“Bija sajūta, ka roka ir ierauta gaļas mašīnā…” Kā revolucionārā bioniskā rokas protēze izmainīja sievietes dzīvi? 3
Cilvēka ķermenī integrēta inovatīva bioniskā roka uzlabos dzīves kvalitāti cilvēkiem ar amputētiem locekļiem. Šī tehnoloģija ne tikai pilnībā savietojusi bionisko roku ar protēzes lietotāja kaulaudiem, bet arī izmantojot lietotāja nervos un muskuļos implantētus elektrodus, savienojusi to ar lietotāja nervu sistēmu, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Karina – sieviete, kura, strādājot fermā, nelaimes gadījumā zaudēja savu roku, stāsta kā revolucionāra bioniskā protēze ir mainījusi viņas dzīvi. Pēc nelaimes gadījuma, kas notika vairāk nekā 20 gadiem, Karinu mocīja skaudras fantomas ekstremitāšu sāpes, kuras īsumā varētu raksturot kā sāpes un diskomfortu ekstremitātē, kuras nemaz vairs nav. “Man pastāvīgi bija sajūta, ka mana roka ir ierauta gaļas mašīnā, un tas man radīja augstu stresa līmeni. Man bija jālieto lielas dažādu pretsāpju līdzekļu devas,” viņa teica.
Daudzi cilvēki cīnās ar pielāgošanos parastajām protēzēm, jo to mehāniskā piestiprināšana ķermenim un ekstremitāšu kontrole ir divi no galvenajiem problēmjautājumiem šādu protēžu lietošanā. Tādu parastu, tradicionālu protēzi daudzus gadus pirms jaunās bioniskās rokas saņemšanas lietoja arī pati Karina, kura tai laikā pilnībā pārliecinājās, ka šādas tradicionālās protēzes ikdienas lietošanā ir neērtas un nav pietiekami uzticamas.
Tomēr viss mainījās uz labo pusi, kad viņa kļuva par pirmo cilvēku, kura saņēma jauna veida bionisko protēzi, kas izstrādāta izmantojot “integrētu ķirurģijas un inženierijas pieeju”, tā sacīja pētījumu vadītājs, profesors Makss Ortiss Katalāns (Max Ortiz Catalan), kurš ir Neironu protezēšanas pētījumu vadītājs Austrālijas Bionikas institūtā un “Bionikas un sāpju izpētes centra” (CBPR) dibinātājs Zviedrijā.
“Man šī tehnoloģija ir nozīmējusi daudz, jo tā man ir devusi labāku dzīvi,” sacīja Karina, kura piebilda, ka tagad viņa spēj “labāka kontrolēt protēzi, bet galvenais ieguvums tomēr ir tas, ka ir mazinājušās sāpes. “Šodien man vajag daudz mazāk medikamentu,” viņa uzsvēra.
Šīs Karinas dzīves pārvērtības varēja notikt tikai pateicoties unikālas tehnoloģijas ieviešanai, kura izmantojot osteointegrāciju (osseointegration) būtībā savieno lietotāja skeletu ar bionisko roku, un panāk to, ka cilvēka kauls pieņem implantu kā ķermeņa daļu, un nevis uztver to kā kaut kādu svešķermeni. Implants darbojas kā pastāvīgs protēzes fiksators, nodrošinot to, ka protēze ir viegli piestiprināma vai noņemama.
Katalāna vadītā inženieru un ķirurgu komanda ir izstrādājusi cilvēka un mašīnas interfeisu (interface) un, izmantojot noteiktos nervos un muskuļos implantētus elektrodus, nodrošinājusi arī to, ka bioniskā roka ir savietojama ar lietotāja nervu sistēmu.
“Karina bija pirmā persona ar zem elkoņa apmutētu roku, kas saņēma šo jauno, paša lietotāja ķermenī dziļi integrēto bionisko roku, un tā uzticami un droši kalpo viņai ikdienas dzīvē,” skaidroja Katalāns. “Fakts, ka viņa gadiem ilgi ir spējusi ērti un efektīvi izmantot šo inovatīvo protēzi savās ikdienas gaitās, ir daudzsološs apliecinājums tam, ka šī jaunā tehnoloģija potenciāli spēj mainīt dzīves kvalitāti personām ar apmutētiem locekļiem,” viņš teica “Euronews”.
Katalāns piebilda, ka “integrētā ķirurģijas un inženierijas pieeja” arī palīdzēja samazināt Karinas sāpju līmeni, jo tagad viņa protēzes kontrolē var izmantot daudzus tos pašus nervu resursus, kurus viņa pirms amputācijas izmantoja savas īstās, bioloģiskās rokas lietošanā.
“Titāna implantu bioloģiskā integrācija kaulaudos rada iespējas būtiski uzlabot personu ar amputētiem locekļiem aprūpi un dzīves kvalitāti,” skaidro Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta pētniecības filiāles profesors Rikards Brānemarks (Rickard Brånemark). Viņš, būdams arī Gēteborgas universitātes asociētais profesors un “Integrum” izpilddirektors, vadīja Karinas operāciju un ir strādājis ar ekstremitāšu protēžu osteointegrāciju jau kopš pašas pirmās reizes, kad šī tehnoloģija pielietota cilvēkiem.
“Apvienojot osteointegrāciju ar rekonstruktīvo ķirurģiju, implantētiem elektrodiem un mākslīgo intelektu, mēs varam atjaunot cilvēka kustības funkcijas vēl nebijušā veidā,” teica viņš. Zem elkoņa amputētiem locekļiem pielāgojamu protēžu izstrāde ir īpaši problemātiska, un sasniegtais funkcionalitātes līmenis iezīmē svarīgu pagrieziena punktu progresīvu ekstremitāšu rekonstrukciju jomā kopumā.
Pati bioniskā roka ir izstrādāta Itālijas robotikas uzņēmumā “Prensilia”, un to sauc par “Mia Hand” (“Mana roka”). Tam ir unikāli motori un sensori, kas ļauj lietotājam paveikt aptuveni 80 procentus no ikdienā parasti veicamajām kustību aktivitātēm.
“Protēzes pieņemšana ir svarīgs elements arī tās veiksmīgai lietošanai,” sacīja “Prensilia” rīkotājdirektors Dr. Francesco Clemente (Dr. Francesco Clemente). “Papildus tehniskajam sniegumam “Prensilia” daudz pūļu ir ieguldījusi, lai izstrādātu arī estētiski un vizuāli pieņemamu roku. “Mia Hand” ir dzimusi, lai to rādītu, nevis slēptu. Mēs vēlējāmies, lai lietotāji lepojas ar to, kas viņiem ir, nevis kaunas par to, kas ticis zaudēts,” uzsvēra rīkotājdirektors.
