Ko darīt, ja bijušais dzīvokļa īpašnieks neatbrīvo telpas 2
Esam jauna ģimene ar mazu bērnu. Nopirkām atsevišķu dzīvokli – noslēdzām pirkuma līgumu, reģistrējām to zemesgrāmatā. Taču dzīvokļa pārdevēja ar bērniem joprojām turpina uzturēties īpašumā, lai gan līgumā paredzēts, ka viņai tas jāatbrīvo. Mums ir arī noslēgts līgums par dzīvokļa apsaimniekošanu, tāpēc esam spiesti apmaksāt visus rēķinus, lai gan reāli tur nedzīvojam. Kā atrisināt šo jautājumu? Pārdevēja aizbildinās, ka, tiklīdz varēs, tūlīt izvāksies, bet ir aizdomas, ka tas ievilksies vēl vairākus mēnešus. KĀRLIS RĪGĀ
Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Likuma 9. pants paredz, ka dzīvokļa īpašniekam par savu īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tostarp:
• valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;
• atsavināt, tostarp dāvināt;
• ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām;
• nodot lietošanā citām personām;
• iemitināt tur ģimenes locekļus un citas personas;
• piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
• lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.
Tā kā dzīvokļa pārdevēja un viņas bērni nav jūsu ģimenes locekļi, kā arī ar pārdevēju nav noslēgts darījums, kas piešķirtu tiesības kādu laiku uzturēties īpašumā, jāsecina, ka pārdevēja bez jebkāda tiesiska pamata lieto jums piederošo īpašumu. Tas nozīmē, ka viņa pārkāpj jūsu īpašumtiesības un tiesības uz mājokļa neaizskaramību, kā arī liedz jums rīkoties ar savu īpašumu, kā vēlaties.
Šajā gadījumā varat sniegt tiesā prasību par pārdevējas un viņas ģimenes izlikšanu no dzīvokļa. Civillikuma 1587. pants turklāt nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei iespējas atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus. Turklāt varat lūgt tiesu piedzīt no pārdevējas zaudējumus – naudas līdzekļus, ko esat samaksājuši par īpašuma uzturēšanu pienācīgā kārtībā (apsaimniekošanas izdevumus un maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī citus zaudējumus). Ja šajā laikā īrējat dzīvokli citur, šo summu tāpat varat iekļaut zaudējumu aprēķinā.
Lai nenokļūtu šādās situācijās, der atgādināt, ka iegādātā īpašuma atbrīvošana un nodošana pircējam precīzi jānosaka pirkuma līgumā. Nevis vispār jāieraksta, ka pārdevējs apņemas atbrīvot īpašumu, bet gan konkrēti jāparedz, ka tajā vai nākamajā dienā, kad tiek samaksāts par pirkumu, viņš bez kavēšanās atbrīvo dzīvokli. Būtiski ir atcerēties, ka nereti var ierosināt kriminālprocesu arī pret īpašuma pircēju, ja viņš patvarīgi, bez tiesas sprieduma mēģina izlikt no dzīvokļa tur dzīvojošas personas. Tāpēc, pirms sākat rīkoties, vajadzētu tomēr aprunāties ar juristu.
UZZIŅA
• Gan Civillikumā, gan Dzīvokļa īpašuma likumā paredzēts, ka īpašnieks savu īpašumu var valdīt, iegūt no tā labumu un izmantot pēc saviem ieskatiem.
• Tiesības uz mājokļa neaizskaramību un īpašumu ir nostiprinātas arī Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokolā. Šajos dokumentos teikts, ka nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi apdraudēt kāda mājokļa un īpašuma neaizskaramību – katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādiem apdraudējumiem.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
