Locītavu problēmu cēlonis var būt arī kāda no autoimūnajām locītavu slimībām, piemēram, ankilozējošais spondiloartrīts, psoriātiskais vai juvenilais idiopātiskais artrīts. Behtereva slimība jeb ankilozējošais spondiloartrīts ir hroniska locītavu iekaisuma slimība, kuras pamatā ir mugurkaula saišu kalcinoze, kuras dēļ mugurkaula locītavas kļūst arvien nekustīgākas, līdz izveidojas mugurkaula deformācija – ankiloze. Slimībai ļoti raksturīgas muguras sāpes, parasti jostas rajonā, kas izstaro uz kāju un moka naktīs. Mugurkaula locītavas var kļūt nekustīgas, tādēļ reizēm cilvēks spiests atrasties saliektā stāvoklī. Dažreiz iekaisums skar ne tikai mugurkaula, bet arī roku un kāju lielās locītavas, piemēram, elkoņus vai ceļus. Slimības raksturīga pazīme ir cīpslu iekaisums, tādēļ sāpes parādās vietās, kur cīpslas pievienotas kaulam. Slimība var ietekmēt arī citus organisma audus, piemēram, acis, sirdi vai nieres. Ar šo kaiti biežāk slimo gados jauni cilvēki (20–40 0
Juvenilais idiopātiskais artrīts ir hroniska saslimšana, kurai raksturīgs pastāvīgs locītavu iekaisums, sāpes, pietūkums un kustību ierobežojums. Slimības pirmie simptomi parādās jau pirms 16 gadu vecuma un saglabājas visu mūžu. Tai ir vairāki apakštipi, kas atšķiras ar
simptomiem, piemēram, drudzis, izsitumi, perikardīts (sirds ārējās sieniņas iekaisums), kā arī ar iekaisuma procesā iesaistīto locītavu skaitu.
No psoriātiskā artrīta cieš 10–30% cilvēku, kas slimo ar psoriāzi. Atsevišķos gadījumos sākumā attīstās psoriātiskais artrīts un tikai vēlāk – psoriāze. Iekaisums var skart jebkuras locītavas, ieskaitot pirkstus un mugurkaulu.