Bieži trūkst zināšanu, bet ir viedoklis. Vecākiem jāuzņemas pilna atbildība par bērnu nevakcinēšanu 0
Ir izstrādāti grozījumi Vakcinācijas noteikumos, kas paredz palielināt vecāku atbildības slieksni, ja viņi izvēlas nevakcinēt bērnu. Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” ģimenes ārsts Ainis Dzalbs pauda, ka vecākiem ir jāapzinās atbildība, rūpējoties par bērna veselību, ārsta rīcība ir vērtējama pēc tā, cik kvalitatīvi, adekvāti un pareizi veikts šis pakalpojums, bet valstij būtu jāuzņemas rūpes par palīdzību, ja vakcinācija izraisījusi sekas.
Pēc tam, kad pērnā gada rudenī Bērnu slimnīcā no difterijas nomira bērns, aktualizējās diskusija par to, vai un kā valstij vajadzētu kontrolēt, vai patiesi visi bērni tiek vakcinēti.
“Uzskatām, ka jebkuri grozījumi izmaiņās, kas uzlabotu vakcinācijas procesu, ir būtiski. Ir izmaiņas vakcinācijas kalendārā, tāpat plānots pagarināt vakcinēšanās vecumu līdz 26 gadu vecumam uz atsevišķām infekcijas slimībām,” skaidro ģimenes ārste Jana Feldmane.
Savkārt ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzsver, ka jānodrošina iespēja turpināt vakcināciju pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, tā nodrošinot individuālo un sabiedrības aizsardzību. Praksē jaunieši, kuru vecāki neļāva viņiem vakcinēties, pēc 18 gadu sasniegšanas to vēlas darīt.
Šobrīd vakcinācijas aptvere ir 95 – 98%. Ja rēķinām 10 gadu robežās, šo nevakcinēto iedzīvotāju skaits palielinās un rada infekcijas draudus.
Ja vecāki ir pret vakcināciju, bet 15 gadus vecs pusaudzis vēlas vakcinēties, tad ir lieli izaicinājumi, bet 18 gados jau var pieņemt lēmumu vakcinēties. Pusaudžu vakcinēšanu, kad tas ir atļauts bez vecāku atļaujas, izdara. Jo agrīnāk vakcīnas lieto, sagaidām labāku iedarbību, efektu un sabiedrības aizsardzību. Arī lielākā vecumā vakcinācijas aizsardzība var notikt, bet līdz tam laikam ir infekcijas draudi.
Jaunie grozījumi neparedz izmaiņas vakcinācijas pieejai, iespēja atteikties tiek saglabāta. Vakcinācijas obligātums attiecas uz valsti to nodrošināt un ārstniecības personām piedāvāt to. Izmaiņas paredz palielināt vecāku atbildības slieksni, ja izvēlas nevakcinēt bērnu.
Runājot par vakcinācijas obligātumu, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere akcentēja, ka obligāta ir, piemēram, arī izglītība. Tas attiecas uz visiem – valsti, pašvaldību, vecākiem. Tas arī attiektos uz vecākiem un vakcinēšanu. Ja obligāti, tad ikvienam – vecākiem, ārstiem, valstij, pauž Grāvere.
“Bieži vecākiem nav zināšanu, bet ir viedoklis.
Vecāki atsakās no vakcīnas bērnam, 2 – 5% no sabiedrības ir citādi domājoši cilvēki, kuri pasauli tver sajūtu līmenī, neizprotot bioloģijas pamatlietas. Mēs šo lēmumu respektējam, cilvēki var pieņemt apzinātu lēmumu, paraksta atteikumu veidlapu, ka apzinās sekas, bet nevēlas saņemt šo pakalpojumu. Vakcinēties atsakās atsevišķi indivīdi,” pauž Dzalbs.
Feldmane skaidro, ka jau šobrīd MK noteikumi ietver atteikumu veidlapu, kas izstrādāta agrāk. Lēmumam jābūt apzinātam un informētam. Šogad vienojās, ka veidlapu nepieciešams papildināt ar sekām – katrai infekcijas slimībai ir pievienots papildinājums par sekām.
Pilnveidotajā atteikuma veidlapā ir teikums par to, ka vecākiem, atsakoties vakcinēt bērnu, var iestāties kriminālatbildība.
Latvijas Bērnu labklājības tīkla politikas koordinatore Evisa Stankus, komentējot atteikuma anketā pausto, skaidro, ka tas ir maldinoši, jo neesot tāda likuma panta, kas nosaka vecāku kriminālatbildību par bērnu nevakcinēšanu.
Grāvere skaidro, ka veidlapā rakstīts, ka tad, ja iestājas smagas sekas, par to ir jābūt atbildībai, jo bērns to nevar pats izdarīt.
“Mūsu interese ir vakcīnas nodrošināšana, atgādinājumi, piedāvājot vislabāko aizsardzību. Atbildības sadale ir svarīga. Mūsu mērķis nav panākt kriminālatbildību, bet saprast, kāpēc atsakās (no vakcīnas). Ja notiek tas, ko varēja novērst, ir jāatbild,” skaidro Dzalbs.
Vai ārstiem vajadzētu kriminālatbildību, ja sekas iestājas pēc vakcinācijas? Abos gadījumos ir riski – vakcinējoties un nevakcinējoties. Neviens neapgalvo, ka, veicot vakcināciju, nevar notikt kāds notikums, kas ietekmē veselību. Būtu atbildība jāuzņemas valstij, piemēram, ar ārstniecības fondu, to varētu attiecināt uz jebkuru veselības pakalpojumu, kuru saņemam. Vidēji uz miljonu vakcinācijas devu var reģistrēt kādu notikumu, tad būtu jāsaņem kompensācija. Mediķu atbildību var vērtēt kontekstā – cik kvalitatīvi, adekvāti un pareizi veikts šis pakalpojums, pauž ārsts.
Visa diskusija, arī iestāšanās pret vakcīnām, ir tādēļ, ka vecāki pēc savas izpratnes grib savu bērnu pasargāt.
Pilnveidotā veidlapa kādu daļu vecāku, kuru viedoklis ir svārstīgs, mudinās pieņemt lēmumu vakcinēt bērnu, tas ir solis vakcinācijas aptveres uzlabošanā, uzsver Grāvere.
