Bijušais “Saskaņas” valdes loceklis Bergers zaudē prāvā pret “Re:Baltica” 23
Tiesa noraidījusi bijušā partijas “Saskaņa” valdes locekļa un viena no lielākajiem ziedotājiem Aivara Bergera prasību pret Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” (“Re:Baltica”) par goda un cieņas aizskaršanu saistībā ar publikāciju, kas vēstīja, ka viņš saņēmis lielus pārskaitījumus no naudas atmazgāšanā izmantotām ārzonu firmām.
Bergers 2019.gadā iesūdzēja “Re:Baltica” par rakstu “Saskaņas ziedotājam nauda no laundromāta, atbilžu vietā – atmiņas zudums”. Tajā, balstoties uz Zviedrijas sabiedriskās televīzijas rīcībā nonākušiem “Swedbank” pārskaitījumu dokumentiem, tika norādīts, ka Bergers 2010. un 2011.gadā saņēmis 270 000 eiro no divām starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās izmantotām ārzonu firmām. Viena no firmām bija izmantota tā sauktajā Magņitska afērā, otra – Azerbaidžānas “laundromātā”. Bergers “Re:Baltica” toreiz apgalvoja, ka šādus pārskaitījumus neatceras un nekomentēs.
Viņš vērsās tiesā un pieprasīja no “Re:Baltica” 25 000 eiro kompensāciju. Bergers argumentēja, ka neesot notiesāts par noziedzīgiem nodarījumiem, publicētās ziņas apgrūtinājušas viņa politisko darbību, uzņēmējdarbību (bankas slēdz kontus, sadarbības partneri pārtrauc sadarbību) un rada viņam materiālus zaudējumus.
Pirmās instances tiesa Bergera prasību atzina par daļēji pamatotu un nolēma par labu viņam piedzīt 8000 eiro kompensāciju un tiesas izdevumus.
Gan “Re:Baltica”, gan Bergers spriedumu pārsūdzēja. Īsi pirms lietas izskatīšanas otrajā instancē Bergers esot vērsies pie “Re:Baltica” ar mierizlīguma piedāvājumu, piedāvājot atsaukt prasību un atteikties no mantiskās kompensācijas, ja “Re:Baltica” dzēsīs no publikācijas viņa apstrīdētās daļas. “Re:Baltica” no piedāvājuma atteicās, jo šādu praksi neīsteno.
Rīgas apgabaltiesa 2021.gada novembrī pilnībā noraidīja Bergera prasību gan par goda un cieņas aizskārumu, gan morālā kaitējuma atlīdzināšanu, un piesprieda Bergeram atlīdzināt “Re:Baltica” tiesāšanās izdevumus.
Tiesa norādīja, ka “Re:Baltica” rīcībā esošā pierādījumu bāze bijusi pietiekama, lai pamatotu publikācijā pausto, un “Re:Baltica”, pretēji Bergera apgalvojumiem, nav norādījusi, ka viņš būtu iesaistīts naudas atmazgāšanā, bet gan norādījusi uz naudas saņemšanu no starptautiskās shēmās izmantotām firmām.
Bergers par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, ko tiesa šonedēļ noraidīja. Līdz ar to spēkā stājies spriedums, kas apliecina, ka “Re:Baltica” nav aizskārusi Bergera godu un cieņu, un viņam ir jāsedz “Re:Baltica” tiesāšanās izdevumi 4853,35 eiro apmērā.
Partijas “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) 2019.gadā aģentūrai LETA sacīja, ka partijas valde neprasīs Bergeram paskaidrojumus par naudas pārskaitījumiem, jo valdes pienākums neesot, “pamatojoties uz medijos izskanējušu informāciju, kas, iespējams, ir maldinoša, prasīt cilvēkam paskaidrojumus par to, kā viņš pirms astoņiem gadiem ir pelnījis naudu”.
Tāpat partija nepārskatīja Bergera maksātos ziedojumus, jo par tiem regulāri tiekot sniegta informācija tiesībsargājošajām iestādēm, kuras nekādas aizdomas neesot paudušas.
Bergers bija viens no “Saskaņas” lielākajiem ziedotājiem. Kopš 2005.gada līdz publikācijas brīdim viņš tai bija ziedojis nedaudz vairāk kā 140 000 eiro.
Viņš ziedojis arī partijas atbalstītajām biedrībām “young.lv” un “9.maijs”, kas rīkoja svinības pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā.
