Bija daži soļi līdz Saeimas atlaišanai 27
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita paziņojuma, ka Saeimas lēmums atstāt Varakļānu novadu Rēzeknes novadā, ko kā neatbilstošu Satversmei atzina Satversmes tiesa (ST), var izraisīt konstitucionālo krīzi, Saeima otrdien laboja ar ST sprieduma izpildi saistītos likumus.
Pašlaik Varakļānu novads paliek esošajās robežās.
“Tas ir īstermiņa kompromisa risinājums, lai nepieļautu konstitucionālo krīzi, skaidri apzinoties, ka tas neatbilst administratīvi teritoriālās reformas principiem un kritērijiem,” Saeimas sēdē teica Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce, kura pārstāvētās “Attīstībai/ Par” frakcija balsojumā par šo priekšlikumu nepiedalījās.
Saeima likumā uzdeva Varakļānu novada domei līdz 1. oktobrim veikt publisko apspriešanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par piederību kādai no apkārtējām pašvaldībām.
Valdībai Saeima uzdeva līdz gada beigām sagatavot priekšlikumu, uz kura pamata parlaments varētu noteikt, kurā novadā Varakļānus un Murmastieni iekļaut.
Deputāti koriģēja arī iepriekš sagatavoto “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumu”, no tā nosaukuma svītrojot Madonu, bet vietā ierakstot Varakļānus.
Līdz ar Varakļānu atstāšanu esošajās robežās vēlēšanas šīs nedēļas nogalē Madonas novadā tomēr varēs notikt.
Taču tās nevarēs rīkot Rēzeknes novadā, kura vēlētāju sarakstos un arī pieteiktajos kandidātu sarakstos ir Varakļānu iedzīvotāji.
Abās pašvaldībās vēlēšanas paredzētas 11. septembrī. No 1. jūlija līdz 1. oktobrim pašvaldību vadība uzticēta pagaidu administrācijai – Varakļānu novadā to vadīs domes priekšsēdētājs Māris Justs, tajā būs visi tagadējie deputāti.
Līdz jaunās domes sanākšanai Rēzeknes novada administrācijā būs Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (“Vienotība”) un Viļānu novada vadītāja Jekaterina Ivanova (“Saskaņa”).
Prezidentam Satversmes sarga loma
Pēc Saeimas deputātu vairākuma atbalsta Latgales deputātu grupas priekšlikumam neiekļaut Varakļānu teritoriju Madonas novadā, bet gan atstāt pie Rēzeknes novada, Valsts prezidents Egils Levits otrdienas rītā tikās ar valdības frakciju pārstāvjiem.
Pēc tikšanās E. Levits medijiem uzsvēra, ka Satversmes tiesas kompetencē ir lemt par Saeimas pieņemto likumu atbilstību Satversmei.
Latvija ir tiesiska valsts, un Saeimas pienākums ir pildīt Satversmes tiesas spriedumus. Pretējā gadījumā Saeimas rīcība rada konstitucionālo krīzi.
Valsts prezidents atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, aicinot meklēt risinājumus, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.
No sanāksmes dalībnieku teiktā varēja secināt, ka, atbildot uz frakciju pārstāvju jautājumiem, Valsts prezidents E. Levits ir licis saprast – ja Saeima šādu likumu pieņemtu, tad viņam nekas cits neatliktu kā vērsties pie tautas, ko var tulkot kā nodomu rosināt Saeimas atlaišanu.
Pie Valsts prezidenta otrdien preses konferencē vērsās arī Varakļānu novada vadība, kas sarīkoja novadā akciju “Sadzirdi demokrātiju”, kuras dalībnieki izmantoja tajā signāltaures.
Domes priekšsēdētājs Māris Justs atgādināja, ka iedzīvotāju aptauja novadā, uz kuru atsaucās arī Satversmes tiesa, bija notikusi tieši pēc Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikuma.
Tajā vairāk nekā 84% aptaujāto izteikušies par labu Madonas novadam vai sava novada saglabāšanai.
Jūnija beigās Satversmes tiesa paziņos nolēmumu vēl vienā lietā, kurā apvienoti 14 pašvaldību pieteikumi. Starp tiem ir arī Ozolnieku novada un Ilūkstes novada pieteikumi.
Abas pašvaldības iekļautas novados bez attīstības centra, bet iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākas par Varakļāniem.
Viktors Valainis (ZZS) sēdē sacīja, ka, radot šo izņēmumu, esot jautājums, kas notiks, vērtējot pārējos pieteikumus.
Viņu nepārsteidzot, ka šādu konstitucionālo krīzi var radīt nepieredzējušas partijas, “kuras drīz noies no politiskās skatuves”, bet gan tie politiskie spēki, kas ir ilgstoši politikā, ar ko domāta Nacionālā apvienība un “Saskaņa”. Kopā ar tām balsoja arī Jaunā konservatīvā partija.
Balsojums negaidīts iesniedzējiem
Atceroties notikumus Saeimā pirmdien, Māris Kučinskis (ZZS) “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka balsojums par Varakļānu novada atstāšanu Rēzeknes novadā bija negaidīts pašiem šī priekšlikuma iesniedzējiem un viņi arī neapzinājās tā sekas.
Te jāpasaka, ka “Saskaņa” daļā balsojumu nepiedalījās un Latgales deputāti no koalīcijas partijām, kas demonstrēja savu lokālpatriotismu, iespējams, negaidīja, ka par šo priekšlikumu “Saskaņa” nobalsos, lai gan tā iesniedzēju vidū bija arī J. Tutins no “Saskaņas”.
Konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars tviterī pēc sēdes ierakstīja: “Ja no šodienas man nāk klients iesniegt sūdzību Satversmes tiesā, man viņam jāsaka, ka ar sprieduma izpildi var sanākt visādi. Nekad nebiju iedomājies, ka tas būs jāsaka. (..) Tā nebija nevienā Saeimā, lai arī kādi oligarhi tur sēdēja.”
M. Kučinskis ir strādājis kopā ar cilvēkiem, kas tiek uzskatīti par oligarhiem, un varot tikai apstiprināt, ka tolaik nebūtu iedomājams, ka Saeima varētu neņemt vērā Satversmes tiesu, kuru pati izveidojusi un izraudzījusies tās tiesnešus.
Saeimas sēdē pirmdien Janīna Kursīte-Pakule (NA) norādīja uz vēlmi labot “padomju laikos nodarīto netaisnību attiecībā pret Latgali”, kad Varakļānus iekļāva toreizējā Madonas rajonā.
Deputāte uzsvēra, ka Varakļāni vēsturiski ir piederējuši Latgalei.
Savukārt Juris Rancāns (JKP), kurš ir arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, runāja vēl kaismīgāk: “Satversmes tiesa, sajaucot kopā šos te kultūrvēsturiskos un šos te racionālos argumentus, nav ņēmusi vērā, kādas emocijas tas rada vienā vai otrā novadā.
Latvijas valstiskuma veidošanā bija emocijas kā pamats, un joprojām mums Latvija ir sirdī, mums Latgale ir sirdī. Un ir ļoti grūti paskaidrot latgaliešiem, vienkāršajiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo un kuriem Latgale ir sirdī, šo te juridisko penteri un sociālekonomisko vai kādu citu argumentu likšanu priekšā piederības izjūtai un emociju nolikšanu malā.”
J. Rancāns uzstājās sēdē arī otrdien, apstiprinot, ka balsos saskaņā ar vienošanos atbalstīt piedāvātās izmaiņas, bet joprojām uzskatot, ka “Satversmes tiesa nav pati augstākā instance, kas nekad nekļūdās”.
Uz to J. Pūce atbildēja, sakot, ka patiesa demokrātija var pastāvēt tikai tur, kur ir spēcīga likumu vara.
Uz jautājumu, vai Nacionālās apvienības deputāti, kuriem ir liela politiskā pieredze, neapzinājās šā balsojuma juridiskās sekas, Jānis Dombrava “Latvijas Avīzei” atbildēja, atsaucoties uz citiem neprognozētiem balsojumiem tajā sēdē.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā bija iekļauts nacionālās nozīmes un reģionālās nozīmes attīstības centru saraksts, kurā jauno centru vidū bija arī Malta Rēzeknes novadā.
Ja Saeima šo ierosinājumu būtu atbalstījusi, tad Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam atbilstu kritērijiem, uzskata J. Dombrava.
Taču pēc J. Pūces priekšlikuma šis saraksts tika svītrots. J. Pūce norādīja, ka šis nebija vienīgais Satversmes tiesas iebildums. Viņaprāt, par centru nevar pasludināt jebkuru vietu, ja tajā nav attīstīta infrastruktūra un ekonomiskā vilkme.
J. Dombrava nepiekrīt arī šim argumentam, jo pirms 15 gadiem toreizējais centru saraksts esot tieši tā sagatavots, kādā darba grupā nolemjot tajā iekļaut arī Līvānus un Smilteni, kas attīstījās tieši tāpēc, ka šīm pašvaldībām bija pieejams Eiropas finansējums un citas iespējas, kādas bija tikai centriem.
Varakļānu novads
Varakļānu novadā apvienota Varakļānu pilsēta, Murmastienes un Varakļānu pagasti.
Šā gada sākumā novadā iedzīvotāju skaits bija 2945.
