi fotogrāfijām sociālajā tīklā ir ļāvuši tikai savu draugu lokam, arī šādā gadījumā fotogrāfijas var uzskatīt par publiski pieejamām. Diez vai vecāki var simtprocentīgi garantēt, ka kāds no viņu draugu loka nepārpublicēs attēlus vai nenorādīs bērnu vārdu. Tieši šāda elementāra fotogrāfiju kopēšana un pārpublicēšana atšķir digitālā formātā sociālajā tīklā izvietotu fotogrāfiju no ierāmētas fotogrāfijas, kas izlikta apskatei mājās.
! Tātad fotogrāfiju izvietošana internetā var aizskart bērna tiesības vairākos veidos.
Drošība un bāriņtiesa
Vecāku aizgādība pār bērnu nozīmē arī privātās dzīves neaizskaramību un rūpes par drošību, tātad rūpes par nepilngadīgā iespējamo apdraudējumu internetā. Iepriekš minētie riski neapšaubāmi nozīmē to, ka jautājums par fotogrāfiju publicēšanu ir būtisks bērna drošībai un labklājībai un tā izlemšana saskaņā ar Civillikuma 177. pantu ir daļa no aizgādības pienākumiem.
Ja kāds no vecākiem, raizējoties par bērnu drošību, iebilst pret fotogrāfiju publicēšanu internetā, var teikt, ka starp māti un tēvu pastāv strīds par aizgādības tiesību īstenošanu. Bāriņtiesai, kā paredzēts Bāriņtiesu likuma 4. panta otrajā daļā, prioritāri jānodrošina bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzība un atbilstīgi šā likuma 17. panta 1. punktam jāaizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības.
Saskaņā ar likuma 19. panta otro daļu bāriņtiesai jāizšķir vecāku domstarpības bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, jāpieņem konkrēts lēmums.
UZZIŅA
Saldus novada bāriņtiesa atrodas Slimnīcas ielā 3a, Saldū, LV-3801; tālr. 62801444.
KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA
