Ja nu tiešām gribu jaunu “Mercedes”? “Biezo” auto tievais gals 1
“Premium” nemaz nav ļoti dārgs, ja vien… ja vien tavs skats un izvēles tieksmes neatduras pret Latvijas lielākajai daļai pretīgo uzrakstu pie “Sky” veikala durvju priekšā izstādītā varenā “merša”: tagad tikai 59 900…
Pirms gandrīz 100 gadiem Austrijas konsulam grāfam Jelinekam bija 550 tūkstoši zelta marku un skaistule meita, vārdā Mersedesa, par naudu viņš nopirka autorūpnieka Gotlība Daimlera konstruktora Maibaha izstrādātos 36 automobiļus, piecus pieteica sacīkstēm, kurās izcīnīja visas pirmās vietas. Ja vien sapņus par labāko, leģendām apvīto auto neesi atmetis un pilnīgi padevies “mazlietoto” limuzīnu vai sekmīgi uzbrūkošo japāņu, korejiešu utt. “budžeta klases” gūstā, par jauniem vācu “premium” automobiļiem var gluži reāli padomāt. Vien dažas it kā vienkāršas patiesības jāielāgo.
Nevajag jau to lielo
Distance (cenas ziņā) starp “Audi A1” un “A8”, starp “BMW” 1. sēriju un “X6”, starp “MB” A klasi un “GLE” ir milzīga. Lietošanas faktiskajās un praktiskajās ērtībās niecīga. Būtiskākais apdzīvojamās telpas izmērs – platums plecu augstumā virs priekšējiem sēdekļiem pat mazākajiem ir ap 140 cm. Lielajiem – 150. Plus pieci centimetri katram priekšā sēdošajam – arguments? Bagāžas telpa? Kāda bagāža? Iepirkumu maisiņi? Rāceņus no Dundagas taču neviens jau sen vairs neved. Sevišķi ar “premium”.
Lielie Latvijas bedrainajos ceļos esot izturīgāki. Murgs. Lielais ir smagāks, tādēļ slodze uz piekares detaļām lielāka, to dilums ātrāks. Izturīgāks bedrēs ir tas auto, kura vadītājs māk braukt ne tikai ātri un “stilīgi”, bet arī saprātīgi un saudzīgi, neļaujas jaunas, labas tehnikas radītai eiforijai un visatļautībai.
Bet Latvijā pērk lielus auto. Sevišķi jau tie, kuri uz “MB”, “BMW” u. tml. sasparojušies. Papētiet “premium” tirgus tabulas, kurās salīdzināti Eiropas un mūszemītes tikumi šajā jomā. “Mercedes” – šiem visvairāk pirktās A un C klases. Mums – “GLC” un “GLE”. “Audi” – pie mums visvairāk pirktie “A6”, “Q5” un “Q7”. Šiem – “A3” un “A4”. “BMW” – Eiropai pietiek ar “X1”, mums padod šurp “X5” un “X6”.
Nepārprotiet – es nu nemaz neiebilstu pret prāvu auto izmēru, ja tas tiešām nepieciešams darbā un sadzīvē. Bet, ja 350 dienas gadā šie kuģi peld nepiepildīti, tas ir izšķērdīgi un amorāli. Turklāt rada grūtības pat pašiem braucējiem. Nudien žēl skatīties, kā noparkoties mēģina skaistule, kurai kā īpašas mīlestības apliecinājumu kāds biznesā veiksmīgs zēns uzdāvinājis milzīgu “Q7”. Ar “Q2” viņa būtu smaidīgāka…
“Resno” tievais gals
Tie ir auto, kurus grezno dažiem tik nepieciešamā prestiža emblēmas, bet cenas tikai pavisam nedaudz pārsniedz tā paša izmēra “demokrātisko” marku izstrādājumus. “Audi A1”, piemēram, bāzes komplektācijās nemaksā vairāk kā “Hyundai i30” un ir pat lētāks nekā koncerna radinieks “Golf”. Maziņš? Tikai četri metri? Nu beidziet reiz! Vai ņemiet “Q2” (4,2 m), kurš (par golfu tikai mazliet dārgāks) ir izcils ne tikai pilsētā, bet arī sēņu mežā. Ne vienā, ne otrā vietā lielie nav par mazākajiem labāki. Ja nu vien mērķis nav pašapziņas lāpīšana.
“BMW” spektrā jau sen grupā “dream car” esmu ielicis “X1”, kura cenas sākas no 33 ar pusi tūkstošiem, nevis no 43 – kā pusotru sprīdi garākam (nevajadzīgi, vismaz man pavisam nevajadzīgi) radiniekam “X3”.
“Mercedes”… Nebiju par kaut ko tādu kā savējo domājis, līdz konkursa “Gada auto” piknikā tuvāk neapskatīju jauno A klasi. Šķita interesanta, un ar prieku pieņēmu saimnieku piedāvājumu šo pamēģināt pamatīgāk. Un tā – par nedēļas nogali ar “Mercedes”, kura bāzes cena nebūt nav kosmoss (starta līmenis ap 26 000 eiro).
