Bijušais CIP darbinieks atklāj informācijas ieguves metodes 0
Pagājušās nedēļas vidū britu laikraksts “The Guardian” paziņoja, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) glabā miljoniem Savienoto Valstu mobilo sakaru operatora “Verizon” klientu ierakstītas sarunas.
Vēl pēc dažām dienām kļuva zināms, ka NSA, izmantojot datorprogrammu “PRISM”, ielauzusies arī vairāk nekā 50 interneta kompāniju, tostarp “Google”, “Facebook” un “Apple”, serveros, ļaujot piekļūt cilvēku personiskajai informācijai – sākot ar banku kontiem un beidzot ar privātām elektroniskā pasta sarakstēm, fotogrāfijām un videomateriāliem. Skandāls pieņēmās spēkā, kad atklājās, ka par ASV valdības piekoptajām datu iegūšanas metodēm “The Guardian” informēja bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes tehniskais darbinieks Edvards Snoudens. Viņaprāt, šādas metodes ir pretlikumīgas un cilvēka privātās dzīves pārkāpums.
Negrib ļaut iznīcināt privātumu
Laikraksts “The Guardian” publikāciju par “Verizon” izmantošanu iedzīvotāju izspiegošanā sagatavoja, balstoties uz tā rīcībā nonākušu ASV tiesas slepenu orderi, ar kuru mobilo sakaru operatoram tiek pieprasīts NSA rīcībā nodot savu klientu telefona numurus, telefona identifikācijas numurus, kā arī ziņas par sarunu laiku un ilgumu. Nav izslēgts, ka līdzīgi orderi nosūtīti arī citiem ASV mobilo sakaru operatoriem.
Tikmēr laikraksta “The Washington Times” aprakstītā izlūkprogramma “PRISM” galvenokārt izmantota, izsekojot ārvalstu iedzīvotājus. Turklāt ar tās palīdzību iegūtās ziņas veidojušas lielu daļu no ASV prezidentam Barakam Obamam sniegtās ikdienas izlūkdienestu informācijas.
Informāciju par ASV izlūkošanas metodēm laikrakstam “The Guardian” nodeva bijušais CIP datoreksperts 29 gadus vecais Snoudens, kurš maija vidū aizbrauca uz Honkongu un šobrīd tur mitinās viesnīcā. Pirms tam viņš Havaju salās dzīvoja kopā ar draudzeni. Britu žurnālistu raksturots kā kluss, gudrs un laipns, Snoudens savu rīcību pamato ar nevēlēšanos dzīvot sabiedrībā, kurā “viss, ko tu dari un saki, tiek ierakstīts”. “Es nevaru ļaut ASV valdībai iznīcināt privātumu, interneta brīvību un cilvēku pamatvērtības,” apgalvo Snoudens, kurš pēc aiziešanas no CIP trīs mēnešus strādāja arī informācijas tehnoloģiju konsultāciju firmā “Booz Allen Hamilton”. “Man nav nodoma slēpt to, kas es esmu, jo zinu, ka neesmu izdarījis neko nepareizu,” sacīja datorspeciālists, vienlaikus atzīstot, ka tomēr baidās, ka CIP viņu varētu aizturēt un ievietot kādā slepenā cietumā. Jāatzīmē, ka Ķīnas īpašajam administratīvajam rajonam Honkongai ir līgums ar ASV par noziedznieku izdošanu. “Mūsu valdība pastrādā pietiekami daudz noziegumu. Manis apsūdzēšana būtu liekulīga,” prātojis Snoudens, piebilstot, ka Vašingtona tagad varētu mēģināt izrēķināties ar viņa draugiem un ģimeni.
Nacionālās drošības vārdā
ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers uzsvēris, ka ar “PRISM” iegūtā informācija ir ārkārtīgi svarīga valsts nacionālajai drošībai, un programma tiek izmantota, lai “sekotu atsevišķu ārvalstu pilsoņu datu pēdām, kuras viņi atstājuši, lietojot internetu ārpus ASV”.
Tādējādi medijiem noplūdinātā informācija par ASV specdienestu izlūkošanas metodēm nodara lielu postu Savienoto Valstu drošībai. Tāpēc NSA jau iesniegusi ASV Tieslietu ministrijā nepieciešamos dokumentus par informācijas noplūdināšanas izmeklēšanu.
“Telefonsarunu saturu – to, ko cilvēki saka viens otram, – aizsargā ASV konstitūcija. Tā aizliedz nepamatotu okšķerēšanu,” raidsabiedrībai BBC skaidroja Klepers. “Taču informācija, kas zināma arī trešajai pusei, piemēram, sakaru operatoriem, ar šādu likumu netiek aizsargāta. Tā ir informācija par sarunu laiku un ilgumu. Un to savā rīcībā var iegūt ASV amatpersonas.” Savukārt “PRISM” darbībai atļauja tika dota pēc bijušā ASV prezidenta Džordža Buša aizsāktajām un pašreizējā prezidenta Baraka Obamas apstiprinātajām izmaiņām izlūkošanas likumos.
