Biju apsēsta, lai mans atslēgas kauls būtu izspiedies. Pieredzes: Pieņemties svarā laimes dēļ 0
Vasara tuvojas straujiem soļiem, un netrūkst cilvēku, kas šajā laikā pievērš pastiprinātu uzmanību iespējai atbrīvoties no kāda kilograma. Tomēr netrūkst arī cilvēku, kas dara tieši pretējo – mērķtiecīgi palielina savu svaru veselības un labsajūtas dēļ. To dara cilvēki, kas cīnās ar ēšanas traucējumiem, kā arī tie, kas nolemj iemīlēt savu ķermeni tā vietā, lai darītu sev pāri, mēģinot iekļauties mākslīgi veidotos skaistuma standartos.
Skaistuma standarti ir problēma, par ko pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti daudz. Mākslīgi veidoti priekšstati par to, kāds izskatās pareizs un skaists ķermenis un centieni tādu iegūt var ne tikai iedragāt pašvērtējumu, bet arī veicināt nopietnu veselības problēmu un ēšanas traucējumu veidošanos. Kā pretspars skaistuma standartu uzspiešanai ir veidojusies ķermeņa pozitīvisma kustība, kas iedvesmo neskaitāmas sievietes. Tomēr arī tā nereti tiek pārprasta, radot jaunus veselības riskus.
Modele un cīņas sporta speciāliste Mia Kanga sociālajā tīklā “Instagram” publicējusi savu stāstu par cīņu ar ēšanas traucējumiem. Publicējot savu “pirms un pēc” foto, Kanga raksta, ka attēlā pa kreisi viņa ir redzama laikā, kad izsmēķēja paciņu cigarešu dienā un ilgāk nekā nedēļu nebija ēdusi normālu ēdienu. “Es biju apsēsta ar to, lai mans atslēgas kauls, ribas un gurnu kauli būtu izspiedušies.” Tāpat viņai bijis ļoti svarīgi, lai, saliekot kopā kājās, starp ciskām būtu brīva vieta. Viņai bija paredzēta fotosesija un modes industrijas pārstāvji slavēja viņas panākumus ceļā uz “lielisku izskatu”, vienlaikus norādot, ka vēl joprojām nepieciešams atbrīvoties no neliela daudzuma svara. Tajā laikā viņa valkāja 32. izmēra apģērbu.
Attēla labajā pusē viņa redzama pašlaik. Kanga šobrīd valkājot 38. izmēra apģērbu un ir sajūsmā par savu ķermeni un pašsajūtu. Viņa mīl savas ciskas, savus apaļumus un savu spēku. “Man, tāpat kā ikvienam, joprojām ir nedrošības un es turpinu pielāgoties savam jaunajam ķermenim. Bet es pazīstu savu ķermeni, cienu un mīlu to,” atklāj Kanga. Viņa arī norāda, ka publicēt šādus attēlus viņai ir grūti, jo cīņa ar ēšanas traucējumiem nav beigusies un tā turpināsies visu dzīvi.
“Ēšanas traucējumi un ķermeņa dismorfija vienkārši nepazūd, bet tu vari iemācīties, kā ar to sadzīvot un atlabt. Tu vari pārprogrammēt savu domāšanas veidu. Es vēlos publicēt attēlus, ko nekad neesmu rādījusi. Es gribu parādīt sievietēm, ka pieņemšanās svarā nav nekas slikts,” raksta Kanga.
Arī Marija Volda ir dalījusies savā stāstā par to, kā pieņemšanās svarā viņai ir palīdzējusi vairot pašapziņu un mīlestību pret savu ķermeni. Viņa kādreiz bija fitnesa modele, kas, par spīti it kā lieliskajam ķermenim, nejutās pārliecināta par sevi. Pie publicētā pārvērtību foto Volda raksta: “No nepārtraukti izsalkušas, nogurušas un nosalušas par starojošu, veselīgu un dzīvīgu.”
Volda atklāj, ka pat tad, kad bija ļoti tieva un ar izteiktu vēdera muskulatūru, viņa nejutās par sevi pārliecināta. Viņa savā ķermenī nejutās laimīga. Dzirdot sievietes, kas stāsta, ka plāno iegūt pārliecību, Volda uzsver, ka ķermeņa rādītāji nevar to izveidot. “Pārliecība rodas tad, kad tu novērtē savu fizisko un garīgo veselību un izvēlies būt pateicīga par to, kas tev ir pašlaik.”
Konija Inglisa 12 gadus cīnījās ar anoreksiju. 20 gadu vecumā viņa svēra tikpat, cik varētu svērt piecus gadus vecs bērns. Deviņu gadu laikā viņa trīs reizes bija nonākusi slimnīcā. Inglisa atklāj, ka 13 gadu vecumā viņa nespēja runāt par savām problēmām – viņa nevienam neko neteica sešus mēnešus. “Es negribēju runāt par to, kas notiek. Viss, ko es sacīju, bija – man viss ir kārtībā.”
“Es īsti nesatraucos par dzīvošanu, miršanu vai kaut ko tādu. Mani nekas nesatrauca, es tikai vēlējos zaudēt visu svaru, visu. Es biju sasniegusi brīdi, kad būšana slimnīcā nebija gana laba. Vienīgais, kas būtu bijis gana labi, būtu manas sirds apstāšanās. Tas būtu vienīgais, kas liktu manai anoreksijai būt apmierinātai,” viņa atklāja BBC.
Atgūstoties no smagās slimības, viņa sāka publicēt foto ar savu stāstu, norādot, ka attēli tiek publicēti tādi, kādi tie ir. Tie netiek apstrādāti.
