Bīgliem nepieciešama kompānija . Ciemojamies četru bīglu ģimenē 0
Rīdzinieku Jura Zariņa un Elizabetes Bergs ģimenē aug ne tikai četri braši dēli. Vieta atradusies arī vairākiem mājdzīvniekiem – diviem bīglu šķirnes suņiem, trusim, šinšilai un Siāmas kaķu meitenei. Šoreiz plašāk stāstīsim par bīgliem.
Pirmais no suņiem Jura un Elizabetes ģimenē pusgada vecumā nonāca Bruno, bet drīz saimnieki saprata, ka tik aktīvam un dzīvespriecīgam sunim vajadzīgs kompanjons. Tad ģimene iegādājās otru bīglu – Loru. Bīgliem nepietiek tikai ar saimnieku uzmanības apliecinājumiem, tiem ir svarīgi komunicēt arī ar citu suni, stāsta Juris. Kad abi dzīvnieki kļuva pieauguši – Bruno sasniedza trīs gadu, bet Lora – pusotra gada vecumu, loģisks turpinājums bija mazuļu piedzimšana.
Šīs vasaras sākumā kādā maija dienā pasaulē nāca seši brīnumjauki bīglu kucēniņi. Un Lora par tiem sāka apzinīgi rūpēties. Tik apzinīgi un pašaizliedzīgi, ka viņu nācās vest pie veterinārārsta, lai atjaunotu viņas veselības stāvokli, injicējot vitamīnus. Jo Lora kucēniem ļāva zīst pienu augu diennakti bez atpūtas, līdz pati būtiski zaudēja svaru un spēkus. Lai suņu meitene varētu atpūsties, veterinārārsts ieteica to vairākas reizes dienā uz brīdi izolēt no kucēniem. Vajadzēja redzēt, kā apzinīgā māmiņa pret to protestēja – šķita, ka izgāzīs durvis! Bruno gan no savām sešām atvasītēm labprāt turas tālāk – vislabāk otrā istabā. Viņam nepatīk mazo kucēnu radītais nemiers un kņada.
Bīgliem ir ļoti attīstīta oža. Šā iemesla dēļ, kad Bruno un Lora bija vēl pusaudžu vecumā, ar tiem bija grūti iet pa ielu, jo tie saoda un bija gatavi apēst katru zemē nomesto maisiņu, kurā iepriekš glabāta pārtika, stāsta Elizabete. Kā medību suņiem, bīgliem ir arī izteikts pēdu dzīšanas instinkts. Kad Elizabete dodas mežā un pļavās vākt ārstniecības augus, Lora labprāt izmet līkumu pa mežu, bet svarīgi, ka atrastos dzīvniekus nenokož. Bīgliem tik ļoti patīk pavadīt laiku pie dabas, ka gadās – tie šajā laikā aizmirst pat padzerties un pačurāt. Bruno pastaigās uz mežu līdzi netiek ņemts, jo viņš, ieraudzījis dzīvnieku, neprot apstāties. Pat saodis cita suņa pēdas uz ielas, Bruno pārstāj saprast “latviešu valodu” un atsakās klausīt. Tam patīk provocēt citus suņus. Īpaši bīgli nesatiek ar sev līdzīgajiem Džeka Rasela terjeriem. Cilvēkiem gan tie nekož. Ja bīgls ir iekodis, tas ir izprovocēts. Pirms tam gan tas smilkstēs un lūgsies, lai viņu neaiztiek, bet, ja citādi nevar, – rādīs zobus. Mājās gan abi suņi uzvedas klusi un mierīgi – gandrīz nekad nerej. Uz riešanu tos var izprovocēt tikai, ja negaidīti nobiedē. Bet jāpatur prātā, ka bīgli nav suņi, kas klausa uz vārda. Ja gribat sev tādu dzīvnieku, izvēlieties, piemēram, vilku šķirnes suni, teic Elizabete.
Bīgliem patīk daudz kustēties, tāpēc ar tiem ik dienu ne mazāk kā divas reizes pa divām stundām jādodas pastaigāties. Kopā ar Bruno un Loru ārā labprāt dodas kāds no Jura un Elizabetes dēliem. Bet, kad kārtīgi izstaigājušies, suņi grib labi paēst. Ēdienreizēs tie dabū ne tikai kvalitatīvu sauso profesionālo suņu barību, bet arī Elizabetes vārītu putru no maltas gaļas vai subproduktiem, auzu pārslām vai rīsiem un dārzeņiem, kam pievienota šķipsniņa sāls un citas garšvielas. Esam pamanījuši – ja ēdienam pievieno mazliet sāls un citas garšvielas, Lorai un Bruno tas garšo labāk, stāsta Juris. Dažkārt Elizabete speciāli suņiem gatavo pastēti un cita veida maltīti. Vistas gaļu no veikala gan saimnieki bīgliem nedod, jo Bruno no tās ir alerģija. Abi suņi labprāt ēd arī dārzeņus un augļus – zemenes, ķirbjus, burkānus u.c. Bruno ļoti garšo svaigi gurķi.
Kā jau lielākajai daļai mājdzīvnieku, arī Lorai un Bruno gadās pa nedarbam. Reiz Bruno izēda uz galda trauciņā atstātus valriekstus ar visām čaumalām. Nācās lūgt veterinārārsta palīdzību un sunim dot zāles, kas izraisa vemšanu.
Savukārt Lora no ledusskapja nospēra trīs vistas filejas, bet tikai trīs, lai gan tur tās bija astoņas. Bet reiz saimnieki pamanīja, ka no ledusskapja pazudis pusotrs kilograms kārdinoši smaržojoša, žāvēta lauku speķa. Un izčibējis pilnīgi bez pēdām – pāri nebija palicis pat iesaiņojuma papīrs un aukliņas. Bet drīz vaininieks pieteicās pats – Bruno acīs bija lasāms izmisīgs lūgums padzerties.
Bīgli:
* bīgla tipa suņi pasaulē pazīstami jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu
* kā šķirne, ko pazīstam mūsdienās, izveidota Anglijā XIX gadsimta 30. gados
* bīgli pieder dzinējsuņu klasei, paredzēti zaķu un trušu medībām
* augstums skaustā – 33 līdz 41 cm, svars – 8 līdz 16 kg
* līdzsvarots temperaments, draudzīgs un maigs raksturs
* izcila oža
* dzīvo vidēji 12,5 gadus
