Bijušais padomju armijas virsnieks: gaisā varēja uziet puse Rīgas 2
Paviršības munīcijas glabāšanā PSRS un pēc tam Krievijas armijas izmantotajās noliktavās Mangaļsalā 90. gadu sākumā varēja novest pie situācijām, kad “gaisā varēja uzlidot puse Rīgas”, pagājušās nedēļas nogalē Krievijas laikraksta “Ņezavisimaja gazeta” slejās atceras bijušais Rīgas jūras kara flotes garnizona virsnieks Andrejs Riskins.
Riskins šobrīd ir atvaļināts Krievijas armijas rezerves 2. ranga kapteinis un minētās avīzes redaktora vietnieks.
Ieroču noliktavas un nocietinājumus stratēģiski svarīgajā Mangaļsalā iekārtoja vēl cariskās Krievijas laikā 19. gadsimta beigās.
Nocietinājumus tur 20. – 30. gados izmantoja arī Latvijas armija, bet 1945. gadā bijušo Daugavgrīvas apcietinātā rajona teritoriju pārņēma padomju okupācijas karaspēks, kas Mangaļsalā izveidoja PSRS Baltijas kara flotes (BKF) munīcijas un jūras mīnu noliktavas.
Kā stāsta Riskins, mīnu un torpēdu noliktavu Rīgā veidojuši divi objekti – torpēdu cehs Daugavgrīvā un noliktavas Mangaļos. Munīcija un degviela tāpat glabāta šīs kara daļas filiālē Sāremā salā Igaunijā.
“Rīgas rajona Mangaļos, kur atradās mūsu mīnu un torpēdu noliktava, glabājās 400 tūkstoši tonnu sprāgstvielu. (…) Bez tam noliktavā glabājās simtiem torpēdu, jūras mīnu, ar degauklu detonējamu sprāgstvielu lādiņu un vēl visādu sprādzienbīstamu krāmu. Bija arī lādiņu dezaktivācijas cehs. Un vēl vesela kaudze strēlnieku ieroču – no karabīnes SKS līdz “Parabellum” pistolēm,” raksta bijušais virsnieks.
Flotes vajadzībām izmantojamā artilērijas munīcija Mangaļsalas mežā glabājusies grēdās zem klajas debess, bez jebkāda teritorijas pieseguma ar zemes vaļņiem, kādu parasti iekārto, lai ugunsgrēka gadījumā neļautu ugunij izplatīties un ierobežotu eksplozijas spēku.
“Reiz atceros, Mangaļsalas noliktavas teritorijā ielavījās pusaudži. Viņi izjauca 130 mm kalibra artilērijas lādiņus, izbēra no tiem pulveri un veidoja no tā uz zemes dažādas figūras, kuras pēc tam aizdedzināja un priecājās par “uguņošanu”.
Toreiz, par laimi, viss beidzās bez traģēdijas. Taču, ja kas, gaisā uzlidotu puse Rīgas,” atceras Riskins.
Kad pēc 1991. gada Krievijas armijai bija no Mangaļsalas jāizvācas, visas šīs “bagātības” aizvešanai vajadzēja 20 tūkstošus 20 tonnu kravnesības dzelzceļa vagonu, taču tādu trūka. Risinājumu atrada, daļu noliktavu satura izvedot pa jūru kuģos. Jāpiebilst, ka Pierīgā Mangaļsala ir viena no iecienītākajām ekskursiju vietām militārās vēstures mīļotāju vidū. PSRS laiku munīcijas izkraušanas un glabāšanas vietas, pievedceļi Mangaļsalas mežā sazīmējami joprojām, un turpat mētājas arī ar betonu pielieti mācību torpēdu korpusi.
