Bijušais diplomāts: Eiropai stingrāk jāvēršas pret valstīm, kas darbojas pretēji tās vērtībām un interesēm 42
Eiropai ir jābūt gatavai pielietot visas savā rīcībā esošās sviras, lai ietekmētu tādas valstis kā Ungārija, kas attālinās no Eiropas vērtībām un standartiem, šādu nostāju intervijā aģentūrai LETA “Rīgas konferences” gaitā pauda Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.
“Problēmu pamatā rada fakts, ka Rietumos joprojām ir pārāk daudz politisko līderu, kuri vēlas izmantot Krievijas “palīdzību” politiskas varas iegūšanai,” uzsvēra Bonds, runājot par Krievijas iespējām ietekmēt politiskos procesus citās valstīs.
Viņš atzina, ka ir apkaunojoši vērot, kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns dodas uz Pekinu un tiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā viņš pastāvīgi cenšas vājināt ES sankcijas, kamēr visi citi cenšas tās pastiprināt.
“Šāda Orbāna politika ir saistīta tikai ar viņa pārliecību, ka šis ir labākais veids, kā viņam saglabāt varu savās rokās – iegūt lētu gāzi no Krievijas, Maskavas palīdzību atomenerģētikas projektos Ungārijā u.tml.
Problēmu rada tas, ka Eiropai nav izdevies marginalizēt šos politiskos līderus, kas vēlas sadarboties ar Krieviju.
Darot to tikai savu īstermiņa politisko interešu dēļ, kaut tās ir pretrunā ar Eiropas un savu iedzīvotāju interesēm,” izteicās Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors.
Viņš uzsvēra, ka pastāv virkne Eiropas Savienības (ES) mehānismu, kurus iespējams iedarbināt pret tādām valstīm kā Ungārija. “Visnozīmīgākais ir tā dēvētais nosacījumu mehānisms, kas nozīmē, ka, kamēr Ungārija nebūs panākusi progresu likuma varas jomā, tā nesaņems visus līdzekļus no ES fondiem, kas citādāk tai pienāktos,” skaidroja Bonds.
Iespējams, ka Orbāns dodas uz Maskavu vai Pekinu cerībā saņemt naudu, tomēr nozīmīga daļa no Ungārijas IKP tiek saņemta no ES un varbūt pat vēl nozīmīgāka daļa tai tiek, izmantojot piekļuvi ES vienotajam tirgum un investīcijām no citām Eiropas valstīm, norādīja eksperts.
“Problēmu radīja tas, ka, kaut arī mēs zinājām, ka Ungārijai ir problēmas likuma varas jautājumā, tomēr pagāja gadi, kamēr ES sāka pret Budapeštu izdarīt spiedienu, ieturot finansējumu vai pielietojot līdzīgus instrumentus. Mums ir jābūt gataviem izmantot šādas sviras pret valstīm, kas attālinās no Eiropas vērtībām un standartiem,” sacīja Bonds.
Viņš neuzskata, ka Eiropa patlaban neizmanto iespēju spēlēt būtiskāku lomu uz globālās skatuves. Eksperts uzsvēra, ka ļoti nozīmīgs būs brīdis, kad ES būs jānolemj, vai uzsākt sarunas par pievienošanos ES ar Ukrainu un Moldovu.
“Ja ES uzsāks sarunas ar Ukrainu un Moldovu ar nopietnu pārliecību, ka, piemēram, pēc 10 gadiem šīs valstis kļūs par ES dalībvalstīm, tas radītu arī ļoti nopietnas izmaiņas Eiropas drošības vidē,” norādīja Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējās dalībvalstis pauž mazāku pretestību pret tālāku ES paplašināšanu, nekā tas bija pagātnē.
Tomēr, iespējams, ka mazākajām valstīm būs jāpieņem, ka tām nākotnē nebūs veto tiesību attiecībā uz lēmumiem ārpolitikā vai, piemēram, nodokļu jautājumos. Iespējams, ka viss nākotnē tiks izlemts vairākuma balsojumos. Visām valstīm varētu būt jāpieņem, ka tām nevar visu laiku būt savs komisārs. “Jau tagad ir grūti atrast 27 atbilstošus darbus, lai 27 komisāriem būtu, ar ko nodarboties. Iespējams, būs jāpāriet uz mazāku Komisijas sastāvu, kurā katrai valstij ir komisārs uz daļu no termiņa,” sacīja Bonds.
“Ļoti svarīgi ir tas, lai ES līderi nenovērš uzmanību no galvenā mērķa – izskaust pelēkās zonas Eiropā, ko Krievija izmanto jau pēdējos 20 gadus vai vēl ilgāk, kā arī paplašināt mūsu vērtības, normas un mūsu drošību līdz demokrātiskajām valstīm Austrumeiropā, kuras vēlas būt šīs valstu kopienas sastāvdaļas,” norādīja eksperts.
Viņaprāt ļoti svarīgi ir arī tas, lai NATO nepaziņotu, ka Ukraina var pievienoties aliansei tikai tad, kad karš būs beidzies.
“Citādāk tas būs skaidrs signāls Putinam – cik vien ilgi viņš šo karu uzturēs, tikmēr Ukrainai NATO neredzēt. Mums ir jābūt gudriem. Tomēr daudzi līderi ir nobažījušies, ka tad, ja uzņemsim Ukrainu ar neatrisinātu konfliktu, tad varam tādējādi tikt ierauti karā kāda negadījuma dēļ,” sacīja Bonds.
Viņš uzsvēra, ka Putins tomēr ir bijis ļoti uzmanīgs, lai tieši nekonfrontētu NATO.
Pašā kara sākumā Putina apkārtnes cilvēki draudēja dot triecienus NATO ieroču konvojiem Polijā, tomēr tas nekad nav noticis.
“NATO 5.pants ir ārkārtīgi svarīgs drošības garants, un Putins nevēlas riskēt ar pilna apmēra karu pret visu NATO. Tomēr šķiet, ka mums ir jābūt mazliet drosmīgākiem savās attiecībās ar Ukrainu, jo tas būtu skaidrs signāls, ka Ukrainas drošība mums ir tikpat svarīga kā Latvijas, Polijas vai Somijas drošība. Šāds pārliecības signāls par Ukrainu ir ļoti svarīgs,” norādīja Bonds.
Jautāts par jaunākās Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz karu Ukrainā, Bonds norādīja, ka kaut arī “Hamās” uzbrukums bija šaušalīgs un prasīja ārkārtīgi lielu dzīvību skaitu, tā rezultātā Izraēla tomēr nav nonākusi eksistenciālu risku priekšā.
“Toties karš, ko Krievija īsteno pret Ukrainu, ir eksistenciāls, un Ukraina noteikti ir vājākā puse, tāpēc mūsu atbalsts ir vitāli svarīgs, lai dotu Ukrainai iespēju izdzīvot un beigu beigās izcīnīt uzvaru,” uzsvēra eksperts un pauda bažas par to, ka gan politiķi, gan mediji, kas pusotru gadu ir skatījušies Ukrainas virzienā, tagad tai pēkšņi vairs nevelta pietiekami lielu uzmanību.
“Ukraiņiem viņu informācijas kampaņā būs jābūt ļoti aktīviem, lai nodrošinātos, ka cilvēki turpina domāt par notiekošo šajā valstī.”
