“Bija nepatīkams pārsteigums, ka janvārī par zālēm pēkšņi jāmaksā 72 eiro,” Daina par to, kā jaunie likumi “sit pa kabatu” 0
Nozares ministrija bija solījusi, ka zāļu cenu reforma samazinās pacientu izmaksas par dārgākiem medikamentiem, tomēr šā gada sākumā tā nesusi daļai pacientu nepatīkamus pārsteigumus, kad viņi iegādājās ierastās zāles. Par to daudz vēstuļu saņēmis Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija”.
Piemēram, par savu pieredzi vēstīja Daina, kura jau 10 gadus lieto vienus un tos pašus ārsta nozīmētos medikamentus – kopumā 12. Nu tie maksā dārgāk nekā iepriekš, jo par katras receptes apkalpošanu jāmaksā 75 centi.
“Līdz šim tie (medikamenti – red.) izmaksāja ap 56 eiro mēnesī. Liels bija mans pārsteigums, kad janvārī, saņemot aptiekā savas zāles, man bija jāšķiras no 72,12 eiro! Jo pie katras zāļu vienības bija pierēķināti 0,75 eiro par “farmaceita pakalpojumiem”. Kādi pakalpojumi? Viņa darīja tikai savu tiešo darbu, par kuru saņem algu! Man nebija vajadzīgas nekādas konsultācijas, nekādi paskaidrojumi. Uz manu izbrīnu farmaceite atbildēja, ka pašas zāles esot palikušās lētākas!” – tā “4. studijai” vēstīja Daina.
Tā novērtē farmaceita lomu
75 centu piemaksu par katru apkalpoto recepti Veselības ministrijā dēvē par farmaceita kā primārās veselības aprūpes personas lomas novērtējumu.
Piemaksa par farmaceita pakalpojumiem bijusi arī agrāk, tikai pircējiem neredzama – iekļauta aptiekas uzcenojumā, taču tagad Veselības ministrija nolēmusi to izdalīt atsevišķi.
Tiesa, sociālajos tīklos iedzīvotāju komentāri par jauno kārtību nav glaimojoši:
“Tā ir kārtējā zādzība, skatoties acīs! Farmaceita konsultācija? Nopietni? Ir tikai pāris farmaceiti, kas konsultē. Lielākā daļa, ar ko ir bijusi saskarsme: “Lietošana, kā noteicis ārsts!” Izdrukā savu uzlīmi, un sveiki!”
“Un par ko farmaceits saņem algu? Vai ne par cilvēku apkalpošanu?”
“Veikalos arī var ieviest par katru apstrādātu čeku, kāpēc ne?”
Farmaceiti jūtas kā “pirmajā frontes līnijā”
Latvijas Farmaceitu biedrībā atzīst, ka farmaceiti šobrīd jūtas kā nonākuši frontes pirmajā līnijā, un jaunā gada pirmajās divās nedēļās izdarījuši secinājumus par reformas radītajām sekām. Pirms tās ieviešanas Farmaceitu biedrība vairākkārt brīdinājusi Veselības ministriju, ka šo jauninājumu – piemaksu par pakalpojumu – klientiem būs grūti saprast. Tomēr vienlaikus neslēpj, ka ir sarūgtinoši dzirdēt, kā farmaceitu, kuram ir uzreiz nākamais izglītības kvalifikācijas līmenis aiz ārsta, tagad komentāros sauc par zāļu kastīšu izsniedzēju.
“Pirmie novērojumi, ko esam pamanījuši, – man ir ļoti žēl, ka iedzīvotājiem ir tāda izpratne par aptieku, kā daži domā, ka aptieka ir kāda budžeta iestāde, ka farmaceita darbs tiek finansēts no valsts. Daži domā, ka aptieka ir lielveikala filiāle – tā kā ir piena nodaļa, maizes nodaļa, kaut kas tāds. Jo šie jautājumi, kas no cilvēkiem izskanējuši – vai tad farmaceitiem algu nemaksā? Tā izpratne ir daudz komplicētāka, un cilvēkus tur nevar vainot,” saka Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.
75 centi par receptes atprečošanu konkrētā farmaceita algas kontā neieripo. Šo naudu ieskaita kopējos aptiekas ieņēmumos.