Ļoti labi, izņemot…
Izskats – klasiski solīds. Bez jebkādām ārišķīgām vaļībām, ar kurām tagad spekulē tik daudzi. Acīmredzama konsekventa turēšanās pie principa – nav tik svarīgi kādu jaunu piekritēju pievilināt, svarīgākais ir neatbaidīt vecos.
Lai gan – jaunie tiek medīti. Bet šos “ieročus” tu ieraugi, tikai durvis atvēris. Panelis ir – kā paši autori saka – revolūcija autobūvē. Drosmīgs un spilgts šāviens digitālās paaudzes un tieksmju virzienā. Ekrāns, kurš stiepjas no vadītāja durvīm līdz pat blakussēdētāja tiešai redzes zonai. Ekrāns, kurā iespējams pēc savas gaumes un vēlmēm sakomplektēt mērinstrumentus, telefona, mūzikas, navigācijas informāciju. Visa šī bagātīgā saimniecība vadāma ne tikai ar skārieniem pie ekrāna, kuri brauciena laikā nav sevišķi ērti (lai neteiktu skarbāk), bet arī ar uz viduskonsoles (tur, kur parasti ātrumu pārslēgi) novietotu “tač-pedu” – nu tādu panelīti kā portatīvajiem datoriem. Ar to kursors pa ekrāniem bīdāms, lēmums ar piespiešanu apstiprināms, atceļams, cits fiksi pieņemams. Jāatzīst – neko ērtāku iepriekš automobiļos redzējis nebiju. Līdzīgas miniatūras skārienvadotnes ir arī uz stūres rata, pie abu roku īkšķiem. Iespējas gluži vai bezgalīgas. Atliek vien tās apgūt un izmantot lietderīgi, lieki nekrītot datorrotaļu kārdinājumos.
Daudzos gadījumos var komandas automobilim dot pat bez šiem skārieniņiem, ar balsi. Saki – hei, mersedes! Šī (sievietes balstiņa) atsaucas – ko kungs vēlas? Ieslēdz radio SWH! Lūdzu, kungs! Parādi ceļu uz lidostu! Lūdzu, kungs! Ieslēdzas navigācijas ekrāns ar zilu vadlīniju. Tiesa, ir problēma, kuras risināšana, atkal jāsaka, prasīs laiku, spēku, neatlaidību. Tā ir valodu un izrunu barjera. Visai grūti ir šai dāmai iestāstīt, lai zvana Andrim. Viņasprāt, tas ir Endris…
Navigācijas karte labi detalizēta. Teicama atskata kamera, kuras attēls allaž skaidrs un dzidrs, jo objektīvs tiek atvērts tikai tad, kad atpakaļgaita ieslēgta. Tādēļ vienmēr tīrs. Interesants vairākpakāpju salona apgaismojums – var, piemēram, apgaismot grāmatu blakussēdētāja klēpī tā, ka vadītājam tas netraucē.
Gaita – nekādu pretenziju. Varbūt drusku pacieta un skaļa uz asfalta ielāpiem (ko varētu labot, izvēloties nevis šos modīgos 18 collu riteņus, bet bāzes komplektācijā piedāvātos par divām collām mazākos ar augstākām riepām. Vadāmība – perfekta. Dinamika – tikai 1,4 litru dzinējam negaidīti laba. Izskaidrojumu atrodam, izlasījuši, ka turbomotoriņa jauda ir virs 160 ZS, kas 1300 kg svaram ir daudz.
Vēl viens patīkams pārsteigums – degvielas patēriņš. Šis tomēr nav nekāds sīkulis vai nīkulis, šis ir mersedess, kura spējas es izbaudu, cik vien situācija un noteikumi to atļauj. Bet pēc gandrīz 200 km (trešdaļa no tiem Rīgas ielās) displejs rāda 5,5 l/100 km.
Kopumā – ļoti labi. Kārdinoši, vilinoši, ja vien… Šāds patēriņš ir sasniegts galvenokārt uz šosejas rēķina, uz aerodinamikas rēķina, kura jaunajai A klasei ir izcila. Rezultāts: pie vienmērīgiem 100 km/h tērējam tikai četrus litrus uz simtu. Bet – šādas pludlīnijas panākšanai auto deguns ir garš un zems. Ļoti zems. Klīrenss tikai 10 cm (kompaktklases vidējs skaitlis ir 13 – 16 cm). Tātad šis nu nekādi nebūs sēņošanai vai aizputinātiem lauku ceļiem piemērots auto.
Otra problēma – kā izvairīties no plašajiem papildaprīkojuma vilinājumiem un “bāzes” 25 tūkstošus nepārvērst par 45. Tik daudz maksā šis demoauto ar AMG sporta aprīkojumu (2950 eiro), automātisku 7 pakāpju ātrumkārbu (1760 eiro), “Parktronic” sistēmu (675 eiro), automātisku klimata regulatoru (510 eiro), LED gaismām (830 eiro)… Bez tā visa, protams, var iztikt. Bet vai kā gribas… Sevišķi, ja gatavojies braukt ar “Mercedes”.
