Saskata politisku atriebību 8
Tukuma novada dome darbinieku atlaišanu saskaņoja, kaut arī klāt bija juristes norāde par neatbilstošu pabalsta apmēru. Juristes iebildumi bija adresēti J. Šulcam, nevis A. Jaunkļaviņam, kurš sapratis, ka dome tomēr atbalsta viņa rīcību. J. Šulcs toties sarunā uzsver: saskaņota bija tikai atlaišana, nevis pabalsta lielums. Vienā no vēstulēm A. Jaunkļaviņam J. Šulcs norādījis, ka Tukuma novada domei nav tādu līdzekļu, lai nodrošinātu pabalsta izmaksu atbilstoši koplīgumam. To A. Jaunkļaviņš uztvēris kā norādi, ka no rajona padomes budžeta gan šo naudu var izmaksāt.
“Kad 2010. gada vasarā tikāmies ar Šulcu, viņš nevienu vārdu neteica par izmaksātajiem pabalstiem, neko nejautāja. Tikai pēc tam uzzināju, ka jau martā viņš vērsies attiecīgās iestādēs,” atminas A. Jaunkļaviņš, kurš uzskata, ka J. Šulcs viņam atriebjoties par citām lietām.
Lietas materiāli atklāj, ka tiesībsargājošās instancēs vērsās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kurai par notikušo bija ziņojusi Tukuma novada dome. Jāpiebilst, ka vēstulē ministrijai J. Šulcs apgalvoja, ka pat darbinieku atlaišana, ne tikai pabalstu apmērs, Tukuma novada domē nav bijusi saskaņota. A. Jaunkļaviņu izbrīna, ka tiesa šīm nesakritībām nav pievērsusi uzmanību.
Taču J. Šulcs noliedz atriebību. Viņš nevarējis neziņot par izšķērdēto naudu, jo “par visiem nepiefiksētajiem pārkāpumiem paši vēlāk būtu atbildīgi”. “Es vairākkārt Jaunkļaviņam teicu: nemaksā tos lielos pabalstus. Jā, varbūt nebūs ievērots tiesiskās paļāvības vai kāds cits princips, bet likums nebūs pārkāpts. Ir naivi atsaukties uz pašvaldības noteikumiem un koplīgumu. Tie nevar būt augstāki par likumu, un tas arī Jaunkļaviņam tika darīts zināms,” tā J. Šulcs. Novada domē lēmums, kas skaidri pateiktu, ka pabalstiem paredzētā summa maināma uz mazāku, nav pieņemts, jo neviens normatīvais akts nav paredzējis, ka jaunais novads var lemt par vecā rajona budžetu. Drīkstēja tikai pārņemt neiztērēto naudu.
A. Jaunkļaviņš: “Visa šī lieta pret mani ir safabricēta. Policijā man sākumā teica: neesot par ko pret mani vērsties. Pēc tam norīkoja citu izmeklētāju, tā pēkšņi saskatīja pārkāpumus un uzlika arestu īpašumiem: manai vecajai mašīnai, mājai un 7 hektāriem zemes.” Sarunu laikā izmeklētāja pat reiz esot izmetusi frāzi, ka A. Jaunkļaviņa lieta esot pasūtījums.
Lieta izskatīta vairākās tiesu instancēs, līdz Augstākā tiesa šovasar atzina, ka A. Jaunkļaviņš ir vainīgs un spriedums vairs nav pārsūdzams. Latvijā A. Jaunkļaviņam vairs nav kur vērsties. Vienīgā cerība bija ģenerālprokurors, kam ir tiesības likt atjaunot izmeklēšanu, taču uz vēstulēm atbildējis Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurors A. Andrejevs, atsakot izmeklēšanas atsākšanu.