“Farmaceitu algas nav budžetā, farmaceitu algas nav norādītas kā māsām un ārstiem algas līmenis. Farmaceita atalgojums veidojas citā veidā. (..) Būtībā tas ir iepriekšējais zāļu uzcenojums summā, kas tagad ir nosacīti sadalīts, bet vienai daļai ir piedēvēts cits nosaukums,” skaidro Ķikute.
Ministrija pacientu sauc par ieguvēju
Tiesa, piemaksa par farmaceita pakalpojumiem nav nekas jauns – vairākās Eiropas valstīs tāda ir jau sen.
“Tā atšķirība ir tajā, ka tur šo daļu, kas pienākas, lai aptieka varētu vispār eksistēt, maksā no valsts budžeta. Labi piemēri bija Lielbritānija, Nīderlande, kur ir citas cenas, kur par vienas preces atprečošanu valsts maksā 8 eiro, 10 eiro un vēl vairāk. Un tā ir stabila sistēma, kas nodrošina iedzīvotājiem lētākas zāles,” teic Ķikute.
Veselības ministrijā tomēr uzsver, ka, neraugoties uz daudz apspriesto piemaksu, kopumā zāles kļūst lētākas. Kompensējamām recepšu zālēm cena samazināsies līdz 10%, nekompensējamām – no 15 līdz 20%.
“Tie ir tikai aptuveni 10% pacientu, kas lieto tikai vienas zāles. 90% gadījumu paciento lieto zāļu kompleksu. Arī kompensējamas recepšu, nekompensējamas recepšu zāles. Ja mēs skatāmies uz šo grozu, tad pilnīgi noteikti pacients ir ieguvējs,” saka Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
“Pirmkārt, tas ir komplicēti un sāpīgi, ka ministrija visu laiku runā par kopīgu summu, kopīgo ieguvumu iedzīvotājiem.
Bet individuāli katram zāļu lietotājam, īpaši tiem – lētā gala, kā mēs sakām, zāļu lietotājam, tā bilde būs atšķirīga un savādāka.
Viņi nejutīs, viņiem tas būs pieaugums,” teic Farmaceitu biedrības vadītāja.
Kādas vēl nepilnības saskata
Farmaceitu biedrības prezidente uzskaita vairākas, viņasprāt, jaunās reformas nepilnības. Kaut vai jautājums: cik maksās bezrecepšu zāles, kurām uzcenojuma shēma nemainās?
“Ir ļoti izplūdis tas stāsts, ka aptiekai jāveido cena no tās, par kādu tā saņem no lieltirgotavas. Šeit šī formula nav akmenī iecirsta, ka arī lieltirgotavām jāpiedāvā zāles visām par vienu cenu. Te jau tālāk ir stāsts par šīm iekšējām atlaidēm, par šīm mārketinga aktivitātēm un citiem tirdzniecības paņēmieniem, kas ir sarežģīti un kas ietekmē šo zāļu cenu,” viņa pamato.
Vēl konkrēts piemērs jau no šī gada pieredzes, kas skar dārgo zāļu pieejamību lauku reģionos un mazo aptieku izdzīvošanu.
Par zālēm, kas maksā virs 100 eiro, aptiekas drīkst likt maksimālo uzcenojumu – 2 eiro. Lieltirgotavas par zāļu piegādi no aptiekām prasa piegādes maksu.
“Aptieka atrodas 170 kilometru no Rīgas. Laukos. Iedzīvotājam vajag vienu dārgo medikamentu, viņš nebrauks uz Rīgu, viņš, kā vienmēr, ir pieradis, aizies uz vietējo aptieku, mazliet pagaidīs, un viņam to medikamentu atvedīs. Šis medikaments var pat 1000 eiro maksāt. Pirmkārt, mazajai lauku aptieciņai ir jāatrod, vai tai būs tie 1000 eiro, par ko šo zāli iepirkt, jo tai no tā būs tikai 2 eiro. Labi, ja tas ir kompensējamais, tad tā pēc kāda laika to dabūs atpakaļ. Bet otra situācija: ja lieltirgotava prasīs to piegādes cenu atkarībā no kilometriem, kas ir reāls piedāvājums… aptieka tagad rēķina – viņa to vienkārši nevar atļauties,” norāda Ķikute.
Mazās lauku aptiekas farmaceitam ir divi varianti – vai nu atteikt klientam, vai šo piegādes maksu pieprasīt no viņa. Rezultātā pircējs noteikti nav ieguvējs.
